Pārtikas cenu lēciens pasaulē. Ar ko jārēķinās mūsu maciņiem šogad?

Vienlaikus Latvijā, pat par spīti Covid-19 satricinājumiem pagājušajā gadā, pārtikas cenas nav piedzīvojušas dramatiskas izmaiņas. Tomēr šogad, visdrīzāk, ir jārēķinās ar to pieaugumu. Tiesa, visticamāk, tas ne tuvu nebūs tik liels kā pasaules pārtikas biržās redzamais.

Pārtika pasaulē par ceturtdaļu dārgāka nekā pirms gada

Iegādāties pārtiku šobrīd pasaulē ir jau par ceturto daļu dārgāk, nekā tas bija pirms gada.

Banku ekonomisti skaidro, ka pārtikas cenu kāpums pasaulē pēdējo mēnešu laikā ir vairāku faktoru sakritība. "Svarīgākais no tiem, domājams, ir pieprasījuma atkopšanās no Covid-19 sākotnējā šoka pērnā gada pavasarī, kā arī papildu krājumu veidošana, jo ražošanas un piegāžu ķēžu pārrāvumi radīja bažas par pārtikas pieejamību. Arī naftas cenu kāpums šajā periodā ir nozīmīgs faktors pārtikas cenu pieaugumā, jo tas ietekmē gan ražošanas izmaksas, gan pieprasījumu no biodegvielas ražotājiem," aģentūrai LETA norādīja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Tāpat, pēc Āboliņa teiktā, kviešu un kukurūzas, kā arī citu graudaugu raža pērn bija mazāka, nekā ierasts, un kviešu cenu kāpumu vēl vairāk ir pastiprinājis Krievijas ieviestais eksporta nodoklis, lai kontrolētu pārtikas cenas iekšējā tirgū. "Papildus tam nevaram izslēgt, ka cenu kāpumam ir zināms spekulatīvs elements, kas saistīts ar bažām par inflācijas pieaugumu, ko ir izraisījuši apjomīgi budžeta deficīti un centrālo banku stimulējošā politika," norādīja bankas "Citadele" ekonomists.

Arī Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs aģentūrai LETA uzsvēra, ka pārtikas izejvielu globālās cenas pieaug dažādu iemeslu dēļ. Būtiski auga graudaugu cenas, atspoguļojot gan spēcīgu pieprasījumu no importētājvalstīm, gan arī mazāku eksportu no Krievijas. Viņš norādīja, ka globālā graudaugu raža bijusi diezgan laba, bet cenu pieaugumu noteica lielāka vēlme veidot graudaugu uzkrājumus, lai apdrošinātos pret iespējamiem piegādes traucējumiem. Nedaudz pieauga arī globālās cenas piena produktiem, ko radīja spēcīgs pieprasījums no Ķīnas un Rietumeiropas, un gaļai, ko savukārt radīja augsts pieprasījums laikā, kad atsevišķās Eiropas valstīs uzliesmo putnu gripa un Ķīnā atkal parādās cūku mēris. Cukura cenu kāpums atspoguļo naftas cenas atkopšanos pēdējo mēnešu laikā, kā rezultātā cukura vietā arvien biežāk tiek ražots etanols.

Kopumā vismaz šobrīd nekas neliecina, ka pasaulē pārtikas cenu pieauguma tempi sabremzēsies, kas palielinās gan inflāciju, gan radīs papildu slogu tiem, kuru ienākumi samazinājušies Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ.

Pārtikas cenas Latvijā, neskatoties uz Covid-19 krīzi, pērn bija stabilas

Neskatoties uz Covid-19 satricinājumiem pagājušajā gadā, pārtikas cenas Latvijā nav piedzīvojušas dramatiskas izmaiņas, bet turpmāk jārēķinās ar cenu pieaugumu.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija liecina, ka 2020.gada decembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būtisks cenu pieaugums bija augļiem, kūpinātai gaļai, bet samazinājums - dārzeņiem, svaigai gaļai, kafijas pupiņām un pienam. Pagājušā gada fenomens, protams, bija griķi, jo cilvēku panika pērn pavasarī šī produkta cenu pacēla debesīs. "Vietējo iedzīvotāju pavasarī saceltā ažiotāža palielināja griķu un rīsu cenas, bet piegādes ķēžu traucējumi un mazākas ražas cēla dažu importēto augļu cenas," pagājušā gada pārtikas cenu tendences skaidroja LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

Lielākais cenu pieaugums 2020.gada laikā bijis importa zemenēm - to cena augusi par 39% no 10,48 eiro par kilogramu 2019.gadā līdz 14,55 eiro kilogramā 2020.gadā. Līdzīga tendence bija vērojama arī apelsīnu un piena šokolādes cenām, kas kāpa par 30%. Tāpat cenu pieaugums bija vērojams plūmēm, importa tomātiem un āboliem "Jonagold".

