Ekonomists Osis: “Šis ir kūts tīrīšanas laiks, cīņa būs skarba”
Ekonomikas doktors Uldis Osis uzskata, ka pašreizējā krīze varētu nebūt tik briesmīga, kā daudzi prognozē. Šis ir kūts tīrīšanas laiks – tā nu koronavīrusa pandēmijas dēļ strauji sākušos ekonomisko krīzi raksturo ekonomists. Tomēr cīņa par to, kurš valdīs pasaulē, būs skarba, pauž Osis.
Viens no redzamākajiem atjaunotās Latvijas ekonomistiem, ekonomistu apvienības “Latvija 2010” līdzdibinātājs, finanšu ministrs Valda Birkava valdībā uz tuvākajiem dažiem gadiem raugās bez panikas, nekādus bada laikus neparedz, tomēr saka – cīņa par to, kurš valdīs pasaulē, būs skarba. Viņš intervijā žurnālam “9Vīri” par pašreizējo krīzi saka:
“Savā ziņā tā, protams, ir unikāla un atšķiras no iepriekšējām krīzēm. Izskatās, ka vismaz no ekonomiskā viedokļa tā varētu būt smagāka nekā 2008. gada finanšu krīze pasaulē. Tomēr gribu teikt, ka negatīvie aspekti tiek nedaudz pārspīlēti, arī attiecībā uz iespējamajām ekonomiskajām sekām.
Runa nav par pašu vīrusu, jo, pēc statistikas, izskatās, ka pandēmijas maksimums pasaulē būtu jau garām, lielā mērā pateicoties drošības pasākumiem, karantīnai un tamlīdzīgi. Karantīna vēl turpināsies, un tomēr man šķiet, ka tik briesmīgas sekas, kā prognozē daudzi, tostarp daži makroekonomikas analītiķi, diez vai varētu būt. Kaut gan ilgtermiņā izmaiņas visā pasaulē un Latvijā šī krīze varētu rosināt”.
- Kādas izmaiņas var gaidīt?
- Piemēram, Francijas finanšu ministrs ir aicinājis atgriezt atpakaļ Francijā ražošanu, kas tika izvietota Ķīnā. Domāju, ka lielā mērā tas arī notiks, un ne tikai Francijā. Eiropā un ASV tas jau notiek. Tās būs diezgan būtiskas izmaiņas, kas notiks lēnām, un to iemesls ir tas, ka tā ražošana, kas bija izveidota Austrumāzijā, lielākoties Ķīnā, tur tika izveidota galvenokārt lētā darbaspēka dēļ. Taču darbaspēka izmaksas tur ir pieaugušas – gan Ķīnā, gan citās Dienvidaustrumāzijas valstīs, kas strauji attīstās.
Darba alga, ienākumi un dzīves līmenis tur ir audzis. Tātad darbaspēka izmaksas vairs nav galvenais faktors, kāpēc vienkāršu detaļu ražošanu turēt ārvalstīs. Pateicoties augušajam dzīves līmenim, it īpaši Ķīnā, ir izveidojusies vidusšķira, kas patērē kvalitatīvākus produktus un pakalpojumus. Tātad rietumvalstīm tagad ir izdevīgāk ar Ķīnu tirgoties, pārdot gatavo produkciju. Arī Ķīnā tagad ražo daudz gatavas produkcijas, vēl ne tādā kvalitātē kā Rietumos, bet tai tuvojoties... Pieļauju, ka pastiprināsies starptautiskā specializācija. Piemēram, inovatīvus produktus, sevišķi informācijas tehnoloģijas, datorus, telekomunikāciju iekārtas ražo ASV, un Amerikas kompānijas izvieto gatavas produkcijas ražošanu citur, arī Ķīnā un Eiropā, savukārt Eiropa vairāk specializējas uz kvalitatīvākas produkcijas ražošanu pēc pilnveidotām amerikāņu tehnoloģijām.
- Kā tas izskatīsies Latvijā?
