Divu mēnešu darba Zviedrijā “rezultāts”: par 51 eiro mazāka pensija
Pirms apmēram 15 gadiem, vēl būdams darba spara pilns, Vilnis Millers divus mēnešus sava atvaļinājuma laikā piestrādāja kādā Zviedrijas firmā. Pienākot pensijas vecumam, Vilnis arī Zviedrijā interesējās, vai viņš par tur nostrādāto laiku nevar pretendēt uz kādu eiro pie pensijas. Zviedri viņam piešķīra pensiju – 14 eiro, bet par to viņam no Latvijā piešķirtās pensijas noņēma vairākus desmitus eiro, līdz ar to pensija Vilnim “uz rokas” samazinājās par 51 eiro.
Tā nu divu mēnešu piestrādāšana Zviedrijā pensionētajam ceļu inženierim nesa pamatīgus finansiālus zaudējumus. Viņš žurnālam “Likums un Taisnība” pastāstīja:
“Pensijā devos 2015. gada 7. novembrī, sasniedzot 62 gadu un 6 mēnešu vecumu. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmumu man tika piešķirta valsts vecuma pensija un tika aprēķināts apdrošināšanas stāžs uz to brīdi - 44 gadi un 19 dienas. Tiktāl viss ir skaidrs un pretenziju nav.
Sava aktīvā darba mūža laikā 2004. gadā vienu mēnesi un 2006. gadā vienu mēnesi strādāju Zviedrijā, veicot konsultanta pienākumus zviedru firmā. Par veikto darbu saņēmu atalgojumu un tika samaksāti visi nodokļi, kas noteikti Zviedrijas likumos. Šo darbu veicu sava atvaļinājums laikā, nepārtraucot darba attiecības ar manu darba devēju Latvijā. Par manu pensiju, kuru Zviedrija bija gatava man samaksāt, ik gadu saņēmu atbilstošu informāciju, kurā bija teikts, ka mana Zviedrijā nopelnītā pensija būs lielāka, ja pelnītā atpūtā došos 65 gadu vecumā. Diemžēl konkrēts pensijas lielums netika norādīts.
2018. gada maijā, sasniedzot 65 gadu vecumu pieprasīju pensiju arī Zviedrijas pensiju aģentūrai. Pensija 151 zviedru kronas jeb 14,27 eiro arī tika piešķirta no 2018. gada maija.
Ar šo brīdi sākas mans bēdu stāsts. VSAA pieņēma lēmumu, ar kuru samazināja manu apdrošināšanas stāžu, vienlaicīgi samazinot manu pensiju par 85,97 eiro (pirms nodokļu nomaksas, 66,20 eiro pēc nodokļu nomaksas). Kā izdevās telefoniski noskaidrot, par iemeslu šim pārrēķinam bija mana Zviedrijas pensija. Nav jābūt spēcīgam matemātiķim, lai aprēķinātu, ka Zviedrijas pensijas piešķiršanas rezultātā, mani pensiju kopējie ieņēmumi samazinājās par 51,93 eiro.
Rakstiski pieprasīju no VSAA skaidrojumu par radušos situāciju. Saņēmu atbildi, ka mans “apdrošināšanas iemaksu periods laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim pārklājas ar Zviedrijas kompetentās iestādes apstiprinātajiem apdrošināšanas periodiem”. Tomēr radās vairāki jautājumi:
* Zviedrijā strādāju tikai divus mēnešus, bet VSAA secinājusi, ka apdrošināšanas periodi pārklājas trīs gadu periodā. Kas bija šāda pieņēmuma pamatā?
* no Zviedrijas par savu apdrošināšanas perioda ilgumu neesmu saņēmis nekādu ziņu. Vai VSAA ir šāds rakstisks apliecinājums?
Likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 42. punktā teikts: “Ja stāžā ieskaitīti ārpus Latvijas uzkrātie periodi, tad, iegūstot tiesības uz citas valsts pensiju par to pašu apdrošināšanas periodu, pensiju pēc personas pieprasījuma pārrēķina, šo periodu neieskaitot. Visu valstu pensiju kopsumma nedrīkst būt mazāka par to pensijas apmēru, ko persona saņēmusi pirms pensijas pārrēķināšanas”. Uzskatu, ka manā gadījumā šis ir ļoti svarīgs punkts, kuru VSAA nav ievērojusi.
