Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Kam pieder tiesības uz Latvijas vārdu: vai drīkstu to izmantot savā biznesā?
Formāli likums neierobežo vārda Latvija lietojumu, tomēr ir vairāki pastarpināti ierobežojumi, piemēram, Komerclikumā noteikts, ka firmas nosaukums nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. (Foto: Zane Bitere/LETA)

Kam pieder tiesības uz Latvijas vārdu: vai drīkstu to izmantot savā biznesā? 5

Bizness un ekonomika
23. jūlijā 04:16 2020. gada 23. jūlijā 04:16
 
Elmārs
Barkāns
| "Likums un Taisnība"
Ar smagos noziegumos apsūdzētā un no amata atstādinātā Ventspils mēra Aivara Lemberga pērn uzceltā pilsētas koncertzāle nosaukta Latvijas vārdā. Formāli likums nav pārkāpts, bet pasaulē nekur tā nedara. Ārpus galvaspilsētām esošās pašvaldības respektē valsts intereses tās vārdu piešķirt tikai galvaspilsētas galvenajai koncertzālei, stadionam vai citam objektam.

Ar argumentu par simtgadi

Trīsdesmit vienu miljonu eiro vērtajai koncertzālei, kurā mājvietu radusi arī mūzikas skola un skaņu ierakstu studija, Latvijas vārdu oficiāli nolēma dot pašvaldības Kultūras komisija, jo tā celta valsts simtgades laikā. Protams, ka tas varēja notikt tikai ar Lemberga piekrišanu, kurš šādai idejai izteica kvēlu atbalstu.

Nenoliedzot koncertzāles izcilo arhitektūru, Likums un Taisnība skaidro, kāds ir vārda Latvija izmantošanas likumiskais regulējums gan dažādu iestāžu un uzņēmumu, gan preču zīmju izmantošanā.

Nav formālu ierobežojumu

Valsts valodas centra galvenais lingvists Agris Timuška par Ventspils koncertzāles nosaukuma izvēli saka:

“Lai gan nepastāv formāli ierobežojumi vārda Latvija izmantošanai, tā iekļaušanas nepieciešamība komersantu nosaukumos katrā atsevišķā gadījumā izvērtējama individuāli un pēc būtības.

Attiecībā uz koncertzāļu nosaukumiem jāmin arī kaimiņvalstu prakse: koncertzāle Estonia atrodas Tallinā (nevis, piemēram, Tartu, Pērnavā vai Veru), Finlandia – Helsinkos (nevis Tamperē, Turku vai Pori), daudzfunkcionālā Deutschlandhalle līdz 2011. gadam atradās Berlīnē (nevis Bonnā, Minhenē vai citviet Vācijā). Tātad – nozīmīgi kultūras objekti, kuri nes valsts vārdu, tādējādi pildot arī reprezentācijas funkciju, parasti atrodas galvaspilsētā.

Izņēmums ir salīdzinoši mazāku un pēc sava rakstura neunikālu objektu nosaukumi, kuros pieļaujams iekļaut valsts nosaukumu arī tad, ja tie neatrodas galvaspilsētā, piemēram, agrāk viesnīca Latvija Daugavpilī (tagad – Park Hotel Latgola).

Konkrētajā gadījumā Ventspils dome sākotnēji vērsās Valsts valodas centrā ar lūgumu sniegt atzinumu par nosaukumu Latvija kā vienu no iespējamiem jaunās koncertzāles nosaukumiem (to paredz Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumi Nr. 294 Noteikumi par iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu, kuri nosaka, ka Valsts valodas centram jāsniedz atzinums par nosaukuma atbilstību latviešu valodas normām), tomēr jau nākamajā dienā šo lūgumu atsauca.

Tāpēc ir pamats uzskatīt, ka lēmuma pieņemšanā par Ventspils jaunās koncertzāles nosaukumu nav uzklausīti un izvērtēti visu iesaistīto pušu viedokļi.”

Kā ar uzņēmumiem

“Attiecībā uz vārda Latvija iekļaušanu uzņēmumu (komersantu) nosaukumos labākā prakse ir šādi nosaukt, piemēram, unikālā pakalpojuma sniedzējus visā valsts teritorijā (Latvijas Pasts, Latvijas gāze, Latvijas Banka) vai tādus uzņēmumus, kuru darbība aptver pēc iespējas plašāku valsts teritoriju (Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, Latvijas dzelzceļš, Latvijas Mobilais telefons un tamlīdzīgi), kā arī visas valsts iedzīvotājiem nozīmīgu izglītības iestāžu nosaukumi gadījumos, ja tās atrodas ārpus galvaspilsētas, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitāte Jelgavā,” turpina Timuška.

“Tomēr nav nepareizi valsts nosaukumu iekļaut arī tādu komersantu nosaukumos, kuru ražošana notiek kādā konkrētā apvidū (piemēram, Latvijas maiznieks Daugavpilī, bet tikpat labi arī Balvos, Dobelē, Talsos vai citviet), tādējādi papildus manifestējot savu lojalitāti valstij.