Savukārt vislielākais cenu samazinājums pagājušā gada laikā bija sīpoliem. To cena samazinājās par 24%. Tāpat cenu samazinājums bija vērojams galviņkāpostiem, krūmmellenēm, redīsiem, banāniem, šampinjoniem, burkāniem, dzeltenajai paprikai un kartupeļiem.

Savukārt jau šogad ir redzams, ka pārtika kļūst dārgāka, un, visticamāk, šāda tendence turpināsies arī pārējos gada mēnešos. "Tiem, kas esam ēdāji, nevis ražotāji, mums ir jārēķinās, ka pārtikai cenas pieaugs. Pirmkārt, graudu cena ir augsta, graudi paši par sevi ir pārtika, bet graudu cena ietekmē arī pārējos produktus - tā ir būtiska izejviela gaļas, piena un olu ražošanai. Tāpat ir citi iemesli, inflācija, naudas drukāšana, lai glābtu valsts ekonomikas, ierobežojumi, pārvadājumu pārrāvumi, izejvielu trūkums," prognozē Gulbe.

Vai globālās tendences sadārdzinās maizi Latvijas veikalu plauktos?

Lai arī pārtikas cenas pasaulē jau gandrīz gadu ir ar augšupejošu līkni, mazumtirdzniecības veikalu plauktos būtiskas cenu pārmaiņas pārtikas produktiem nav novērojamas. Kopumā pārtikas cenas šā gada martā bija līdzīgas kā pirms gada jeb precīzāk - pat saruka par 0,4%. Kāpēc tā?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs skaidro, ka pārtikas izejvielu globālās cenas ietekmē pārtikas mazumtirdzniecības cenas ar dažu mēnešu kavēšanos, un tas ir tikai viens no gatavo pārtikas produktu izmaksu posteņiem. Tādējādi, lai arī graudu globālo cenu kāpums par trešdaļu izskatās straujš, reāli tas pusgada laikā var sadārdzināt baltmaizes klaipu par pieciem centiem, kas ir mazāk nekā ierastās cenu svārstības dažādu pārdošanas akciju dēļ.

Pārtikas izejvielas ir tikai viens no gatavo pārtikas produktu izmaksu posteņiem. "Gatavo pārtikas produktu cenu būtiski ietekmē arī darbinieku atlīdzība, degviela, elektrība, uzglabāšanas izmaksas, iepakojums. Piemēram, cena, par kuru svaigpiens tiek iepirkts no zemniekiem, ir trīsreiz mazāka par pasterizētā piena cenu mazumtirdzniecības veikala plauktā. Lai cik paradoksāli tas neliktos, arī graudi veido visai nelielu daļu no maizes cepšanas izmaksām. Pandēmijas izraisītā krīze būtiski mazināja algu celšanu un energoresursu cenas, kas lielā mērā ļāva kompensēt pārtikas izejvielu globālo cenu pieauguma ietekmi uz pārtikas produktu pašizmaksu," norāda ekonomists.

Pat ja globālā graudu cena pēkšņi divkāršosies, maizes mazumtirdzniecības cena šodien vēl paliks nemainīga. Pirmkārt, maizes cepšanai tika izmantoti graudi (milti), kas tika iegādāti iepriekš un par iepriekšējo, zemāko, cenu. Otrkārt, arī produktu piegādes cenas noteiktam periodam ir fiksētas. "Dažām izejvielām un gataviem pārtikas produktiem var būt visai ilgs glabāšanas termiņš - šajos gadījumos visai iespaidīgs ir kavējums starp pārtikas izejvielu globālām cenu pārmaiņām un mazumtirdzniecības cenu dinamiku, " skaidro Krasnopjorovs.

Piemēram, Latvijas Bankas pētījuma rezultāti liecina, ka, mainoties cukura globālām cenām, puse no transmisijas uz cukura mazumtirdzniecības cenām parasti notiek astoņu mēnešu laikā, bet pilna transmisija var aizņemt pat divus gadus. "Ja šajā periodā cukura cenu dinamika nomainās uz pretējo, pilnu transmisiju mēs veikalu plauktos tā arī neredzēsim nekad," norādīja ekonomists, piebilstot, ka graudu, piena vai gaļas gadījumā transmisija ir ātrāka, bet arī tā var aizņemt dažus mēnešus. Tādējādi, pat ja globālās pārtikas cenu pieaugums izrādīsies noturīgs, pārtikas mazumtirdzniecības cenas augs pakāpeniski.

