Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu OIK atbalstu

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi. 

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā. 

Valsts kontrole atsaucas uz Eiropas Komisijas secinājumiem, no kuriem izriet, ka pašreizējā Latvijas atjaunojamās enerģijas atbalsta shēma ir izrādījusies dārga, tostarp Valsts kontrole revīzijā ir konstatējusi vairākus sadārdzinājuma iemeslus.

"Ekonomikas ministrijas (EM) īstenotā komersantu uzraudzība bija vāja, tādējādi atsevišķiem ražotājiem ir ticis pārmaksāts. Piemēram, no revīzijas izlasē iekļautajiem astoņiem komersantiem septiņu komersantu pārskatos par darbību 2018.gadā un 2019.gadā atklātas nepilnības elektroenerģijas izlietojuma uzskaitē. Tas norāda uz risku saņemt lielāku obligātā iepirkuma atbalstu, nekā to nosaka normatīvi," informē Valsts kontrolē.

Turklāt par diviem komersantiem, revidentu ieskatā, ir iegūti pietiekami pierādījumi par nepamatoti saņemtu atbalstu 2018.gadā un 2019.gadā gandrīz 500 000 eiro apmērā. Saistībā ar šiem gadījumiem Valsts kontrole pēc revīzijas vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās.

Tāpat, Valsts kontroles ieskatā, EM nav pietiekami kontrolējusi lietderīgā siltuma izmantošanu pašās koģenerācijas stacijās. Revidenti skaidroja, ka obligātajā iepirkumā pirktās elektroenerģijas cenas aprēķinā nav ņemti vērā koģenerācijas staciju negūtie ieņēmumi no saražotās siltumenerģijas, kas faktiski "izkūpināta gaisā". 

Atbilstoši Valsts kontroles un revīzijā iesaistīto ekspertu aprēķiniem tie ir bijuši vismaz 8,5 miljoni eiro gadā. "Šādu koģenerācijas staciju nesaimniecisku darbību pieļāva valsts garantētā samaksa par pārdoto elektroenerģiju virs tirgus cenas, kas vismaz divas reizes pārsniedza atbalsta apmēru līdzīgām koģenerācijas stacijām Igaunijā," secina revidenti.

"Lai arī EM kā par šo jomu atbildīgā iestāde jau kopš 2012.gada ir apzinājusies atbalsta mehānisma trūkumus, tā tomēr nav rīkojusies, lai kardināli ko mainītu. Valsts kontrole savā vērtējumā par EM īstenoto atjaunojamās enerģijas politiku ir skarba, tomēr tiek sagaidīts, ka ministrijas turpmākā rīcība ļaus atgūt sabiedrības uzticību atjaunojamās enerģijas politikai," atzina revidenti.

Lai to paveiktu un glābtu nozares reputāciju, Valsts kontrole ministrijai iesaka būt izlēmīgai saistībā ar nepamatoti izmaksātā valsts atbalsta atgūšanu, pieņemt izsvērtus lēmumus par nozares attīstību, kā arī uzskatāmi demonstrēt sabiedrības ieguvumus no "zaļās" enerģijas izmantošanas.

Valsts kontrole iesaka EM atjaunojamās enerģijas ražošanas atbalsta nosacījumos turpmāk ievērot tehnoloģiskās neitralitātes principu, iespēju robežās atbalsta piešķiršanu nesaistot ar noteiktu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju. Tāpat atjaunojamās enerģijas politikas plānošanā turpmāk jāņem vērā tautsaimniecības un sabiedrības intereses, kā arī EM jāizvērtē revīzijā konstatētās energoietilpīgo apstrādes rūpniecības nozaru atbalsta pasākuma nepilnības, lai nodrošinātu mērķtiecīgu atbalstu eksportējošiem komersantiem.

Vienlaikus Valsts kontrole pozitīvi vērtē, ka 2020.gadā Būvniecības valsts kontroles birojs ir sācis aktīvu darbību obligātā iepirkuma atbalsta saņēmēju uzraudzībā. Ir izveidota kontroles grupa, un tiek veiktas elektrostaciju klātienes pārbaudes. "Tas liecina par būtisku uzlabojumu atbalsta saņēmēju uzraudzībā, tomēr darāmā vēl ir ļoti daudz, it sevišķi saistībā ar iepriekš komersantu saņemtā atbalsta pamatotības izvērtējumu un nepamatoti izmaksātā valsts atbalsta atgūšanu," pauda Valsts kontrolē.