Biznesa interešu labad maldina premjeru
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji sarunā ar Ministru prezidentu Krišjāņi Kariņu pauduši diskutablu viedokli par bioloģisko lauksaimniecību.
Tikšanās ar Kariņu sekoja pēc Valsts prezidenta Egila Levita paustā ierosinājuma veicināt Latvijas lauksaimniecības pakāpenisku pāreju uz bioloģisko saimniekošanu. LOSP uz to reaģējusi ar ieteikumu uzmanīgi izvērtēt visus aspektus un vairāk balstīties statistikā.
Nezināmas izcelsmes rīss un banāni?
“Rūpīgi neizanalizējot visus aspektus, mēs varam nonākt situācijā, kad no Latvijas eksportēsim augstvērtīgu bioloģisko produkciju, bet pašu uzturam importēsim lētāku, nezināmas izcelsmes pārtiku no trešajām valstīm,” lauksaimnieku pausto rezumēja LOSP pārstāve Māra Bučkovska.
Turklāt “jau tagad Latvijā integrēti audzētā pārtika ir atzīstama par kvalitātē pārāku, salīdzinot ar atsevišķās Eiropas valstīs audzēto bioloģisko produkciju”, norāda LOSP.
Protams, kādam var garšot viens, otram – cits, bet vai tik tiešām Latvijā nekontrolēti no trešajām valstīm var ievest nekvalitatīvu pārtiku? Turklāt jāņem vērā, ka ne visu Latvijā var izaudzēt, un ne jau tāpēc, ka negribētu, bet gan tāpēc, ka klimatiskie apstākļi ir citādi nekā dienvidzemēs.
Piemēram, mūsu veikalos ir batātes no ASV, avokado no Kenijas, banāni no Kostarikas, tostarp ekoloģiski audzēti, vīnogas no Peru, rīss no Kambodžas. Vai tiešām varētu būt šaubas par to kvalitāti un izcelsmi?
Kontrole uz robežas un veikalos
Ilze Meistere, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja, Kas Jauns Avīzei šīs aizdomas noraida: “Ievedot Eiropas Savienībā (ES) pārtikas preces, tās ir jāuzrāda robežkontrolei. Latvijas vai tās ES dalībvalsts inspektori, kuras robeža tiek šķērsota, veic kravas kontroli, pārliecinoties, vai krava atbilst ES noteiktajām prasībām, tostarp tiek pārbaudīti pavaddokumenti, arī preču izcelsmi apliecinošie. Tikai tad krava var šķērsot ES robežu.”
Īpaši stingra kontrole ir dzīvnieku izcelsmes produktiem, jo tos ES drīkst ievest tikai no ES atzītiem uzņēmumiem. Papildus tam PVD veic pārbaudes arī pārtikas tirdzniecības vietās – veikalos, tirgos, noliktavās, kur arī pārbauda preču izcelsmi, gan atkal pieprasot pavaddokumentus, gan pārbaudot preču marķējumu.
“Līdz ar to risks, ka Latvijā varētu nonākt nezināmas izcelsmes pārtikas produkti, ir zems. Aicinām patērētājus pārtikas preces iegādāties tikai legālās tirdzniecības vietās, pārliecinoties gan par to tirdzniecības apstākļiem, gan iepazīstoties ar preču marķējumu,” norāda Meistere.
Pieņēmumi bez pamatojuma
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis Kas Jauns Avīzei LOSP minētos argumentus sarunā ar premjeru raksturo kritiski: “Šie apgalvojumi ir bez pamatojuma un pētījumiem, tas vienkārši ir tāds atsevišķu cilvēku pieņēmums.”
Norkārklim grūti komentēt izteikumus, ka tagad bioloģisko produkciju tikai eksportēsim, bet savam patēriņam ievedīsim lētas kvalitātes pārtiku. Apgalvojums par pārtikas nekontrolētu importu, viņaprāt, ir uzbrukums visai kontroles sistēmai Eiropas Savienībā, tajā skaitā arī Latvijā.
“Bet šis ir vairāk nepamatots salīdzinājums, lai maldinātu sabiedrību par bioloģisko lauksaimniecību un pārtiku,” teic Norkārklis. “Mēs Latvijā esam spējīgi paši sevi nodrošināt ar bioloģisko pārtiku. Te ir jautājums par atbalsta un nodokļu sistēmu. Arī šobrīd ar konvencionālām metodēm Latvijā daudzās jomās netiek saražots pašu vajadzībām: graudus ražojam piecreiz vairāk, cūkgaļas pietiek tikai pusei, dārzeņus mazāk saražojam nekā patērējam.”
Runājot bioloģiskās un integrētās produkcijas salīdzinājumu, Norkārklis iesaka parādīt zinātniskos pētījumus par šo atšķirību: “Kvalitātes prasībās man grūti redzēt ko atšķirīgāku. Tās lauksaimniecībā ir pilnīgi divas atšķirīgas metodes, katra ar saviem nosacījumiem, kas īsti nav salīdzināmi. Es, piemēram, labāk uzticētos Austrijas bioloģiskajam nekā Latvijas integrētajam dārzenim vai auglim.”
Trīs lauksaimniecības metodes
Bioloģiskā lauksaimniecība nelieto pesticīdus un minerālmēslus,
ražību nodrošina, veidojot veselīgu augsni.
Integrētā lauksaimniecība izmanto augu aizsardzības ķīmiskos līdzekļus, tomēr cenšas ievērot vidi saudzējošus pasākumus, saglabājot bioloģisko daudzveidību un samazinot risku cilvēku veselībai un dabai.
Konvencionālā lauksaimniecība izmanto ķīmiski sintezētus augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļus, ir augsts mehanizācijas līmenis un minimāls darba patēriņš, šādi ražota pārtika ir vislētākā, jo tiek iegūtas vislielākās ražas.
„Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”. “Par "Viņi melo - Pieķerts melos!" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""
