Mikrouzņēmējs būs spiests izpārdot lopus, ja būs jāmaksā sociālās iemaksas no minimālās algas
Nostādīts izvēles priekšā, mikrouzņēmējs labāk izvēlas augstāku nodokli nekā maksāt sociālās iemaksas par neesošu pilnu minimālo darba algu, Latvijas Televīzijas raidījumam “de facto” atklājis mikrouzņēmējs Normunds Pildiņš. Arī uzņēmumu pārstāvji - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) uzskata, ka sociālās iemaksas nav nepieciešamas, bet mikrouzņēmumu nodokļa likmi (MUN) būtu jāpalielina līdz 12% nevis 15% no apgrozījuma.
Pirms sešiem gadiem Normunds nodibināja mikrouzņēmumu. Tas notika vien dažus mēnešus pēc tam, kad ieviesa pazeminātā nodokļa režīmu. Normunds nodarbojas ar piena lopkopību. Astoņas govis ir viņa uzņēmuma bagātība. Normundam savulaik ieteica zemnieku saimniecības vietā izvēlēties tieši šādu uzņēmējdarbības formu. Tomēr bažas par nākotni ir tās, kas Normundu pamudināja pirms mēneša piketēt pie Saeimas. Viņš pat politiķiem bija sarūpējis rūgušpiena spaini ar uzrakstu “nodokļi cūkām”.
Tieši sociālo iemaksu palielināšana ir tā, kas Normundu biedē visvairāk. Uzņēmēji ar mazu apgrozījumu šīs izmaiņas izjustu visskaudrāk. Piemēram, ja palīgstrādnieks mēnesī saņem vien simt eiro, nākotnē sociālais nodoklis par viņu būtu jāmaksā tā, it kā viņš saņemtu 380 eiro. ,,Mēs tagad knapi galus savelkam kopā. Tad man jāpārdod viss, kas te ir. Viss jāpārdod uzreiz,” izmisis ir mikrouzņēmējs.
Normunds nepriecājas arī par jauno piedāvājumu, palielināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi no deviņiem uz 15 procentiem no apgrozījuma. Taču to samaksāt būšot kaut nedaudz vieglāk. Tas neizdevīgāks būtu firmām ar lielu apgrozījumu. ,,Mēs maksāsim, kur mēs spruksim. Kā mēs to darīsim, tas paliek uz katra sirdsapziņas,” neslēpj Normunds. Savukārt LTRK padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis atgādina, ka savulaik LTRK piedāvājums bija MUN noteikt 12% apmērā. Saprotot, ka šā brīža situācijā Saeimas deputātiem jāpieņem kādas no izmaiņām, uzņēmēju pārstāvju pozīcija ir labāk MUN palielināšana nekā sociālo iemaksu no minimālās algas ieviešana.
Ja nākamnedēļ Saeima nenobalsos par Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedāvājumu, kas palielina līdzšinējo MUN, tad spēkā stāšoties pirms gada pieņemtais. Sociālās iemaksas būs jāveic 75% apmērā no minimālās algas. Izmaiņas nepieciešamas jebkurā gadījumā. Citādi radīšoties pamatīgs robs budžetā. ,,Šajā brīdī, kad bija jāpieņem valdībai izvēle starp to, vai neko nedarīt, bet tad nākamā gada sākumā būs virkne uzņēmumu, kuriem tiešām būs grūtības samaksāt minimālo sociālo iemaksu, vai tomēr piedāvāt kādas izmaiņas. Pieņemts ir sāpīgs lēmums, bet tomēr tās ir izmaiņas,” lēmumu skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Interesanti, ka šonedēļ par MUN palielināšanu nobalsoja gan ZZS, gan opozīcijā esošā “Saskaņa”. Šo abu politisko spēku priekšvēlēšanu programmā bija solīts, MUN nepalielināt.
“Saskaņas” balsis bija nepieciešamas, jo balsojumā atturējās koalīcijas partneri - “Vienotība”. Viņuprāt, uzņēmējiem būtu jāpiedāvā izvēle – maksāt sociālo nodokli pilnā apmērā vai arī paaugstināto MUN. ,, Tā nav ietiepšanās. Mēs vienkārši nejūtamies sadzirdēti. Mūsu uztraukums ir par sociālajām iemaksām un cilvēku sociālo nodrošinājumu,” norāda “Vienotība” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.