- Latvijas eksporta struktūrā joprojām liela nozīme ir bāzes ekonomikas produktiem – koksnei, koksnes produktiem. Pat baļķus vēl vedam ārā, ak, Dievs... Nespējam visu pārstrādāt. Mums vēl ir ļoti jāaug līdz tam, lai vairāk ražotu sarežģītu gatavu produkciju pasaules tirgum. Latvijā investoriem vajadzētu par to domāt. Piemēram, eksportēt pat ne saplākšņus, bet gatavas mājas. Tas jau notiek, bet maz.
- Cik noprotams, ražošanas pārcelšana atpakaļ uz rietumvalstīm no Ķīnas būtu sākusies arī tad, ja nebūtu koronavīrusa pandēmijas?
- Tas būtu noticis, bet pandēmija to paātrinās. Īstenībā pat ne tikai pandēmija – jau pirms pandēmijas pasaulē saasinājās starptautiskās attiecības. Tas daļēji sākās jau Obamas prezidentūras laikā. Neapmierinātība ar Ķīnas praksi tehnoloģijas gan zagt, gan izspiest patentus no Rietumu kompānijām kā nosacījumu investīcijām Ķīnā. Tas ir vēl viens faktors, kāpēc rietumvalstis vairs nav tik motivētas investēt Ķīnā, bet pašas savās valstīs un eksportēt jau gatavu produkciju.
- Vai tas nozīmē globalizācijas beigas?
- Globalizācija nekur nepazudīs, bet, ņemot vērā iepriekš teikto, strukturāli mainīsies. Vairāk būs gatavās produkcijas starptautiskajā tirdzniecībā, nevis detaļu, agregātu vai izejvielu tirdzniecība. Tehnoloģiskās ķēdes, manuprāt, kļūs ģeogrāfiski īsākas, koncentrētas nacionālajās valstīs vai reģionos kā Eiropas Savienībā. Saasināsies konkurence starp lielajiem reģioniem, starp Austrumiem, it īpaši Ķīnu, Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, un Eiropas Savienība, manuprāt, ir vājākais loceklis šajā trijotnē.
- Kāpēc vājākais?
- Eiropas Savienības ekonomika jau ilgstoši attīstās lēnāk. Arī tās politiskā ietekme ir samazinājusies – ne absolūti, bet relatīvi. Amerika, sevišķi sākot ar Trampa prezidentūru, ir kļuvusi daudz enerģiskāka, lai neteiktu – agresīvāka. Tas pats ir ar Ķīnu, kas ir apzinājusies savu ekonomisko un politisko spēku. Domāju, šīs attiecības, vismaz tuvākajā laikā, turpinās saasināties kā konkurence par ietekmi pasaulē, par to, kurš pārvaldīs pasauli.
- Kurš šajā konkurencē uzvarēs?
- Pārskatāmā periodā to nevar pateikt. Varētu domāt, ka uzvarēs Ķīna, vienu laiku es arī tā domāju. Tagad ir redzams, ka Ķīnas vēl joprojām straujā izaugsme (pagājušā gada iekšzemes kopprodukta pieaugums Ķīnā bija pāri 6 procentiem) ir, līdzīgi kā PSRS, notikusi ļoti nesabalansēti, pāri saviem spēkiem un finansiālajām iespējām. Tādējādi Ķīna kā valsts ir spēcīga, ar pietiekami lielām rezervēm, bet biznesa sektors ir ļoti novājināts finansiāli, ar lieliem parādiem. Piemēram, uzņēmumu parādi Ķīnā ir 150 procentu no iekšzemes kopprodukta un vairāk, un pēc krīzes būs vēl lielāki. Tas ir ļoti augsts rādītājs, ASV tie ir apmēram 75 procenti, Eiropas Savienībā – ap 100 procentu. Ķīnas biznesa sektora nestabilitāte vienā brīdī var izraisīt diezgan lielas problēmas un pamatīgu krīzi.
Tātad ir ļoti grūti prognozēt, kurš uzvarēs, jo katram ir savas stiprās un vājās puses. Šobrīd ir diezgan nestabils līdzsvars. Viens otru pārbauda – Amerika ar tarifiem, Ķīna ar mākslīgi manipulētu savu nacionālo valūtu, kas gan pasaulē jau ir nostiprinājusies un daudzās valstīs tiek izmantota līdz ar ASV dolāru. Kurš būs uzvarētājs, nav zināms, bet cīņa būs nežēlīga.