Ignorējot Eiropas valstu pieredzi, Ventspils pašvaldība pilsētas koncertzālei piešķīrusi Latvijas vārdu. (Foto: Paula Čurkste/LETA)

Savukārt uzņēmējam, kurš vēlas uz savas produkcijas vai izstrādājuma norādīt vārdu Latvija, papildus jāievēro likuma Par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm, Patentu likuma, Ministru kabineta 2008. gada 1. aprīļa noteikumu Nr. 224 Patentu un patentu pieteikumu noteikumi un citu attiecīgo jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasības.”

Nedrīkst izmantot Latvijas Republiku

Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājas vietniece Silga Celma Likumam un Taisnībai skaidro:

“Nosaukumā nedrīkst ietver vārdus Latvijas Republika un to tulkojumu svešvalodā (Komerclikuma 29. panta trešā daļa, likuma Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru 5. panta sestā daļa, līdzīgi Politisko partiju likuma 6. panta septītā daļa), tāpat nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par to, ka tiesību subjekts ir apveltīts ar publisku varu (Biedrību un nodibinājumu likuma 6. panta sestā daļa).

Tātad nav pieļaujams vārdu Latvijas Republika lietojums nosaukumos, taču ietvert vārdu Latvija tiesību subjekta nosaukumā nav aizliegts. Vienlaikus jāatzīmē, ka katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, un var būt arī situācijas, kad arī vārda Latvija lietojums tiesību subjekta nosaukumā varētu radīt maldinošu priekšstatu trešajām personām par tiesību subjekta mērķi un darbības veidu, un tāpēc Uzņēmumu reģistrs neveic tā reģistrāciju.

Tiesību subjektu (uzņēmumu, komersantu, biedrību un citu) darbību regulējošajos normatīvajos aktos, kā arī likumā Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru ir noteikta Uzņēmumu reģistra kompetence vērtēt tiesību subjekta reģistrācijai pieteikto nosaukumu.

Proti, salīdzināt reģistrācijai pieteikto nosaukumu ar jau reģistrētiem vai citiem reģistrācijai pieteiktiem nosaukumiem, tāpat vērtēt to atbilstību citiem normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem un ierobežojumiem.

Uzņēmumu reģistra kompetencē neietilpst vērtēt ziņas par vārda Latvija lietošanu tiesību subjektu darbībā turpmāk, tostarp citos procesos, piemēram, ražotās produkcijas nosaukumi vai logotipa izstrāde un tamlīdzīgi. Vēl jo vairāk – šāda informācija Uzņēmumu reģistrā nemaz netiek iesniegta.”

Vai limonādi var saukt Latvijas vārdā?

Vārda Latvija izmantošanu preču zīmē vai produkcijas nosaukumā likums neaizliedz.

Tādējādi jebkurš var ražot, piemēram, Latvijas limonādi vai Latvijas konfektes, ja tikai cits uzņēmējs šādu preču zīmi jau nav reģistrējis un tādu produkciju neražo. Tomēr Patentu valde var liegt Latvijas vārda izmantošanu, ja skaidri redzams, ka notiek patērētāju maldināšana.

Likums Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm paredz – šādiem produktiem ir jābūt ražotiem Latvijā. Ja produkta nosaukumā iekļauta konkrētāka vieta, piemēram, Sēlija vai Saldus, tiem jānāk no turienes.

Tas, protams, neizslēdz iespēju, ka kāds izmanīgs biznesmenis var, piemēram, Latvijas šprotes ražot citā valstī un pārdot pie mums. Tomēr ir iespēja šādu nosaukumu aizliegt izmantot, ja kāds to noprotestē, jo tiek pārkāpta Latvijas likumdošana.

Latvijas Republikas ledenes gan nevar ražot, jo privāto uzņēmumu nosaukumā un to produkcijā ir aizliegts izmantot valsts oficiālo, pilno nosaukumu. Valsts ģerboni un citus heraldiskos simbolus (valsts apbalvojumus, dienestu atšķirības zīmes) produkcijas apzīmēšanā drīkst izmantot tikai ar Heraldikas komisijas atļauju.

Drīzumā varētu mainīties nosacījumi, kā drīkstēs izmantot Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu attēlus produkcijas noformējumā, jo pašlaik Saeimas darba kārtībā ir likumprojekts par abu tautas svētvietu statusu.

Citi šobrīd lasa

Mamma nožņaudz savu zīdainīti. Kāpēc?
Trilleris Soču lielveikalā: apmeklētāji izglābj meitenīti, kurai eskalatorā ierāva roku 4
"Ko es tādu izdarīju?" - Rīgas lielveikala autostāvvietā aculiecinieks pieķer strādnieku neparastās darbībās 1
Skatīt visus komentārus

Меган победила?: Гарри подставил под удар беременную внучку Елизаветы II