Grūti noticēt, bet 30 gadu laikā minimālā alga Latvijā augusi 370 reizes. 1991. gadā tā bija 1,35 eiro
Lai cik tas nebūtu dīvaini, kopš brīža, kad Latvija atguva neatkarību 1991. gada augustā, minimālā alga mūsu valstī nepilnu 30 gadu laikā cēlusies 370 reizes. Tolaik minimālā alga (PSRS rubļus pārvēršot eiro pēc šī brīža kursa) bija 1,35 eiro. Jau nedēļu pēc neatkarības atjaunošanas viens no valdības pirmajiem lēmumiem bija ievērojami celt mēneša vidējo algu – līdz 1,71 eiro.
Pēc tam no 1991. gada 15. novembra līdz pat 1994. gada nogalei vairākas reizes, brīžiem pat katru mēnesi, minimālā izpeļņa nepārtraukti auga – 1,99; 3,27; 4,77; 7,11; 10,67; 21,34; 32.01, līdz pat 39,84 eiro.
Kad neatkarīgās valsts institūcijas kaut cik bija nostabilizējušās, PSRS rubļus nomainījuši “repšiki” (Latvijas rubļi) un pēc tam lati (200 Latvijas rubļi = 1 lats jeb 1,42 eiro) straujais izpeļņas kāpums aprima.
No 1996. gada 1. aprīļa līdz pat 1998. gadam minimālā alga palika nemainīga – 54,07 eiro jeb 38 lati. 1998. gadā 1. janvārī minimāla alga jau 59,76 eiro liela, no 1999. gada – 71,14 eiro (50 lati). Šī gadu tūkstoša sākumā - 2001. gada vidū minimālo algu cēla par desmit latiem (līdz 60 latiem) – līdz 85,37 eiro, bet 2003. gada sākumā vēl par desmit latiem – līdz 99,60 eiro, un pēc gada vēl par desmit latiem - līdz 113,83 eiro. 2006. gadā minimālā alga jau bija 128,06 eiro.
No 2007. gada dzīve jau sāka iet uz augšu un minimālo algu vairs nepalielināja par nieka desmit latiem mēnesī, bet par vairākiem desmitiem: 2007. gadā tā bija 170,74 eiro (120 lati), 2008. gadā – 227,66 eiro (160 lati), 2009. gadā – 256,12 (180 lati). Pēc 2009. gada krīzes pārvarēšanas 2011. gadā minimālā alga jau bija 284,57 eiro (200 lati).
Pēc pievienošanās eirozonai piecu gadu laikā - no 2014. gada janvāra līdz 2018. gadam minimālā alga pieauga par 110 eiro: 2014. gadā – 320, 2015. gadā – 360, 2017. gadā – 370, 2018. gadā – 430 eiro. Tad uz trijiem gadiem kāpums apstājās, un nākamajā gada tā būs jau 500 eiro.
Vienkārši matemātiski aprēķini liecina, ka kopš valsts neatkarības atjaunošanas teju 30 gadu laikā minimālā alga cēlusies 370 reizes. Protams, būtu muļķīgi apgalvot, ka arī cilvēku labklājība šajos gados kļuvusi 370 reizes labāka, jo naudas vērtība 1992. gadā bija pavisam cita nekā 2020. gadā. Arī tālaika minimālās algas pārrēķināšana eiro ir nosacīta, jo eiro – vienotās Eiropas valūtas jēdzienu ieviesa tikai 1995. gadā, bet bezskaidras naudas norēķinus ar to 1999. gada 1. janvārī. Vēl pēc trim gadiem – 2002. gada 1. janvārī eiro zonā apgrozībā laida pirmo eiro skaidro naudu, tai pakāpeniski aizvietojot nacionālās naudas vienības pirmajās 11 ES valstīs (Latvija šim pulkam pievienojās 2014. gadā).
Minimālās algas vienkārša matemātiska salīdzināšana pēc būtības ir nesalīdzināma, jo jāņem vērā valūtas pirktspēja. Tomēr ar pārliecību varam teikt, ka labklājība daudzejādā ziņā ir gājusi kalnup.
