Ekonomists: tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts
Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies, un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts, lēš bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies tikaipar 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī Covid-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtējā situācija valstī tika atcelts jūnijā. Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka, un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu.
Iekšējā patēriņa noturība pret Covid-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība, protams, nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk nekā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu. Tāpat tirdzniecībā pēdējos mēnešos ir būtiski mainījusies patēriņa struktūra. Ļoti strauji ir augusi būvmateriālu, elektropreču un tirdzniecība internetā, savukārt samazinājusies sporta un atpūtas preču tirdzniecība. Savukārt ļoti ierobežotais tūrisms šogad nozīmē to, ka uz vietējiem klientiem strādājošajiem tirgotājiem situācija noteikti ir daudz labāka nekā tiem uzņēmumiem, kuriem būtiska daļa klientu bija ārzemnieki.
Maija tirdzniecības dati apstiprina, ka šīs krīzes pirmā fāze ir beigusies. Vīrusa izplatība pagaidām ir izdevies veiksmīgi ierobežot, un saprātīgas valsts finanses, atrašanās eirozonā, kā arī zemais mājsaimniecību pāradu līmenis ir ļāvis mazināt šīs krīzes negatīvo ietekmi. Vienlaikus ir skaidrs, ka krīze ekonomikā vēl nav beigusies. Bezdarbs jūnijā turpina pieaugt, Covid-19 izplatību pasaulē pagaidām nav izdevies apturēt, un daļa no tirdzniecības apgrozījuma šobrīd, visticamāk, ir iepriekš atliktais patēriņš. Laikposmā no marta līdz maijam mājsaimniecību uzkrājumi Latvijas komercbankas ir pieauguši par gandrīz 290 miljoniem eiro, kas ir vismaz 200 miljoni eiro vairāk, nekā ierasts šajā periodā. Šie uzkrājumi šobrīd ieplūst patēriņā. Tāpat nepatīkami signāli vērojami būvniecībā. Lai arī būvniecību tiešā veidā šī krīze neskāra, krīzes iespaidā daudzi uzņēmumi ir atlikuši investīcijas, un tas var nozīmēt bezdarba tālāku pieaugumu gada otrajā pusē.
