Atbalstot Latvijas zivsaimniecību
Diemžēl Covid-19 pandēmijai pagaidām neredz galu un atliek tikai atcerēties nezāļu likumu – ko mums nevajag, tas aug un izplatās viegli pats, bet viss labais jākopj un jālolo. Ekonomikā Covid-19 iespaido gandrīz visas vai visas nozares, bet katrai ir sava specifika. Zivju audzēšanas nozare nav izņēmums – zivju audzētājiem jau tāpat pietiek ikdienas problēmu, bet pandēmijas iespaids jūtams visā biznesā, ietekmējot uzņēmumus dažādi, atkarībā no to darbības veida.
Zivju audzēšana dīķos Latvijā ir tradicionāla nozare ar ilgu vēsturi, bet salīdzinoši jaunākas vēsmas pauž slēgta tipa recirkulācijas audzētavas, kur akvakultūras dzīvniekus audzē baseinos. Uzņēmēji nodarbojas arī zivju mazuļu audzēšanu un zivju audzēšanu makšķerēšanai dīķos, kā arī ar zivju audzēšanu un realizāciju pārtikai ēdināšanas uzņēmumiem, viesnīcām, restorāniem, ēdnīcām un arī tieši galapatērētājam, pārdošanai pārstrādei, kūpināšanai un citas produkcijas veidu iegūšanai.
Saldūdens un jūras zivis ir mūsu pārtikas pierasta un veselīga daļa jau kopš seniem laikiem.
Un, saskaņā ar speciāltistu viedokli, saldūdens zivju ražošanā mums vēl ir ļoti lielas iespējas augt un izmantot to resursu, ko mums dod Latvijas daba un klimatiskiem apstākļi.
Spēles laukums
Zivsaimniecības nozari kopumā pārrauga Zemkopības ministrija (ZM).Savukārt Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts „BIOR”, Lauku atbalsta dienests (LAD), Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrs (LLKC) atbilstoši nosaukumiem pēta, kontrolē un atbalsta, rūpējas par attīstību un ilgtspēju gan nozarei, gan tās videi kopumā. Daži piemēri: BIOR zivju audzētavas veic dažādus pētījumus, piemēram, dažādu zivju sugu un šķirņu mazuļu audzēšanu un veic to augšanas salīdzināšanu Latvijas apstākļos, kontrolē zivju resursu lielumu un ilgtspēju; BIOR un LLKC organizē mācības un seminārus; LAD organizē maksājumus valsts un Eiropas Savienības atbalsta politikas ietvaros. Bet, institūcijas sadarbojas un kopēji iesaistās atbalstā nozarei.
Sitiens pa nozari
Latvijas zivju audzētāju asociācijas izpilddirektors Mārcis Ziņģis stāsta, ka pirmie Covid-19 signāli par nepatikšanām nozarei jau pirms ārkārtas stāvokļa ieviešanas parādījušies no zivju audzētavu klientiem – ēdināšanas uzņēmumiem un zivju pircējiem, kuri zivis uzpērk, kūpina, un tālāk realizē tirgos, mazākos tirdziņos un dažādos svētkos. Pavisam krasi realizācija nokritusies ieviešot ierobežojumus pulcēties un bijis skaidrs, ka nevar rēķināties ar paredzamiem pārdošanas apjomiem, balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi. Pēc tam parādījušās jau citas problēmas ar iespaidu uz zivju audzēšanu, darbu organizēšanu un finansēm. Asociācijas tipiskais biedrs zivju dīķos audzē karpas, nelielos daudzumos citas zivis, piemēram, foreles. Retāk, pamatbizness ir produkcijas audzēšana slēgta tipa audzētavās. Mārcis Ziņģis lēš, ka asociācija izaudzē un realizē no 50-60% no kopējā valsts akvakultūras produkcijas . Galvenais noieta tirgus ir Latvijā, bet neliela produkcijas daļa nonāk arī kaimiņvalstīs.
