Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Uzņēmējs pārdod savu motociklu, lai varētu cept vairāk bulciņu
No personīgā arhīva

Uzņēmējs pārdod savu motociklu, lai varētu cept vairāk bulciņu 3

Bizness un ekonomika
2020. gada 27. novembrī 04:45 2020. gada 27. novembrī 04:45
  Santa Kvaste | Jauns.lv
Daudziem cilvēkiem Covid-19 pandēmijas radītā krīze būs iespēju laiks, ja vien viņi mācēs pārorientēties un izdomāt kaut ko jaunu, pārliecināts uzņēmējs Raimonds Biedrītis. Maiznieks sarunā ar portālu Jauns.lv viņš piekrita pastāstīt par savu uzņēmējdarbību, kas lielā mērā mainījusies saistībā ar dažādām krīzēm. Viņš neslēpj, ka piedzīvojis vairākus būtiskus kritumus un smagus lēmumus, piemēram, lopu izkaušanu un sava motocikla pārdošanu. Katrā krīzē bijis intensīvi jādomā, kā izdzīvot un attīstīties.

Miltu malšana aizved līdz maizes cepšanai

Pirms aptuveni desmit gadiem Briedītis sāka malt dažāda veida miltus un piedāvāt tos savā Lācplēša ielas veikaliņā "Grauda spēks". Lai veicinātu miltu noietu un piesaistītu pircējus, viņš izdomāja arī cept maizi no dažādiem miltiem. Bet izrādījās, ka pircēji vēlas nopirkt tos maizes kukulīšus, kas bija izcepti degustācijai! "Tad mēs ieklausījāmies savos klientos un pievērsāmies maizes cepšanai." Sākumā tas notika ar vienu maizes krāsniņu, bet laika gaitā ražošana paplašinājās.

"Ideja ir ļoti vienkārša - tajā brīdī, kad man ir mazāk darba, ieklausos klientos un sāku domāt kaut ko jaunu un attīstīties," viņš stāsta. Ja klientu plūsma būtu ļoti liela un visu laiku vajadzētu stāvēt aiz letes, nebūtu laika domāt jaunas idejas.

Viņš atklāja, ka visus šos gadus izticis ar saviem līdzekļiem, neņemot kredītus. "Visus apgrozāmos līdzekļus mēs visu laiku ieguldām uzņēmuma attīstībā." Turklāt tas tiekot darīts ļoti piesardzīgi.

Eiro atnes apgrozījuma kritumu

"Pirmais brīdis, kad mēs izjutām apgrozījuma kritumu, bija pāreja uz eiro. Mēs šo krīzi ļoti būtiski izjutām, jo kādreiz cilvēks atnāca uz manu veikalu un bija ieplānojis iztērēt 5 latus, bet pēc pārejas uz eiro viņš veikalā iztērēja 5 eiro nevis 7,14 eiro."

Sākumā Biedrītis negribēja ticēt šai klientu paraduma maiņai, bet pēc matemātiskiem aprēķiniem varēja redzēt, ka klientu skaits bija nemainīgs, tomēr apgrozījums bija krities par gandrīz 30%.

Kāda bija izeja? Maiznieks izdomāja, ka centīsies kāpināt klientu samaksāto naudas summu, piedāvājot citu uzņēmēju saražotos produktus, piemēram bioloģiskās un vegānu iecienītās lietas. Kādu laiku tās bija ļoti pieprasītas, bet pēc tam interese mazinājās.

Pēc tam Biedrītis pieņēma piedāvājumu tirgot savā veikalā kvalitatīvus grieķu produktus, piemēram, olīveļļu un saulē kaltētus tomātus. Bet to nācās pārtraukt saistībā ar lielo Grieķijas krīzi.

Lāčplēša ielas remonts paralizē veikala darbu  

Nākamā krīze Biedrīša vadīto veikalu piemeklēja, kad sāka remontēt Lāčplēša ielu. Pirms tam maiznieks apkalpoja 120-130 pircējus dienā, bet ielas remonta laikā tie bija knapi 20 cilvēki. "Bija nenormāls apgrozījuma kritums. Turklāt tas sakrita ar brīdi, kad mana toreizējā maizes cepēja aizgāja strādāt citur." Tāpēc veikals nonāca lielos mīnusos.

"Es pusgadu līdu ārā no mīnusiem. Bet izlīdu. Tas bija diezgan pamatīgs trieciens, principā atradāmies uz robežas," viņš padalās. 

