Sertifikātus vēl var pārdot: par tiem var saņemt prāvu naudas summu
"Dzīvoju saimnieka mājā, tāpēc man piešķirtos privatizācijas sertifikātus neesmu izmantojusi. Tie glabājās "Krājbankā", pēc tās bankrota atnāca paziņojums, ka mani sertifikāti pārskaitīti uz "Hipotēku un zemes banku". Tagad nav arī tās. Kur tagad atrodas mani sertifikāti? Sertifikātu grāmatiņu nevaru atrast. Esmu dzimusi 1948. gada novembrī. Kā noskaidrot, cik sertifikātu man bija piešķirts? Vai sertifikātus kaut kur vēl iepērk?" Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja Anita.
Izrādās, ka vēl var ielēkt aizejošā vilciena pēdējā vagonā un saņemt itin lielu naudas summu. Parādīsim to ar konkrētu piemēru, kas var noderēt arī citiem sertifikātu īpašniekiem.
Sertifikāti glabājas "Possessor"
Pēc "Latvijas Krājbankas" likvidācijas iedzīvotāju sertifikātus pārskaitīja uz "Hipotēku un zemes banku", kas 2014. gada 1. janvārī kļuva par valsts akciju sabiedrību, Latvijas attīstības finanšu institūciju "Altum".
Kopš 2016. gada 1. oktobra privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu un zemes izpirkuma līgumu slēgšanu nodrošina akciju sabiedrība Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor". Tā ir bijusī Privatizācijas aģentūra, kas ir mainījusi nosaukumu.
Cik sertifikātu katram bija piešķirts? Likums Par privatizācijas sertifikātiem stājās spēkā 1995. gada 18. aprīlī. Katram Latvijas pilsonim, arī nepilngadīgam, piešķīra vienu sertifikātu par katru līdz 1992. gada 31. decembrim nodzīvoto gadu, ja laikposmā no 1945. gada 9. maija līdz 1992. gada 31. decembrim viņa pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvijā, neatkarīgi no tā, cik ilgi šajā periodā viņš dzīvojis Latvijā.
Papildus tam katram Latvijas pilsonim, kuram bija Latvija pilsonība 1940. gada 17. jūnijā, vai kaut vienam no viņa priekštečiem bija Latvijas pilsonība pirms 1940. gada 17. jūnija, piešķīra vēl 15 sertifikātus, ņemot vērā to valsts īpašumu, kuru radījuši Latvijas pilsoņi līdz 1940. gada 17. jūnijam.
Ieguvēji un zaudētāji
Deviņdesmitajos gados daudzi nezināja, kur izmantot savus sertifikātus, un pārdeva tos ļoti lēti. Piemēram, 1994. gadā firmas sertifikātus iepirka par 50 santīmiem, bet pārdeva par 70 santīmiem. Par 70 latiem varēja nopirkt 100 sertifikātus!
Valsts aicināja sertifikātus izmantot lielo uzņēmumu privatizācijā, taču vairumā gadījumu no tā čiks vien iznāca, jo daudzi uzņēmumi vēlāk bankrotēja. Arī tie, kuri bija nopirkuši labi strādājošu uzņēmumu akcijas, nekādas dividendes parasti nesaņēma, jo kopsapulcē lielie akcionāri lēma dividendes neizmaksāt, bet peļņu ieguldīt ražošanā.
Vēlāk, kad akcijas bija nonākušas lielo akcionāru rokās, jo mazie bija tās pārdevuši, daži uzņēmumi sāka maksāt dividendes. Piemēram, Latvijas gāze strādāja ar peļņu, un arī mazie akcionāri varēja nedaudz nopelnīt.
Toties privatizācijas procesā ļoti labi nopelnīja zemes uzpircēji. Deviņdesmitajos gados zemes reformas pirmajā kārtā brīvo zemi varēja pieprasīt lietošanā. Reformas otrajā kārtā šo zemi varēja izpirkt par sertifikātiem. Uzņēmīgi cilvēki, kuri bija pieprasījuši simtiem hektāru zemes, to ieguva par smiekla naudu. Viņi maksāja ar sertifikātiem, kurus iepirka par 50–70 santīmiem, bet darījumos tika izmantota sertifikātu nominālvērtība 28 lati. Pagāja gadi, un īpašumā iegūto zemi varēja pārdod par 2000–3000 latu par hektāru.