Saprotu, ka apdrošināšanas periodi nedrīkstētu pārklāties, tomēr diez vai kaut kur Latvijas tiesību aktos ir aprakstīts mans konkrētais gadījums. Lai noskaidrotu manu apdrošināšanas stāžu Zviedrijā, vairākkārt sūtīju e-pasta vēstules uz Zviedrijas pensiju aģentūru. Diemžēl konkrētu atbildi nesaņēmu. No šīm atbildēm sapratu, ka Zviedrijā strādāju kā nerezidents un līdz ar to Zviedrijas pensiju aģentūra nevar pateikt precīzi manu apdrošināšanas stāža sākumu un beigas, jo uzskaite tiekot veikta vesela gada periodā. Beigās nolēmu atteikties no Zviedrijas pensijas”.
Tagad visa šī “pensijas epopeja” ir beigusies. Millera kungs no Zviedrijas pensijas attiecies un saņem iepriekš aprēķināto Latvijas pensiju. Bet vairāk nekā pusgadu, ierindas pensionāram nesaprotamo likumu normu dēļ, viņš katru mēnesi saņēma par 51 eiro mēnesī mazāku pensiju.
“Tagad es visu saprotu. Zviedrijā pensijas stāžu tādam, kā man, aprēķināja uz gadu, kaut arī strādāju tur tikai vienu mēnesi. Tur tā noteikts – ja kaut vienu reizi gadā iemaksā pensiju fondā, tad tas skaitās uz visu gadu. Tomēr, nav saprotams, kāpēc VSAA mani neinformēja, ka pensija būs mazāka. Pēc likuma viss it kā pareizi, bet no VSAA puses kaut kādām pārrunām vajadzēja būt. Domāju, ka es neesmu vienīgais Latvijā, kurš iekūlies šādā situācijā”.
Pensiju par konkrētu laiku var saņemt tikai no vienas valsts
Konkrēto gadījumu ´Likumam un Taisnībai” komentēja VSAA sociālās apdrošināšanas aģentūras Pensiju metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Santa Pēkale:
“Iesniedzot pieprasījumu Latvijas pensijas piešķiršanai, personai obligāti ir jānorāda arī citās valstīs uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi, ja tādi ir. Tas ir svarīgi, jo nacionālās tiesību normas paredz, ka, piešķirot vai pārrēķinot Latvijas pensiju, neņem vērā apdrošināšanas periodus, ja tie ņemti vērā, piešķirot citas valsts pensiju. Nosacījums, ka nepiešķir un nepatur spēkā tiesības uz vairākiem viena veida pabalstiem par vienu un to pašu obligātās apdrošināšanas periodu ir ietverts arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu.
Ja persona nebūs informējusi par periodiem, kas uzkrāti citās valstīs, var rasties situācija, ka Latvijas pensija tiek piešķirta par lielāku apdrošināšanas stāžu nekā pienākas. Informāciju par citas dalībvalsts apstiprinātajiem apdrošināšanas periodiem VSAA iegūst, apmainoties ar speciālām veidlapām kompetento iestāžu starpā. Ar citas valsts sniegto informāciju un apstiprinātajiem apdrošināšanas periodiem persona var iepazīties, vēršoties VSAA nodaļā, kurā glabājas pensijas lieta.
Ja Latvijas pensija jau ir piešķirta/pārrēķināta, bet vēlāk mainās faktiskie apstākļi, kas var ietekmēt piešķirtās pensijas apmēru, tad, atkarībā no konkrētās situācijas un tiesību normās noteiktā, Latvijas pensija var tikt pārskatīta.
Viļņa Millera minētā tiesību norma – likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 42. punkts piemērojams gadījumiem, kad Latvijas apdrošināšanas stāžā ir ieskaitīti ārpus Latvijas uzkrātie periodi. Līdz ar to nav attiecināms uz gadījumiem, kad no Latvijas apdrošināšanas stāža tiek izslēgti Latvijā uzkrātie apdrošināšanas periodi, kuri laika ziņā sakrīt ar citas dalībvalsts pensijai vērā ņemtajiem periodiem. Attiecīgi pārejas noteikumu 42. punktā minētie nosacījumi, ka pensiju pārrēķina pēc personas pieprasījuma un pensijas apmērs nedrīkst samazināties, viņa gadījumā nav saistoši”.
No VSAA atbildes izriet, ka konkrētajā gadījumā Vilnis Millers “vienlaicīgi” strādāja gan Zviedrijā, gan Latvijā (kaut arī viņš strādāja atvaļinājuma laikā, darba līgums ar darba devēju Latvijā nebija pārtraukts). Pēc Eiropas Savienības noteikumiem pensijas apdrošināšanas periodi dalībvalstīs nepārklājas, tas nozīmē – pensiju par konkrētu periodu var saņemt tikai no vienas valsts pensiju fonda.