Lauku idilles dēļ mazāk uzmana Rīgas veikalu

Pēc tam ģimenē pieteicās ceturtais bērniņš un viņi pārcēlās uz dzīvi laukos. Tā kā veikalā palika pāri klijas un dažreiz maize, viņi nolēma turēt vistas. Biedrītis vēlējās "uzburt" saviem bērniem lauku idilli ar lopiem, jo viņš pats bija to piedzīvojis savā bērnībā.

"Ja es kaut ko daru, tad pa maksimumu," uzņēmējs stāsta, paskaidrojot, ka laika gaitā nelielā piemājas saimniecība izauga līdz 350 vistām, 40 cūkām, 20 jēriem un 50 pīlēm. Darbošanās ar lopiem paņēma diezgan daudz Biedrīša laika un viņš sāka mazāk pieskatīt biznesu Rīgā. To, ka aizraušanās ar lopiem var beigties slikti, Biedrītis saprata, kad dzirdēja kādas ģimenes draudzenes teikto pēc aptuveni pusgada: 

"Raimond, es ieeju veikalā, bet tur vairs nav tās auras, kas bija tad, kad tu biju uz vietas." 

Ģimenes īpaši izlolotā tirdzniecības vieta bija pārvērtusies par parastu veikalu.

Aizraušanās ar lopiem neilga vairāk par 8-9 mēnešiem. Izaudzētos lopus izdevās pārdot, taču kopš tā laika uzņēmējs nelabprāt ēd cūkgaļu un pavisam atteicies no jēra gaļas. Daļu lopu viņam pašam nācās nokaut, un tas ir atstājis sekas.

Foto: No personīgā arhīva

Slēdz savu mīļo veikalu

Pēc lopu likvidēšanas Biedrītis atsāka braukt uz veikalu biežāk, bet nekādi neizdevās atgūt visus zaudētos klientus. Viens no iemesliem bija veikala atstāšana novārtā, bet vēl lielāka ietekme bija tam, ka cilvēki pamazāk atstāja Rīgas centru un pārvācās uz dzīvi Pierīgā.

Tāpēc Biedrītis pēc laika pieņēma ļoti grūtu lēmumu - slēdza savu mīļo veikalu Lācplēša ielā. "Es vairs neredzēju iespēju palielināt preču grozu un piesaistīt pircējus. 

Es biju visu izmēģinājis, piemēram, klientu kartes. Sapratu, ka tas vienkārši ir beigts numurs." 

Tā vietā ģimene vairāk pievērsās juridisko personu - restorānu, viesnīcu, kafejnīcu un veikalu - apkalpošanai. Tāpat viņi nodarbojās ar izbraukuma tirdzniecību, bet Covid-19 pandēmijas dēļ arī tas vairs nebija iespējams.

Foto: No personīgā arhīva

Atskatoties uz lēmumu slēgt veikalu un pastiprināt juridisko personu apkalpošanu, Biedrītis atzīst, ka tas bija vispareizākais solis, jo pretējā gadījumā viņi būtu pilnībā bankrotējuši ar Covid-19 krīzes dēļ.

Lai arī sieva savu kosmētikas tirdzniecību pandēmijas laikā veiksmīgi pārorientēja uz interneta veikalu, Biedrītis pārliecinājies, ka maizes produktu interneta veikals īsti nedarbojas.

Intensīva galešu ražošana

Pirms vairākiem gadiem "joka pēc" Biedrītis aizrāvās ar galešu ražošanu, bet līdz ar Lācplēša ielas veikala slēgšanu galešu ražošanu nolēma attīstīt pamatīgāk. Viņi eksperimentēja ar dažādām galetēm, piemēram, no rīsiem un kartupeļiem. "Divu gadu eksperimenta rezultāts vainagojās panākumiem. Pagājušā gada decembrī mēs startējām "Rimi Klētīs". "Eksperimentāli palaidām divus produktus: mūsu iecienīto "Spēka putras maisījumu" un kukurūzas galetes."

Tā kā galešu tirdzniecībā veicās labi, viņi sāka intensīvāku ražošanu un paplašināja izplatīšanas tīklu. Patlaban galetes tiek tirgotas vairāk nekā 50 veikalos visā Latvijā. Šovasar maizes apgrozījums strauji kritās, bet galešu pārdošana attīstījās. Patlaban Briedīšu ģimenes saražotās galetes tiek tirgotas ar "Gemoss" un "Lielezers" preču zīmēm.