Covid-19 atradusi nozares vārīgās vietas - kas saistās ar zivs ilgo augšanu un nepieciešamo darbu un ieguldījumiem līdz tālākai produkcijas realizācijai. Zivju audzēšanas nozarei ir sava būtiska specifika, kas to atšķir no rūpniecības un citām lauksaimniecības nozarēm. Kā pirmo var minēt samērā ilgo aprites ciklu. Tas gan nav kā mežsaimniecībā, kur koks aug simts gadu, bet nav arī kā labības audzēšanā, kur līdz produktam var tikt gada laikā. Asociācijas biedru biznesā visbiežāk jārēķinās ar vismaz trīs gadu ciklu, kamēr produkts nokļūst tirgū - vajadzīgo lielumu sasniegušai zivij, kas nonāks uz patērētāja galda. Šo gadu laikā jāizvairās no zudumiem, kas saistīti ar netipiskiem laika apstākļiem, arī dabiskajiem zivju ēdāji, kā putni, ūdri, zivis jābaro, jākontrolē ūdens vides apstākļi, jākontrolē to augšana un veselība, nepieciešamības gadījumā reaģējot.
Mazākā daļa saimniecību zivis pārdod visu gadu, bet pārsvarā ir izteikts cikliskums – zivis baro, tām pieaudzē masu vasarā, bet galvenais ražas laiks sākas rudenī, kad tiek nolaisti un apzvejoti dīķi, un realizācija var turpināties līdz pavasarim. Arī zivju svaigums ir literatūras klasika - zivis nevar būt otrā svaiguma, to savākšanai, transportēšanai un apstrādei jābūt ātrai, jo sevišķi siltā laikā, ieskaitot pat siltu rudeni.Vasara ir labs laiks ceļu darbiem, bet zivju zvejā labāk strādāt vēsākā laikā, jo galvenais nogādāt zivi patērētājam svaigu, un siltā laikā to paveikt ir grūtāk. Visi procesi aizņem laiku: dīķa nolaišana, zivju nozvejošana vai to savākšana zemākās vietās, to nogādāšana uz mašīnā, tālāk transports. Rudens darbi dīķu nolaišanā lielā saimniecībā var aizņemt vairākus mēnešus.
Strādā paši un arī saņem atbalstu
Mārcis Ziņģis stāsta, ka gada sākumā neviens nezināja, kā un cik ilgi Covid-19 ievilksies. Tā ietekme nav bijusi tikai uz noieta tirgu, bet arī uz saimniecību strādājošajiem, izmaksām, darba organizāciju. Uzņēmumiem nācies pārdomāt darbu organizāciju un pārējo biznesu. Mazāks drauds biznesam ir tām saimniecībām, kas pelna no makšķerēšanas tiesību pārdošanas apmeklētājiem, bet ne visiem ir šādas iespējas.
Atzīstams, ka uzņēmēji meklējuši iespējas saimniekot savādāk un jaunus noieta veidus. Tomēr jāsaprot, ka iespējas taupīt un meklēt jaunus pārdošanas kanālus nav bezgalīgas.
Arī finansiāli draudējušas problēmas, jo parasti lielākie izdevumi parasti ir zivju (karpu) aktīvas augšanas laikā vasarā, kad tās jābaro un jāveic citi darbi dīķsaimniecībās. Ja tie netiek veikti, labas zivju ražas nebūs. Savukārt, ienākumi gaidāmi vēlāk, sākot no rudens, kad sākas zivju realizācija. Te, kā saka Mārcis Ziņģis, ļoti pozitīvi vērtējama pretimnākšana nozarei no LAD un Zemkopības ministrijas, rodot iespēju saņemt ikgadējos vides platību maksājumus (līdzīgi lauksaimniekiem uz tiem var pretendēt arī zivjkopības nozare, ja tiek saimniekots tādā veidā, kas ir draudzīgāka videi) nevis gada beigās, bet 30% avansa veidā jau pirms aktīvās sezonas, kad apgrozāmie līdzekļi nepieciešami visvairāk. Tas uzņēmējiem ir bijis liels atspaids.
Ir bijis arī atbalsts specifiski pandēmijas radīto negatīvo seku mazināšanai. Latvija kā pirmā ES dalībvalsts iesniedza Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014-2020.gadam grozījumus Eiropas Komisijā To mērķis bija ļaut īstenot jaunos atbalsta pasākumus Covid-19 seku mazināšanai no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda kompensāciju maksājumu veidā zvejniecības, akvakultūras un zivju apstrādes sektoru uzņēmumiem. Sekojoši, ZM sagatavoja un Ministru Kabinets 2020. gada 2. jūnijā apstiprināja četrus ZM sagatavotos Ministru Kabineta noteikumus Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai zvejniecības nozarei, tostarp akvakultūrā (Covid-19 ietekmē radītā realizācijas apjoma krituma mazināšanai) un zvejas un akvakultūras produktu apstrādē (Covid-19 ietekmē radītā apgrozījuma krituma mazināšanai). Vairāki asociācijas biedri ir izmantojuši šo iespēju saņemt atbalstu.