Arī "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis atzīmēja, ka ne viss, kas notiek globālajā arēnā, tūlīt mēdz atspoguļoties veikalu plauktos, jo līdz tiem ir pietiekami daudz iesaistīto, kur izmaksas var amortizēties. "Tādēļ nereti globālie satricinājumi paiet nemanīti. Eiropa un Latvija ir gana pašpietiekama ar pārtiku, kas ļauj justies stabilāk. Tādēļ daudz uzskatāmāk globālās tendences var novērot drīzāk eksotisko produktu cenās," piebilda Gašpuitis.

Savukārt "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš atzīmēja, ka vēsturiskā pieredze rāda, ka 1% pārtikas cenu kāpuma pasaulē cenas Latvijas veikalos palielina par aptuveni 0,2%. "Šāda, relatīvi maza, cenu jutība mūsu veikalos pret pasaules cenu svārstībām ir saistīta ar to, ka gala cenu nosaka ne tikai lauksaimniecības produkta cena, bet arī pārstrādes, loģistikas un tirdzniecības izmaksas. Tomēr kopš pērnā gada maija pasaules pārtikas cenas ir augušas par aptuveni 30%, un tas nozīmē, ka pārtikas cenu inflācija Latvijā šī gada otrajā pusē varētu sasniegt 4-5%. Tas gan, visticamāk, nebūs vienmērīgs un būs vairāk jūtams graudaugu produktos, kā arī dažādās pārtikas eļļās, savukārt mazāk piena un gaļas produktu cenās," prognozēja Āboliņš.

Ar ko jārēķinās mūsu maciņiem šogad

Skaidrs ir tas, ka arī Latvijas pārtikas veikalu plauktos kaut daļēji atspoguļosies globālās pārtikas cenu tendences - vienam produktam vairāk, citam mazāk. Labā ziņa mūsu maciņiem gan ir tā, ka pārtikas cenu pieauguma laiks ir sakritis ar laiku, kad visa mazumtirdzniecības nozare gaida zemo cenu līdera "Lidl" ienākšanu Latvijā. Ekonomisti ir vienisprātis, ka tas sabremzēs pārtikas cenu kāpumu Latvijā.

"Pēdējo mēnešu laikā pārtikas mazumtirdzniecības cenas Latvijā aug nedaudz lēnāk, kā varēja gaidīt, ņemot vērā globālās pārtikas izejvielu cenu dinamiku un to novēloto ietekmi uz gatavu pārtikas produktu cenām. Tam par iemeslu varētu būt "Lidl" mazumtirdzniecības giganta pakāpeniska ienākšana Latvijā, kas nozīmētu sīvāku konkurenci mazumtirdzniecības tīklu vidū un tādējādi arī mazāku uzcenojumu. Daži mazumtirdzniecības tīkli varēja samazināt produktu cenas vēl pirms "Lidl" ekspansijas, tādā veidā cenšoties ierobežot "Lidl" izplešanās ambīcijas," norādīja Krasnopjorovs.

Arī Āboliņš prognozē, ka Latvijā pārtikas cenas nepieaugs strauji. "Tomēr kopš pērnā gada maija pasaules pārtikas cenas ir augušas par aptuveni 30%, un tas nozīmē, ka pārtikas cenu inflācija Latvijā šī gada otrajā pusē varētu sasniegt 4-5%. Tas gan, visticamāk, nebūs vienmērīgs un būs vairāk jūtams graudaugu produktos, kā arī dažādās pārtikas eļļās, savukārt mazāk piena un gaļas produktu cenās," atzīmē Āboliņš.

Pārtikas cenu pieauguma tendences Latvijas veikalu plauktos nevar nevērtēt arī no Covid-19 krīzes aspekta, jo ir jāņem vērā pandēmijas ietekme uz ekonomiku un iedzīvotāju pirktspēju.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies ļoti. Rezultāts tam ir tāds, ka parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās veikalos - mēs varam nopirkt baltmaizi un rupjmaizi, kas maksā mazāk par eiro kilogramā, lai arī vidusmēra cilvēka pirktā maize parasti maksā ap diviem eiro kilogramā," skaidro Gulbe, piebilstot, ka ražotāji un tirgotāji ir sapratuši, ka ir daļa iedzīvotāju, kurai ir jāpiedāvā viena veida, ļoti lētas preces.