Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums vēlas drīzu pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu, Rīgu un Varšavu

"Saskatu divus pamatvirzienus, kuri mums ir svarīgi. Tā ir satiksme ar tuvāko kaimiņvalstu galvaspilsētām Eiropas Savienībā. Viļņa-Rīga, kas, manuprāt, ir nepieciešami, un Viļņa-Varšava - ar šo maršrutu mums ir savs redzējums, kā darboties, un mūsu valdības ir vienojušās," viņš stāstījis.

Pēc Bauža teiktā, jautājumā par maršrutu Viļņa-Rīga jau apspriedušās Lietuvas un Latvijas satiksmes ministrijas.

"Zinu, ka mūsu Satiksmes ministrija ir runājusi ar Latvijas ministriju, lai pārliecinātu kolēģus Latvijā par šāda mašruta nepieciešamību. Mūsu mērķis bija jau šovasar veikt vismaz izmēģinājuma braucienus, bet laiks rādīs, vai tā notiks," piebildis "LTG Link" vadītājs.

Pērn "LTG Link" ar Polijas dzelzceļa uzņēmumu PKP parakstīja nodomu protokolu, kurā pauda apņemšanos šā gada otrajā pusē savienot abu valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa satiksmi.

Pagājušā gada martā tika paziņots par nodomu atjaunot "četru galvaspilsētu vilcienu" maršrutā Kijeva-Minska-Viļņa-Rīga.

Kā vēl vienu ieceri Baužis minējis dzelzceļa atzara izbūvi līdz Palangai, norādot, ka to jau apspriedis ar šīs kūrortpilsētas mēru Šarūnu Vaitku.

"Skatāmies, kādi risinājumi būtu paši labākie. Tam būtu jābūt elektriskajam vai hibrīdtipa vilcienam ar autonomu vadību, lai nebūtu vajadzīgs mašīnists. Pētām labākos maršrutus - vai nu no Kretingas vai Klaipēdas, lai cilvēks no Viļņas varētu nokļūt Palangā, neizkāpjot no vilciena," klāstījis "LTG Link" vadītājs.

Komentējot "Lietuvos geležinkeliai" plānus līdz 2030.gadam pilnībā elektrificēt līniju Viļņa-Klaipēda, Baužis norādījis, ka izsludināts jaunu elektrovilcienu iepirkums.

"Pirmais posms jau īstenots, jau ir tehniskie kritēriji, un kompānijāms nosūtīts uzaicinājums piedalīties otrajā kārtā. Neatklājot vārdus un nosaukumus, varu vienīgi teikt, ka piedalīsies lielākie, pazīstamākie Eiropas vilcienu ražotāji," viņš norādījis.

Paredzēts, ka dzelzceļa līnija "Rail Baltica", kas savienos Polijas, Lietuvas, Latvijas un Igaunijas galvaspilsētas, būs gatava satiksmei 2026.gadā. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.