Jaunjelgavas novada zivju audzētavas “Purviņi” īpašnieks Ojārs Daubers stāsta, ka uzņēmuma galvenā produkcija ir karpas, sami un stores, un, pateicoties izmantotajām recirkulācijas sistēmām, uzņēmums var piegādāt zivis visu gadu. Ojārs Daubers uzsver, ka pārdošanā pieejamā Latvijas zivjaudzētāju produkcija ir veselīga, izcilas kvalitātes, un saimniecībās audzēto zivju mazā blīvuma dēļ Latvijā vispār neizmanto antibiotikas.
Covid-19 pandēmijai attīstoties, vispirms pilnīgi pārtrūkusi zivju realizācija kafejnīcām, kas bijis 30% no uzņēmuma pārdodamās produkcijas.
Par laimi, nedaudz pieaugusi uzņēmuma tiešā tirdzniecība, piemēram tirgū. Acīmredzot, cilvēki vairāk sākuši gatavot mājās, kompensējot izlaistās maltītes ēdināšanas uzņēmumos. Lai arī tagad realizācija atjaunojusies, vēl nav skaidrs kā situācija attīstīsies līdz ar pandēmijas otro vilni. Piesardzīga prognoze ir, ka kopējais gada realizācijas kritums būs ap 20%, tomēr jāņem vērā, ka pēdējos gadus saimniecībā bijis stabils kāpums, un šīgada apgrozījums būs kritums atpakaļ starp 2018-2019. gadu līmeņiem. Ojārs Daubers sajutis lepnumu par valsts iesaisti Zemkopības ministrijas personā problēmu risināšanā, ir bijusi sajūta, ka situācija kādam rūp, bijušas konsultācijas, un bijis arī atbalsts – kas radījis motivāciju strādāt un maksāt nodokļus. Salīdzinot stāvokli ar uzņēmējiem citās valstīs, ir bijis iespaids, ka Latvijā valsts reakcija bijusi atbalstošāka. Kā saka saimniecības īpašnieks, vajag tikai strādāt, bet arī piesardzīgi jāskatās nākotnē un uzņēmumiem būtu jāveido uzkrājumi.
Arī AS "Nagļi" direktore Ginta Kalvāne stāsta, ka uzņēmums 2020. gadā izmantojis valsts atbalsta iespējas – gan saņemt avansā 30% no platībmaksājumiem, gan arī atbalstu par realizācijas apjoma krišanos, jo martā zivju realizācija ievērojami samazinājās. Oktobra sākumā, neskatoies uz valstī pieaugušo inficēto skaitu, ierobežojumu ir mazāk, un zivju realizācija atkal ir normāla, tāpēc uzņēmums risina ikdienas problēmas – šoruden ūdens dīķos ir tik silts, ka, oktobra sākumā uzsākot nozveju dīķos zivis “nenāk ārā”. Laižot lejā līmeni, tās paliek pie dīķu dibena un grūtāk nozvejojamas. Bažas uzņēmuma direktorei rada pieaugošā slimības izplatība, jo darbinieki ir, cik ir, un lielāko iespaidu atstātu darbinieku iztrūkums dīķsaimniecībai nozīmīgā laikā.
Asociācijas biedriem kopumā ir uzmanīgs skats uz nākotni jo skaidrs, ka situāciju zivju audzēšanā ietekmēs arī notiekošais citās nozarēs un iespējami dažādi “ķēdes” efekti
Jautāts par kaimiņvalstu zivkopības biznesu ietekmi, Mārcis Ziņģis stāsta, ka Igaunijas iespaidu nozare īpaši neizjūt, tur karpu audzēšana ir mazāk izplatīta. Toties, spēcīgs konkurences spiediens jūtams no Lietuvas, jo lietuviešu uzņēmēji ir ļoti aktīvi un meklē iespējas arī Latvijas tirgū. Jāsecina, ka, starpība nozares atbalstā un regulācijā kaimiņvalstīs iespaidos arī konkurences situāciju.
Šoruden jau visās Latvijas dīķsaimniecībās ir sācies aktīvais zivju nozvejas laiks. Zivju audzētāji vērtē, ka šogad zivju raža būs vismaz vidēja vai pat laba. Jācer, ka garšīgas vietējās zivis gan šogad, gan turpmāk ieņems tām pienākošos vietu mūsu ēdienkartē, un nozare attīstīsies arī turpmāk par spīti notikumiem, kurus nevaram ietekmēt.
