Ekonomikas ministrija domā patvēruma meklētājiem izsniegt aizdevumus
Bēgļiem atšķirībā no vietējiem cilvēkiem nav iespējas iegūt palīdzību no radiniekiem un nav tik skaidra sistēma.
Bizness un ekonomika

Ekonomikas ministrija domā patvēruma meklētājiem izsniegt aizdevumus

Jauns.lv

Ekonomikas ministrija (EM) apsver iespēju par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu dzīvesvietas sākotnējās īrēšanas maksas segšanai tiem patvēruma meklētājiem, kuri būs saņēmuši bēgļa vai alternatīvās personas statusu, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Dimitrijs Trofimovs.

Viņš aģentūrai LETA skaidroja, ka pagaidām vēl nav zināms, kas varētu būt līdzekļu avots iniciatīvas īstenošanai. Tas varētu attiekties tikai uz sākotnējās īres maksas segšanu, un EM šo priekšlikumu plānojusi izstrādāt līdz gada beigām, skaidroja IeM valsts sekretāres vietnieks.

Taujāts, vai vairāki politiķi vēlētos, lai aizdevums būtu pieejams ne tikai bēgļiem, bet arī visiem iedzīvotājiem, Trofimovs norādīja, ka IeM un arī citas amatpersonas pastāvīgi cenšas radīt izpratni, ka bēglis ir pilnīgi atšķirīgā un neizdevīgākā situācijā no pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Viņš skaidroja, ka bēgļiem atšķirībā no vietējiem cilvēkiem nav iespējas iegūt palīdzību no radiniekiem un nav tik skaidra sistēma, kā vērsties pēc palīdzības valsts un pašvaldību institūcijās.

Runājot par citu tēmu, deputāts Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) komisijas sēdē interesējās, kāpēc par patvēruma meklētājiem maksātajiem līdzekļiem ir norādīts, ka tie tiks piešķirti atbilstoši šo personu vajadzībām, nevis atbilstoši valsts budžeta iespējām. Viņš norādīja, ka, piemēram, Latvijas pensionāri nesaņem pensijas atbilstoši savām vajadzībām.

Trofimovs un IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa pauda, ka tiesībsarga atzinumā ir pausts, ka pašlaik patvēruma meklētājiem sākotnēji paredzētā summa 2,15 eiro neatbilst cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanai. Šnore to komentēja, paužot, ka tiesībsargs noteikti neatbalstot diskrimināciju attiecībā uz finansējuma pieejamību Latvijas iedzīvotājiem un bēgļiem.

Savukārt deputāti Edgars Putra (ZZS) un Nellija Kleinberga (LRA) aicināja nepieļaut, lai liela daļa no izdevumiem netiktu uzlikta pašvaldībām.

Jau ziņots, ka Latvija ir piekritusi uzņemt 776 bēgļus. Par to lēmumu pieņēma valdība un Saeimas Eiropas lietu komisija. Pagaidām gan Eiropas Savienība pieņēmusi lēmumu par 531 patvēruma meklētāja uzņemšanu Latvijā.

Septembra beigās valdība uzklausīja rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, tomēr vēl nevienojās nedz par finansējumu plāna izpildei, nedz par iestādi, kas atbildēs par bēgļu integrāciju. Šos jautājumus valdība vēlreiz skatīs 20.oktobrī, kad tiks iesniegts precizēts bēgļu uzņemšanas plāns.

LETA / Foto: AFP/LETA