Bizness un ekonomika
2020. gada 22. jūnijs, 13:33

Jāņos iedzīvotāji dod priekšroku vietējam, gaišajam, filtrētajam alum stikla pudelē

Jauns.lv

Siera ēšana, alus dzeršana un Jāņu zāļu dekori – šīs ir vispopulārākās tradīcijas veikalu tīkla “top!” veiktajā Jāņu svētku svinēšanas un alus lietošanas paradumu aptaujā. Jāņos vidusmērā Latvijas iedzīvotājs dod priekšroku vietējam, alkoholiskajam, gaišajam alum, kas ir filtrēts un iepildīts 0.5L stikla pudelē.

„Tuvojoties Jāņiem, veicām ikgadējo aptauju par iedzīvotāju paradumiem. Ņemot vērā alus brūvēšanas un baudīšanas tradīcijas Latvijā, skaidrojām kā notiks svētku svinēšana šogad un kādu alu baudīs. Veikalu tīkla „top!” veiktā aptauja rāda, ka lielākais vairums jeb 85.8% respondentu grasās svinēt Jāņus un 73.2% neuzskata, ka Covid-19 mazinās ierasto svētku sajūtu. Svētku tradīcijas ir tās, kuras vieno un pacilā mūs. Meitas dosies Jāņu zāles meklēt, lai pušķotu svinību vietu (67.8%) un pītu vainagus (65%). Neizpaliek, protams, apdziedāšana (44.5%) un lekšana pār ugunskuru (30.8%). Savukārt, mistiskais papardes zieds vilina 18.4% respondentu. Jāņu svētku galdā cilvēki iecienījuši likt ierasto sieru (88.4%) un alu (70%). Tieši alus daudziem saistās ar Jāņiem, jo tā ir iesakņojusies kā neatņemama Jāņu svētku tradīcija 46.9% respondentu.Veikalu tīkls „top!” gan aicina svētku laikā būt atbildīgiem gan lietojot alkoholiskos dzērienus saprātīgā apmērā, gan nesēžoties pie stūres alkohola reibumā, kā arī ievērojot 2m distanci,” uzsver veikalu tīkla “top!” valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte.

Šī gada sākumā paplašinājām alus sortimentu veikalos “top!” un tas nesis plānotos rezultātus, kā rāda dati, šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, alus apgrozījums audzis par vairāk nekā 3%. Respondentu vidū 39% iecienījuši alu, kas pildīts stikla pudelēs, kam seko alus skārdenēs 33%.Iemīļotākais alus ražotājs - Cēsu alus, kam seko Aldaris, kas saskan arī ar aptaujas rezultātiem, jo respondenti visvairāk dod priekšroku Cēsu alum (71.6%), kam seko Aldaris (46.7%), Tērvetes alus (37.1%), Valmiermuižas alus (28.6%), Lāčplēsis (24.9%), Mežpils (22.3%), Užavas (20.6), Piebalgas (17.4%), Iļģuciema (13.1%), Mītavas (13%) un citu zīmolu alus.

Izzinot latviešu alus lietošanas paradumus, 75.7% dod priekšroku alkoholiskam alum, taču ar vien populārāks kļūst arī bezalkoholiskais alus, ko izvēlas 24.5% respondentu, pārējiem 9% alu neizvēloties kā savu Jāņu svētku dzērienu. Dominējošs vairākums jeb 98.9% izvēlas vietējo, Latvijā ražoto alu, 1.1% baudot ārzemēs ražoto.

Alus izvēli liela daļa izdara, pamatojoties uz garšu (48.8%). Iepriekš nogaršotu alu izvēlas 33.1%, un 28.9% respondentu ir uzticīgi konkrētam, iepriekš iegādātam zīmola alum. Savukārt 14% pievērš uzmanību cenām un izdara izvēli par labu alum ar atlaidi. Atbildot uz jautājumu, kāpēc tieši izvēlas dzert alu svētkos, 46.9% atzīst, ka tā ir neatņemamam Jāņu svētku tradīcija, un 24.2% vienkārši tas garšo. Iemeslu vidū ir arī tā smarža un tekstūra (4.4%), slāpju veldzēšanas sajūta (6.9%), kā arī cilvēki izvēlas alu, lai atpūstos (8.4%) un atslēgtos no ikdienas rutīnas (2.5%).

Alus veidi mūsdienās ir ļoti dažādi, taču neapstrīdams līderis respondentu vidū ir gaišais alus, kuru izvēlas 56.4%, bet tumšo – 23.9%. Alus sortimentā pieprasīts ir alus ar garšām (36%), kā arī alus kokteiļi (24.3%). Cilvēki mēdz baudīt arī porteri (8.9%) un kviešu alu (3.2%). Divas trešdaļas jeb 66.7% respondentu izvēlās filtrēto alu, 20.9% nefiltrēto, bet 12.4% pasterizētu alu.

Arī alus iepakojumam un tilpumam ir nozīme. Visvairāk alu bauda tieši stikla pudelēs (86.4%) un skārda bundžās (28.9%), tikai nelielai daļai to patērējot no muciņas (4.6%), plastmasas pudeles (3.6%) vai cita veida iepakojuma (1.4%). Populārākais tilpums ir 0.5L (79%), 0.33L (22.1%) un pinte jeb 0.568L (21.6). Mazāk izvēlas alu 1L (3.7%) un 2L stikla iepakojumā (1.8%). Izlejamam alum dod priekšroku 9.1%.

Veikalu tīkla “top!” interneta aptauja norisinājās no 10. līdz 19. jūnijam,tajā piedalījās 723 respondenti no Rīgas (15.8%) un Pierīgas (8.9%), Vidzemes (37.2%), Kurzemes (15.8%), Zemgales (12.3%) un Latgales (9.1%).