Arī pēckara laika daudzdzīvokļu namu mājokļu īrnieki dzīvokļus privatizēja par sertifikātiem, par simboliskām summām. Zaudētāji bija tie, kuri savus sertifikātus bija pārdevuši par santīmiem. Vēlāk, kad sertifikātu palika maz, to cenas būtiski cēlās.
Tagad var pārdot jebkādu sertifikātu daudzumu. Agrāk bija noteikts ierobežojums, ka privātpersona drīkst pārdot tikai divreiz lielāku skaitu, nekā tai piešķīrusi valsts, taču tagad šis ierobežojums atcelts.
Jāmaksā par konta uzturēšanu
Anitai par Latvijā nodzīvoto laiku no 1948. gada novembra līdz 1992. gada 31. decembrim pienākas 44,2 sertifikāti. Plus 15 sertifikāti, kopā – 59,2 sertifikāti.
Tagad šis sertifikātu skaits ir nedaudz samazinājies, jo 2017. gada 1. februārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 12 Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, privatizācijas sertifikātu izmantošanas un aprites administrēšanas noteikumi.
Tie paredz maksas iekasēšanu par sertifikātu glabāšanu. Par sertifikātu konta apkalpošanu kopš 2017. gada 1. februāra ir jāmaksā 0,02% no kontā esošo sertifikātu nominālvērtības gada sākumā, bet ne mazāk kā 24 eiro gadā, kas atbilst 0,60 sertifikātiem.
Tāpēc par konta uzturēšanu Anitai par 2017. gadu ir atskaitīti 0,55 sertifikāti, par 2018. gadu – 0,60 sertifikāti, par 2019. gadu – arī 0,60 sertifikāti. Par šo gadu maksa par sertifikātu konta uzturēšanu vēl nav iekasēta, jo gads nav beidzies. Kopā atskaitīti 1,75 sertifikāti, palikuši 57,45 sertifikāti.
Ap 1300 eiro kā no gaisa
Savus sertifikātus jūs varat izmantot privatizācijā, dāvināt radiniekiem vai jebkuram, kam vēlaties, arī pārdot starpniecības sabiedrībām. Par tām informāciju var atrast Possessor un Ekonomikas ministrijas mājaslapās. Sertifikātus uzpērk un pārdod Ekonomikas ministrijas licencētas firmas. Licence ir izsniegta septiņām firmām, bet reāli sertifikātus pērk un pārdod tikai dažas.
Piemēram, SIA "MVU attīstības centrs" privatizācijas un īpašuma kompensācijas sertifikātus pērk par 23 eiro, bet pārdod par 32 eiro. SIA "TC Invest" pašlaik sertifikātus neiepērk, taču pārdod par 32 eiro. SIA "Sistēma MV" sertifikātus iepērk par 23 eiro, bet darījumu apjoms ir neliels.
Kādi būs izdevumi? Par sertifikātu pārskaitīšanu no "Possessor" konta jāmaksā 10 eiro un valsts nodeva 0,2% apmērā no pārdoto sertifikātu nominālvērtības. Valsts noteiktā viena sertifikāta nominālvērtība ir 28 lati jeb 39,84 eiro.
Anitai par 57,45 sertifikātu pārdošanu būs jāmaksā 4,58 eiro liela valsts nodeva. Šī nauda jāsamaksā Possessor, izmantojot savu internetbanku, jo skaidra nauda un banku kartes šeit nepieņem.
Par darījuma veikšanu MVU attīstības centrs iekasē 10 eiro neatkarīgi no sertifikātu skaita. Līdz ar to kopējie izdevumi ir 24,58 eiro. Tātad, pārdodot savus 57,45 sertifikātus par 23 eiro gabalā un atrēķinot pārdošanas izdevumus, Anita saņems 1296,77 eiro. Naudu pārskaita uz bankas kontu.
Arī tiem, kam kontā palikuši kaut vai pieci sertifikāti, ir vērts tos pārdot. Sertifikātiem nav derīguma beigu termiņa. Tos joprojām izmanto dažu objektu privatizācijā, tāpēc tiem pagaidām vēl ir pircēji. Rīgā vēl dažas mājas nav nodotas pilnai privatizācijai, arī daži zemes lietotāji, kam bija zemes izpirkšanas līgums uz desmit gadiem, pabeidz izpirkšanu.
Uzziņa
"Possessor" uzziņu tālrunis jautājumos par sertifikātiem: 67774388.
Sertifikātu pārdošanas līgums jāparaksta uz vietas "Possessor" Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 31. Jāuzrāda pase vai ID karte, sertifikātu grāmatiņa nav obligāta. Iepriekš jāpierakstās, zvanot pa tālruni.
