Bankas klientu pārbaudes Latvijā sāk līdzināties paranojai

Pārsteidzošā kārtā bankai šķitis aizdomīgs 1700 eiro liels honorāra pārskaitījums Pētersonei par grāmatas tulkošanu no izdevniecības "Zvaigzne ABC".

Banka dod četras dienas laika

Pētersone bankas rīcību pat nosaukusi par jaunu terora vilni. Savā "Citadeles" e-bankas sadaļā "Sarakste ar banku" viņa saņēmusi, kā pati raksturo, "draudu vēstuli" – ja četru dienu laikā neiesniegs attaisnojuma dokumentus par "Zvaigznes ABC" autortiesību maksājuma pārskaitījumu augustā, tiks ierobežoti darījumi ar kontiem.

Banka 12. oktobrī Pētersonei atrakstīja: "Rūpējoties par drošu finanšu vidi un ievērojot principu "Pazīsti savu klientu", lūdzam Jūs iesniegt attaisnojuma dokumentus (rēķinus, līgumus u.c.) par zemāk minēto ieskaitījumu Jūsu kontā. .. Jūsu atbildi un minētos dokumentus līdz 2020. gada 16. oktobrim pulksten 13.00 lūgums nosūtīt internetbankā, uz e-pasta adresi vai iesniegt personīgi, ierodoties tuvākajā mūsu filiālē."

Klientei atgādināts, ka Latvijā visas bankas īsteno principu "Pazīsti savu klientu" atbilstoši normatīvo aktu prasībām, līdz ar to ir svarīgi saņemt visu nepieciešamo informāciju. "Gadījumā, ja dokumenti netiks iesniegti norādītajā termiņā vai apjomā, darbību jūsu kontos ierobežosim," brīdina "Citadele".

Kliente neizpratnē

"Kaut arī termiņu biju nogulējusi, šodien vēl par elektrību atļāva samaksāt. Līgumu, protams, nosūtīju, bet sajūta pazemojoša. Ko darīt?" vaicā Pētersone.

Sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" viņa par bankas rīcību ir neizpratnē: "Vai tiešām situācijā, kurā iesaistīts legāls Latvijā reģistrēts un nodokļus maksājošs uzņēmums un legāls, nodokļus maksājošs autors, kurš katru gadu uzraksta vai tulko vienu vai divas grāmatas, gadiem saņemot regulāri honorārus uz vienu un to pašu kontu, ir jābūt aizdomām par naudas atmazgāšanu? Kādēļ banka pati nevar paskatīties manu maksājumu aprites vēsturi un visu šo noskaidrot normālā ceļā, bet tā vietā pieprasa autoratlīdzības līgumu, kas turklāt vēl ir konfidenciāls?"

Tādi noteikumi, skaidro banka

"Citadele" nu jau ierasti skaidro situāciju, aizbildinoties ar likuma Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu prasībām.

Tajā noteikts, ka bankai ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un viņiem ir pienākums sniegt izpētei nepieciešamo informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

Uz jautājumu, kas tieši bijis aizdomīgs konkrētajā gadījumā, banka atbild: "Dokumentu pieprasījums tika izveidots, veicot klienta izpēti atbilstoši klienta paaugstināta riska profilam. Klienta izpētes mērķis ir izvērtēt un pamatot kopumā klienta darbību – vai klienta darījumi atbilst bankas rīcībā esošajai informācijai par klienta darbību, ienākumu apjomu un līdzekļu izcelsmi."

Process neesot automatizēts

Jautājot, vai bankas darbinieki izvērtē konkrētus gadījumus vai arī viss process notiek automātiski, banka apgalvo, ka pētīšana tomēr notiekot: "Banka veic klientu izpēti saskaņā ar likuma prasībām, izvērtējot katru konkrēto klientu un situāciju. Jāuzsver, ka klientu izpēte ir manuāla un tiek veikta klienta riskam atbilstošā apjomā, pamatojieties uz katra konkrēta klienta riska izvērtējumu."

Situācijā ar Pētersoni banka gan nepaskaidroja, kur tieši saskatīts likumpārkāpumu risks. Visticamāk, šajā gadījumā bankas darbiniekam būtu pieticis ar rūpīgāku darījumu vēstures izvērtējumu, taču vieglāk, protams, ir pieprasīt, lai pats klients pierāda, ka viņš nav naudas atmazgātājs.

Ir iespēja rīkoties saprātīgi

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju izstrādājusi rokasgrāmatu, kur skaidrots, ka klientu izpētes pasākumi piemērojami, pamatojoties uz riska izvērtējumu, un iestāde nosaka, kādus pasākumus un kādā apjomā tā piemēro atbilstoša riska klientiem.

Tādējādi informācija, ko iegūst par klientu, kam piemīt zemāks risks, būs mazāka apjoma nekā par klientu, kam ir augstāks risks. Iestāde klienta izpētes veikšanai iegūst informāciju, kas pēc būtības palīdz izprast viņa saimniecisko darbību un darījumu raksturu.

"Kas Jauns Avīze" jau rakstīja, ka speciāli izstrādātajos riskanto klientu izvērtēšanas noteikumos ir 108 punkti, vadoties pēc kuriem konkrētajam klientam jāpievērš lielāka uzmanība.

FKTK pārstāve Dace Jansone norāda: "Pat gadījumos, kuros klientam ir veicama padziļinātā izpēte, ir piemērojama riskos balstīta pieeja. Jau šā brīža aktuālais regulējums nosaka, ka visos gadījumos un par visiem klientu darījumiem nav nepieciešams iegūt darījumu pamatojošu dokumentu. Dokumenti par darījumu iegūstami gadījumos, kad klientu veiktie darījumi ir nesaprotami un ir nepieciešams iegūt papildu informāciju, lai noskaidrotu to ekonomisko būtību."

FKTK sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju un citām atbildīgajām iestādēm turpina gan normatīvo aktu pilnveidošanu, gan citu pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu praksē.

Likumu sola pilnveidot

Patlaban izstrādāta 20 soļu programma samērīgai naudas atmazgāšanas likuma piemērošanai, kuru FKTK atbalsta. Pašlaik tiek veikti FKTK noteikumu precizējumi, taču ar to nepietiks un nepieciešama arī citu institūciju aktīva iesaiste.

Kā prakse rāda, šādu likumu grozījumu saskaņošana starp visām finanšu institūcijām parasti aizņem ļoti ilgu laiku. Tikmēr no atsevišķiem finanšu sfēras pārzinātājiem dzirdēts arī viedoklis, kā šobrīd pašas bankas ir ieinteresētas, lai spēkā paliktu iespējami stingrāka klientu kontrole. Tas tādēļ, ka vairākas lielās skandināvu bankas pašas iesaistītas skandālos par milzīgu līdzekļu atmazgāšanu un ASV attiecīgie dienesti tās joprojām turpina uzmanīgi vērot.

Ierindas banku klientiem jābūt gataviem šādām situācijām arī turpmāk, tāpēc jāatceras, ka sadaļai Sarakste ar banku  jāpievērš uzmanība.