Uzdrīkstas sākt biznesu dzimtajā Jelgavā

Tā kā līdzšinējās telpās ražošana kļuva par šauru, Biedrītis sāka meklēt jaunas telpas savā dzimtajā Jelgavā. "Gluži netīšām, skatoties citas telpas, uzdūros telpām, kur jau kopš 1962.gada darbojās konditoreja "Dzirkstele". Pagājušā gada septembrī cehā beidzās darbība un telpas gadu stāvēja tukšas. Kad aizbraucām apskatīties, es uzreiz sapratu, ka tā ir lieliska iespēja."

Lai gan Biedrītis vēlējās nomāt pusi telpas, to īpašnieks izteica piedāvājumu, ka divu gadu laikā varētu apgūt visu platību. Covid-19 pandēmijas dēļ telpām noteikta samazināta nomas maksa. Tāpat īpašnieks nāca pretī nomniekam un pirmos trīs mēnešus neprasīja samaksu.

Biedrītis saprata, ka vēlas apgūt jaunās telpas pēc iespējas ātrāk, bet tā kā viņam nebija brīvas naudas, viņš pārdeva savu motociklu. "Pārdodot moci, es visu naudu ieguldīju remontā. Četru nedēļu laikā veicām kosmētisko remontu, visu pārbūvējām un pārtaisījām."

Lai gan motocikls bija Biedrīša sirdij ļoti tuvs, viņš nolēma to pārdot, lai attīstītu biznesu.

Viņš cer, ka uzņēmējdarbību izdosies sakārtot tā, ka jau nākamvasar atkal varēs traukties ar moci.

50 metrus no konditorejas ceha atrodas kiosks, kur Biedrītis bērnībā pirka bulciņas, bet studiju laikā - kliņģerus. Šajā kioskā uzņēmējs ierīkoja tirdzniecības vietu. Pirmajās nedēļās kiosks bija atvērts tikai pirmdienu un piektdienu pēcpusdienās, bet Biedrītis cer, ka nākotnē varētu tirgoties arī trešdienās, kad varētu piedāvāt plašāku maizes sortimentu.  

Foto: No personīgā arhīva

Viņš priecājas, ka pirmajās dienās pie kioska stāvēja gara pircēju rinda.

Es nebaidīšos teikt, ka līdzīgi kā padomju laikos, pie mums stāv rinda.

Kāpēc tā? Daļa klientu ir "Grauda spēka" uzticīgie pircēji, bet citi ir garāmgājēji, kas pieraduši, ka kioskā var nopirkt bulciņas. Ir arī tādi ļaudis, kas strādā attālināti no mājām, bet kādā brīdī atnāk pēc gardumiem.

Tagad Biedrītim nākas pamatīgi strādāt, lai kioskā nepietrūktu produktu, kā tas bija pirmajās darba dienās. Turklāt izrādījās, ka krietni lielāks pieprasījums ir nevis pirmdienās, kā uzņēmējs bija domājis, bet gan piektdienās, kad cilvēki gatavojas brīvdienām.

No kurienes tāda neatlaidība un uzņēmība?

Klausoties Biedrīša stāstītajā, kā viņš atjautīgi pārvarējis dažādas krīzes, vēlos jautāt, no kurienes viņam tāda neatlaidība un uzņēmība. Viņš atminas, kā pirms 13 gadiem kopā ar sievu sāka kosmētikas biznesu. "Varētu teikt tā: ja uzņēmējdarbība aizķeras, ja tā padodas vai patīk, tad principā ar to saslimst pozitīvā nozīmē, un visu dzīvi tajā dzīvo. Es nevaru iedomāties, ka es varētu tagad iet strādāt algotu darbu. Goda vārds, nevaru iedomāties. Esmu par to domājis krīzes brīžos.

Mana klasiskā doma, ko es sievai saku krīzēs, ir: "Es iešu strādāt par krāvēju!"

Protams, viņa nosmejas un es nekur neaizeju.

Es nezinu, kāpēc, bet mums vienmēr kaut kā saliekas. Vai tās ir zvaigznes, vai kāds mums nezināms augstāks spēks vada, bet vienmēr ir salicies īstajā brīdī un īstajā laikā."

Foto: No personīgā arhīva

Pircējs izbauda unikālo garšu

"Grauda spēks" pārstāvis arī akcentē, ka lielu uzsvaru liek uz produktu kvalitāti, kaut arī tad to cena ir augstāka. Viņš uzskata, ka labāk ir apēst vienu šķēli dārgākas, kvalitatīvākas un sātīgākas maizes, nekā puskukuli lētākas un ne tik augstvērtīgas maizes.

