Latvijas Tirgotāju asociācija: valsts atbalstu uzņēmumiem vajadzēja astoņkāršot
Svarīgs jautājums nozares uzņēmumu izdzīvošanai un tirdzniecības daudzveidības saglabāšanā ir valsts piešķirtais atbalsts krīzes pārvarēšanai. Latvijā no vairāk nekā 35 000 tirgotāju valsts piešķīrusi atbalstu tikai 2% (840 uzņēmumiem), tostarp atbalsts piešķirts 12% ēdināšanas uzņēmumu (750 uzņēmumi), informē Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).
Rēķinot kopumā, vidēji tikai 4 - 5 % uzņēmumu saņēmuši atbalstu, kaut kopumā slēgti bija ap 80 procenti ēdinātāju, 65 % pakalpojumu sniedzēji un 40 % tirgotāju. Latvijā bija izvirzīti tādi kritēriji, kas neļāva saņemt atbalstu daudznozaru, mikro un mazajiem, un jaundibinātiem uzņēmumiem. Pretēji, kā tas ir bijis citās Eiropas Savienības valstīs un arī pie mūsu kaimiņiem – lietuviešiem un igauņiem.
Tagad plānotas izmaiņas, lai labotu šo kļūdu, un Ekonomikas ministrija iesniegusi valdībā priekšlikumus, ka atbalstu varēs saņemt jebkurš uzņēmums, kas būs cietis ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu dēļ. Šo atbalstu sniegs LIAA uz uzņēmumu iesnieguma pamata, atvieglojot smagnējo un birokratizēto atbalsta sniegšanu ar VID starpniecību.
Jau pašā sākumā, attīstoties situācijai ar Covid-19 saslimšanas ierobežošanu, LTA uzskatīja un pauda, ka nozares uzņēmumiem jāsniedz atbalsts nekavējoties. Tagad daudzi uzņēmumi ir aizgājuši bojā, tāpēc, ka līdz šim atbalsts bija orientēts tikai uz spēcīgiem vai globāliem uzņēmumiem. To arī pierāda iepriekš minētais atbalstu saņēmušo nozares uzņēmumu īpatsvars (zem 5%). Mūsuprāt, atbalstu vajadzēja piešķirt un pelnījuši saņemt astoņas reizes vairāk uzņēmumu un tam vajadzētu aptvert ap 40-50%, t.sk. no ēdināšanā iesaistītajiem 80-90% uzņēmumu.
Nozare arī gaida vēl arvien izskatīšanā esošo valdības lēmumu par individuāliem aizsarglīdzekļiem un dezinfekcijas pasākumiem tērēto izdevumu kompensēšanu uzņēmējiem. To, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, ir tik zemi saslimstības rādītāji, var izskaidrot ne tikai ar ieviestajiem ierobežojumiem, mediķu pašaizliedzību un sabiedrības apzinīgumu. Lielu daļu ieguldījumu šajā ziņā veikuši tirgotāji, kas nav žēlojuši līdzekļus telpu dezinfekcijai, vispārējas tīrības uzturēšanai un roku dezinfekcijas līdzekļu nodrošināšanā pircējiem. Šos izdevumus jāsedz valstij, tāpat kā tas notiek ar Covid-19 analīzēm un citiem slimības ierobežošanas valsts rīkotiem pasākumiem.
Jāpiebilst, ka šobrīd ēdināšanas uzņēmumos vairs nav ierobežojumu cilvēku skaitam pie viena galdiņa. Tas attiecas ne tikai uz āra terasēm, bet arī uz iekštelpām. Tomēr saglabājas prasība ievērot 2 m distanci starp galdiņiem vai izvietot norobežojošās sienas. Tāpat mīkstināta prasība par minimālo platību vienam cilvēkam, un tagad tie ir 3 kvadrātmetri. Tas nozīmē, piemēram, ja kafejnīcas kopējā platība ir 120 kv.m, tad līdz šim drīkstēja vienlaicīgi uzņemt tikai līdz 30 viesiem. Tagad šādā kafejnīcā maksimālais apmelētāju skaits var būt 40 cilvēki. Ārtelpās ierobežojumu apmeklētāju skaitam nav.
