Sankciju katalogs: kam un par kādiem grēkiem noteiktas starptautiskās sankcijas, kas saistītas ar Latviju

Mūsu tuvākās kaimiņvalstis gan izbēgušas no plašas pieminēšanas šajā sarakstā. Vien Lietuvā PSRS laikā dzimušais krievu ģenerālis, kurš īstenojis agresiju pret Ukrainu, bet Igaunijas vārds vispār šajā sarakstā nav minēts.

Uzņēmums “Lursoft”, kurš veido uzņēmumu datu bāzes, izveidojis Sankciju katalogu, kurā pieejami privātpersonu un uzņēmumu saraksti, kas iekļauti gan starptautisko, gan Latvijas “melnajos sarakstos” – kopumā tajā ietverti 11 876 subjekti, pret kuriem ir vērstas aktīvas sankcijas: 7064 privātpersonas, 4480 organizācijas, 397 kuģi un 277 lidaparāti. Starptautiskās sankcijas tiek piemērotas gan par naudas atmazgāšanu un kiberuzbrukumiem, gan terorisma atbalstīšanu un cilvēktiesību pārkāpumiem, un tā tālāk. Ar Latvijas vārdu šajā sarakstā saistīti septiņi subjekti. Tas, protams, salīdzinoši ir “sīkums”, piemēram, ar Ziemeļkorejas sarakstu, kurā ir simtu simtiem vārdu.

Ar “godpilno” pirmo numuru Latvijas sankciju sarakstā iekļauts no amata pienākumu pildīšanas atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuru tieši pirms gada, 2019. gada decembra sākumā, ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs iekļāva tā dēvētajā Magņitska sarakstā.

Birojs savā paziņojumā Lembergu nosauca par oligarhu un norādīja, ka viņš iekļauts sarakstā kā amatpersona, kura tieši vai netieši iesaistīta korupcijā, tajā skaitā par valsts mantas piesavināšanos, kā arī korupciju, kas saistīta ar publiskiem iepirkumiem vai kukuļošanu. Līdz ar Lembergu sarakstā iekļuva ar viņu cieši saistītās Ventspils biedrības – Biznesa attīstības asociācija, Latvijas Tranzīta biznesa asociācija un Ventspils attīstības aģentūras.

Otro vietu aiz Lemberga impērijas ieņem Latvijas izcelsmes hakera, 33 gadus vecā Alekseja Belana vārds, kurš ar uzbrukumiem multinacionālajām tīmekļa vietnēm un spiegošanu Kremļa labā esot nodarbojies jau kopš 2006. gadā. Tagad šis Rīgā dzimušais hakeris vairs ar Latviju nav saistīts – ieguvis Krievijas pilsonību un dzīvojot Krasnodarā. Spriežot pēc Interpolā pieejamās informācijas, Aleksejam Belans, lietojot segvārdus “M4G”, “Magg”, “Fedyunya” un “Quarker”, no sīkiem darbiņiem tīņa gados, ātri vien uzrausies līdzās aroda lietpratējiem, iegūstot lielu atzinību kibertelpā.

Viņam seko Baltkrievijas valsts naftas uzņēmums “Belneftekhim”, kurš sankciju sarakstā iekļauts saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem un vardarbību Baltkrievijā, par Lukašenko režīma atbalstīšanu. Ar Latviju tas saistīts tādēļ, ka koncerna Latvijas pārstāvniecība atrodas Rīgā, Apes ielā. Uzņēmēji tiek brīdināti nedoties uz tā kantori Apes ielā 1 un tur neslēgt nekādus darījumus, lai vēlāk paši neiekļūtu Sankciju katalogā. Jāteic, ka “Belneftekhim” saistās arī ar Vācijas, Ukrainas, Ķīnas un Krievijas vārdu, jo arī šajās valstīs šim naftas koncernam ir savas pārstāvniecības. 

“Godpilno” Sankciju kataloga Latvijas sadaļu noslēdz Turcijā reģistrētā uzņēmuma "Falcon International Group" saimnieks, turks Huseins Šahins ar saviem uzņēmumiem, pāris no kuriem savulaik reģistrēti Latvijā, bet nu savu darbību, pēc visa spriežot, pārtraukuši.

Savulaik, pirms vairākiem gadiem, Turcijas pilsonis Huseins Šahins iegādājās vairākus zemes gabalus Baldonē un saņēma Latvijas uzturēšanas atļauju. Gribējis šeit it kā attīstīt lopkopību, bet tā arī neko nav uzsācis, savas saistības ar biznesa partneriem un pašvaldību nav kārtojis. Pirms trijiem gadiem atklājies, ka viņam bijuši konti vairākās Latvijas bankās un viņš tirgojies ar Ziemeļkoreju, tajā skaitā arī Kima Čenuna režīmam pārdodot ieročus. Domājams, ka Latvijas adrese viņam bija vajadzīga tādēļ, lai varētu netraucēti “šiverētos” pa Eiropas Savienību. Nu izveicīgais turku kontrabandists ir pazudis no Latvijas.

Savukārt mūsu kaimiņvalstu labā slava Sankciju katalogā nav aptraipīta. Igaunijas vārds tajā vispār nav minēts, bet Lietuvas vārds saistīts tikai ar to, ka tur Kauņā padomju okupācijas laikā 1956. gadā dzimis krievu ģenerālis Arkādijs Barhins, vēlāk Krievijas aizsardzības ministra vietnieks. Lietuvā viņš pavadījis tikai savas dzīves pirmos gadus un viņa vārds ar mūsu dienvidu kaimiņvalsti saistās tikai formāli. Viņš tiek vainots Krievijas agresijas pret Ukrainu īstenošanu.

Latvijas Ārlietu ministrija gan privātpersonas, gan uzņēmējus aicina “izstrādāt riska novērtējumu” un nesadarboties ar Sankciju katalogā iekļautiem subjektiem, lai aizsargātu savas biznesa intereses un pasargātu sevi no iespējamām negatīvām sekām nākotnē, piemēram, pašiem nokļūt Sankciju kataloga sarakstā.