Lai arī nācies saķert galvu, ieraugot, ka sviesta kilograms maksā 12 eiro, Biedrītis nav atteicies no domas par kvalitatīvu produktu. Viņš novērojis, ka arī klienti daudzu gadu garumā novērtējuši maizes un citu preču kvalitāti un unikalitāti.

Runājot par darbiniekiem, Biedrītis neslēpj, ka tā bija problēma, strādājot Rīgā.

"Uzaicinu pārdevēju uz pārrunām, un viņš nosauc, ka mēnesī grib saņemt 1500-2000 eiro uz rokas.

Nezinu, vai tas ir jaunības maksimālisms vai cits iemesls." Patlaban viņš Jelgavas ražotni attīsta pamazām un par lielu darbinieku skaitu nedomā. To ietekmē arī Covid-19 izplatība - uzņēmējs ļoti sargājas, lai nesaslimtu un tādējādi nebūtu jāpārtrauc ražošana un tirgošanās.

Pircējiem ir svarīga saimnieka klātbūtne

Viņš arī pārliecinājies, ka ļoti svarīgi, lai saimnieks pats tirgotu savus ceptos produktus. Izpratis teicienu "kamēr kaķis nav mājās, peles danco pa galdu," Biedrītis vēlas Jelgavas kioskā uzturēt personiskas attiecības ar pircējiem. Tāpēc tagad viņš apkalpo pircējus arī ārpus darba laika - ja kāds vakarā brauc garām un redz ražotnes logos spīdam gaismu, var piestāt - maiznieks atslēgs kiosku un apkalpos.

Tā kā pats sācis tirgošanos jau pusaudža gados, kad Jelgavas tirgū pārdeva gurķus tomātus, bet vēlāk pie ģimenes draugiem tirgoja džinsu bikses, tad Biedrītis savā uzņēmumā aicina darboties arī bērnus. Piemēram, 17 gadus vecais dēls labprāt tirgojas. Uzņēmējs pārliecinājies, ka tīņu laika tirdzniecība sniegusi vērtīgu pieredzi, par kuras principiem vēlāk stāstīts arī universitātē.

Foto: No personīgā arhīva

Krīzes - iespēju laiks

Runājot par krīžu pārvarēšanu, Biedrītis aicina ne tikai sapņot, bet arī reāli darboties, lai tos piepildītu.

Sapņi ir forši, tie attīsta domāšanu, bet katrā gadījumā it visā jābūt ļoti reālam.

"It sevišķi šajā laikā. Domāju, ka daudziem šis būs iespēju laiks. Protams, ne tādā izpildījumā, kā cienījamais prezidenta kungs to teica, ka visi varēs pafilozofēt mājās, bet domāju, ka cilvēkiem būs iespējas, ja viņi pārorientēsies un izdomās kaut ko jaunu. Galvenais ir darīt un mēģināt, bet nedzīvot baigos sapņos un absurdās ilūzijās. Jācenšas visu darīt ļoti, ļoti prātīgi, lēnām un apdomīgi."

Neliek visas olas vienā groziņā

Viņš ir gandarīts, ka "nelika visas olas vienā grozā". Labi, ka bizness ir bijis attīstīts vairākos virzienos, piemēram, maizes cepšana, galešu ražošana, sadarbība ar restorāniem, mazumtirdzniecība lielveikalos, kā arī sadarbība ar mazajiem veikaliņiem un izbraukuma tirdzniecība. Ja vienā no šīm jomām apgrozījums krītas, citas var turpināt pelnīt.

Maiznieks novērojis, ka restorāni, kuri pavasarī neattīstīja piegādes uz klientu mājām, rudenī bija spiesti aizvērties. Bet tie, kuriem bija piegāžu iestrādes, varēja turpināt darbu, kaut arī ar apgrozījuma kritumu. Uzņēmējiem vajadzēja apzināties, ka Covid-19 otrais vilnis būs, un gatavoties tam. Viņš uzskata, ka Covid-19 izraisītā krīze līdzīga 2009.gada krīzei. Cilvēkiem ir iespēja izmantot izdevību un attīstīt biznesu.

Citi šobrīd lasa

Zobārste atklāj, kurš cukurotais produkts ir, iespējams, pat kaitīgāks par saldumiem
Pandēmija piebeigusi lielāko bordeli pasaulē, kur ziedu laikos apkalpoja līdz 1000 klientu dienā
Ceļu satiksmes negadījumā Talsu novadā gājusi bojā autovadītāja 1
Tēmas: Rimi, Covid-19
Skatīt visus komentārus

Самая сексуальная спортсменка мира снялась в коротком топе с глубоким декольте

Галкин показал свою маму, на которую похожа его дочь Лиза