Piemēram, 1994. gadā par minimālo algu varēja nopirkt 100 litrus dīzeļdegvielas (tagad par 430 eiro – 490 litrus), 125 kilogramus kartupeļu (tagad – ap 1340 kilogramus), 60 nelielas Makdonalda frī kartupeļu paciņas (tagad – 430 porcijas).
1997. gada parasts “Nokia “ podziņtelefons maksāja 345 latus jeb cilvēkam, lai, iegādātos mobilo telefonu, vairāk kā pusgadu vajadzēja strādāt par minimālo algu. Tagad par minimālo algu var nopirkt vairāk kā 20 šādus telefonus. 2001. gada “normāls” interneta pieslēgums izmaksāja 174 latus mēnesī jeb trīsarpus minimālās mēnešalgas. Tagad par savu minimālo mēnešalgu bezlimita interneta pieslēgumu varam nodrošināt ap pussimts mājsaimniecībām.
Protams, ir arī lietas, kas palikušas dārgākas. Piemēram, 2004. gadā par minimālo atalgojumu varējām nopirkt 142 “Caines” cigarešu paciņas, tagad tikai – 119 paciņas. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū istabu privātmājā kādā no Rīgas priekšpilsētām varēja noīrēt par pieciem latiem jeb devīto daļu no algas, tad tagad jārēķinās, ka par šādu pieticīgu istabiņu-guļvietu būs jāšķiras vismaz no ceturtdaļas algas – 100 un vairāk eiro.
Salīdzināt algas un cenu līmeni tagad un pirms 30 gadiem ir visnotaļ sarežģīti. Tas, kas tolaik bija pasakaini dārgs, šobrīd ir smieklīgi lēts. Ņemsim par piemēru kaut vai tādu ikdienišķu preci kā avīzi. 1991. gadā kioskā pie Pulvertoņa Ņujorkā izdotā latviešu laikraksta “Laiks” numurs maksāja pasakainu summu – vienu ASV dolāru (tagad ap 84 eirocentiem). Tas nozīmē, ka tolaik par minimālo algu varēja nopirkt tikai divus ASV latviešu laikraksta numurus. Protams, arī tagad šis ir viens no visdārgāk Latvijā pasūtāmajiem latviešu preses izdevumiem, bet nu mēs par minimālo algu varam to no Ņujorkas pa gaisa pastu pasūtīt uz gadu un desmit mēnešiem.
Minimālās algas apmēri Latvijā (pārrēķinot eiro valūtā):
1991. gada 1. aprīlis - 1,35 eiro
1991. gada 1. septembris – 1,71 eiro
1991. gada 15. novembris – 1,99 eiro
1992. gada 1. janvāris – 3,27 eiro
1992. gada 1. februāris – 4,77 eiro
1992. gada 1. aprīlis - 7,11 eiro
1992. gada 1. jūnijs – 10,67 eiro
1993. gada 1. janvāris - 21,34 eiro
1993. gada 1. maijs - 32,01 eiro
1994. gada 1. oktobris - 39,84 eiro
1996. gada 1. aprīlis - 54,07 eiro
1998. gada 1. janvāris - 59,76 eiro
1999. gada 1. janvāris - 71,14 eiro
2001. gada 1. jūlijs - 85,37 eiro
2003. gada 1. janvāris - 99,60 eiro
2004. gada 1. janvāris - 113,83 eiro
2006. gada 1. janvāris - 128,06 eiro
2007. gada 1. janvāris - 170,74 eiro
2008. gada 1. janvāris - 227,66 eiro
2009. gada 1. janvāris - 256,12 eiro
2011. gada 1. janvāris - 284,57 eiro
2014. gada 1. janvāris - 320 eiro
2015. gada 1. janvāris – 360 eiro
2016. gada 1. janvāris - 370 eiro
2017. gada 1. janvāris – 380 eiro
2018. gada 1. janvāris - 430 eiro
2021. gada 1. janvāris - 500 eiro.