Šīs ķildas valdošo politiķu starpā divas nedēļas pirms jaunā gada, radījušas pamatīgu apjukumu. Uzņēmēji nevar plānot ne savus nākamā gada izdevumus, ne arī izlemt, vai darbību maz turpināt.
Neapskaužamā situācijā ir arī Valsts ieņēmumu dienesta konsultanti. Tieši pie viņiem vēršas apjukušie mikrouzņēmēji. Taču padomu, kā rīkoties, viņi piedāvāt nevar. Par to eksperimentā ar slēpto kameru pārliecinājās “de facto”. ,,Klientu zvanu skaits ir ārkārtīgi liels. Šobrīd ir diezgan liela neskaidrība un tas, ko mēs varam pateikt ir tā informācijas, kas pašreiz ir mūsu mājas lapā. Tā joprojām ir atbilstoši 2015. gadā pieņemtajam likumam,” norāda Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.
Tomēr uzņemties atbildību par šo neskaidrību un pēdējā brīža izmaiņām neviens nevēlas. Opozīcija gan lūgusi finanšu ministres Danas Reiznieces – Ozolas un labklājības ministra Jāņa Reira (“Vienotība”) demisiju. Par to gaidāms balsojums nākamnedēļ. Taču rezultāts arī šajā jautājumā nav prognozējams. ,,Es nedomāju, ka vainīgo meklēšana un kāršana šobrīd ir risinājums. Tas, kas man nepatika arī šīs nedēļas sēdē, ka tur vairāk sāka valdīt emocijas, aizmirstot par to, ko mēs darām,” uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Neatkarīgi no tā, kāds būs deputātu lēmums par MUN nākamnedēļ, visticamāk, tas būs tikai uz laiku. Plānots pilnībā reformēt esošo sistēmu, lai izskaustu negodprātīgos šī režīma izmantotājus. Tādus, kuriem uzņēmums izveidots vien tāpēc, ka par viņu nodokļus maksāt nevēlas darba devējs. Līdz šim vairākkārt bijuši mēģinājumi, ierobežot negodprātīgo mikrouzņēmumu izplatību. Taču nekad tas nav izdevies. ,,Neesam tik lieli, lai nevarētu veikt izpēti un sašķirot mikrouzņēmumus. Atrast iemeslus, kāpēc par cilvēkiem netiek maksāts sociālais nodrošinājums. Ja šo jautājumu risina kompleksi, tad tas ir četru mēnešu jautājums,” sola Kučinskis. Tomēr maz ticams, ka tas izdosies četros mēnešos, ja to nav izdevies īstenot sešu gadu laikā. Turklāt tikai dažus mēnešus pēc tam, kad šādu pazeminātā nodokļa režīmu ieviesa, “de facto” jau ziņoja par negodprātīgiem šī nodokļa izmantotājiem.
Savulaik šo režīmu ieviesa krīzes laikā. Tādā veidā bija plānots iesaistīt cilvēkus uzņēmējdarbībā un palielināt nodarbinātību. Toreiz nodibināja apmēram septiņus tūkstošus mikrouzņēmumu. Šā gada sākumā šis skaits jau pārsniedza 47 tūkstošus. Kopumā nodarbinot vairāk nekā 85 tūkstošus cilvēku. Tikai mazākajai daļai šī forma kalpo kā sākuma punkts nākotnes biznesam. Liela daļa līdzīgi kā Normunds nopelna vien, lai pabarot savu ģimeni. Bet vēl viena daļa, piekāpusies darba devējiem, kuri šādā veidā izvairās no nodokļu nomaksas. Līdz ar to nākamās nedēļas balsojums Saeimā un turpmākā politiķu rīcība atklās, kuru mikrouzņēmēju balsi sadzird, bet kuru izliekas nedzirdam.
LTV "de facto" / Foto: Ieva Lūka/LETA
