Straujuma brīdina, ka ministrijām nākamgad jārēķinās ar budžeta samazinājumu
Premjerministre Laimdota Straujuma atklāj, ka kopumā nākamgad, salīdzinot ar šo gadu, visām ministrijām budžeti augs.
Bizness un ekonomika

Straujuma brīdina, ka ministrijām nākamgad jārēķinās ar budžeta samazinājumu

Jauns.lv

Šodien valdība panākusi konceptuālu vienošanos par papildu ieņēmumiem nākamā gada valsts budžetā, savukārt izdevumu daļā panākta vienošanās samazināt teju visu ministriju budžetus par 3%, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Valdības vadītāja atzina, ka ministri panākuši konceptuālu vienošanos par nākamā gada budžeta papildu ieņēmumiem, taču netika panākta vienošanās par azartspēļu nodokli, par ko vēl turpināsies valdības diskusijas.

Lai sabalansētu nodokļu un nodevu likmes ar esošo inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī un azartspēļu finansiālās darbības apgrozījuma pieaugumu, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā, valdību veidojošās koalīcijas sadarbības partneri rosina palielināt azartspēļu nodevu un nodokļu apmēru vidēji par 4%-5,5% attiecībā uz nodevām un 4,2%-11% attiecībā uz nodokļiem.

Straujuma uzsvēra, ka tik strauju azartspēļu nodokļa kāpumu nevar atbalstīt.

Savukārt izdevumu daļā panākta vienošanās par 3% samazināt visu ministriju budžetus, izņemot Aizsardzības, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes un Veselības ministriju budžetus. "Visapmierinātākās ar nākamā gada budžetu ir Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas," piebilda Ministru prezidente.

Tajā pašā laikā premjerministre uzsvēra, ka no budžeta samazinājuma necietīs neviena ministrija. "Necietīs neviena ministrija, jo kopumā nākamā gada budžetā ir pieaugums, jo papildus 2015.gadā pieņemtajiem lēmumiem par nākamā gada budžetu nākamgad ieņēmumi plānoti par 189 miljoniem eiro vairāk," atzina Straujuma.

Rezultātā šodien valdībā tika panākts izdevumu palielinājums aptuveni 68 miljonu eiro apmērā Aizsardzības ministrijai, lai finansējums aizsardzībai nākamgad sasniegtu 1,4% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat finansējuma palielinājums sagaida iekšlietu jomu, bet Veselības ministrijai tika atrasti papildu 12 miljoni eiro. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai par papildu finansējumu varēšot runāt, kad būs zināms jaunais pedagogu atalgojuma modelis.

"Ja [pedagogu atalgojuma] modelis būs skaidrs līdz budžeta pieņemšanai, šie izdevumi tiks piefiksēti, bet, ja atalgojuma modelis netiks apstiprināts budžeta izstrādes laikā, šī modeļa ieviešanai tiks paredzēti līdzekļi no neparedzētiem gadījumiem," atzina Straujuma.

Ministru prezidente arī atgādināja, ka rīt notiks Nacionālā trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā ar sociālajiem partneriem tiks runāts par plānotajām izmaiņām nodokļos, minimālās algas celšanu u.c. ar budžeta gatavošanu saistītiem jautājumiem.

Savukārt jau ceturtdien, 27.augustā, plānota valdības ārkārtas sēde, kurā premjerministre cer atrisināt šodien neatrisinātos jautājumus. Ja vienošanās netiks panākta ceturtdien, valdība varētu sanākt uz ārkārtas sēdi pirmdien, 31.augustā.

Pēc Straujumas teiktā, valdība galveno budžeta ietvaru plāno pieņemt jau šomēnes, lai pēc tam ministriju speciālisti 2-3 nedēļu laikā varētu sagatavot tehnisko budžetu, ko valdība varētu pieņemt šā gada 30.spetembrī. Viņa atzina, ka nākamā gada budžeta deficīts joprojām tiek plānots 1% apmērā, bet iekšzemes kopprodukta pieaugums 3% apmērā.

LETA jau ziņoja, ka šodien valdībā panākta konceptuāla vienošanās par izmaiņām dažādos nodokļos.

Rosināts uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likmi paaugstināt par 7,4%. Tāpat rosināta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņas atlikšana uz 2017.gadu.

Rosināts ar 2016.gadu ieviest Solidaritātes nodokli, kā arī noteikt pievienotās vērtības nodokli (PVN) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumam un pārskatīt atbrīvojumu no PVN piemērošanu kultūras pasākumiem.

Vēl viens priekšlikums paredz valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 2016.gadā noteikt 90% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, savukārt 2017.gadā - 75% un 2018.gadā - 70%.

Ierosināts arī elektroniskajās cigaretēs izmantojamajiem šķidrumiem piemērot akcīzes nodokli, ko veido likme par vienu mililitru šķidruma - 0,01 eiro, un likme par vienu miligramu nikotīna - 0,005 eiro. Līdz ar to akcīzes nodoklis elektroniskajās cigaretēs izmantojamajam desmit mililitru šķidruma flakonam, kas satur nikotīnu 20 mg/ml, būtu 1,1 eiro, bet desmit mililitru šķidruma flakonam, kas satur nikotīnu 15 mg/ml - 0,85 eiro, savukārt desmit mililitru šķidruma flakonam, kas satur nikotīnu desmit mg/ml - 0,6 eiro, taču desmit mililitru šķidruma flakonam, kas nesatur nikotīnu, - 0,1 eiro.

Tāpat ierosināts akcīzes nodokli smēķējamai tabakai un tabakas lapām ar 2016.gada 1.janvāri palielināt uz 58 eiro par kilogramu, no 2017.gada 1.janvāra - 60 eiro par kilogramu, bet no 2018.gada 1.janvāra - 62 eiro par kilogramu.

Rosināts arī palielināt akcīzes nodokli naftas produktiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

Tāpat tiek izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018.gada.

LETA / Foto: AFP/LETA