Barselonā priecājas par tūrisma sabrukumu

Kopš 2008. gadā nodibināja Airbnb, simtiem tūkstošu dzīvokļu īpašnieku metās izmantot šo platformu, lai nopelnītu ar tūristu izmitināšanu īstermiņā, taču īres cenas kāpa. Tagad viņi krasi izjūt, ko nozīmē ceļojumu nozares sabrukums, bet daudzu pilsētu amatpersonas cer, ka atbrīvojušies dzīvokļi varētu normalizēt īres tirgu.

Tūristu vietā vietējiem

Kopš ierobežojumu ieviešanas 14. martā Spānijā brīvdienu īres dzīvokļu pieprasījums kritis par 98 procentiem. Lai mazinātu zaudējumus, īpašnieki pārmetas uz parasto īres tirgu, piedāvājot termiņu līdz gada beigām.

Barselonas mēra vietniece Haneta Sanca britu laikrakstam The Guardian saka: “Mēs ceram, ka trešdaļa vai pat puse licencēto tūristu dzīvokļu kļūs par parastiem dzīvokļiem, kurus [vietējie] varēs īrēt nākamajos trijos gados.”

Barselonai ir ilgstoša pieredze, karojot ar "Airbnb" – tur ir aptuveni 9600 licencētu brīvdienu dzīvokļu un vismaz tikpat daudz darbojās bez licences. “Tas, ko tūristu dzīvokļu īpašnieki tagad vēlas, ir stabilitāte, un viņi to var iegūt no parastā īres tirgus. Protams, viņi nopelnīs mazāk nekā tad, kad izīrēja tos tūristiem,” norāda Sanca.

Vietā piebilst, ka šie pelnītāji arī tērēja, un paliek jautājums, kur strādās potenciālie īrnieki. Turklāt tūrisma nozare maksāja nodokļus, un ir acīmredzams, ka politiķi šo naudu neieguldīja pašvaldības īres mājokļos. Sociālistu prieki var beigties arī ar skvoteru iemitināšanos tukšajās viesnīcās.

Katastrofāls kritums Parīzē

Ilgstošs Airbnb pretinieks ir arī Parīzes pašvaldība, kas lēš, ka platforma vietējiem atņēma aptuveni 30 000 māju, kas bija izīrētas tūristiem, ieskaitot 25% dzīvokļu četros centrālajos Parīzes rajonos.

Tagad "Airbnb" dzīvokļu piedāvājums Parīzē ir sabrucis, un pirmajās trijās aprīļa nedēļās varas iestādēs reģistrēti tikai 40 pieteikumu, kad izmantoti viņu pakalpojumi. Salīdzinājumam – pērn šajā laikā vidēji bija 1210 mēnesī.

“Mēs plānojam izmantot iespēju, lai atgūtu kontroli,” pauž mēra vietnieks Īans Brosāts. Pilsēta varētu atpirkt daļu no šiem dzīvokļiem un atgriezt tos vietējā īres tirgus apritē.

Tikmēr Francijas valdība piešķīrusi 18 miljardus eiro tūrisma nozares glābšanai – garantētus aizdevumus, piekļuvi solidaritātes fondam, 1,3 miljardus tiešajām investīcijām. Tūrisms Francijā nodarbina aptuveni divus miljonus cilvēku, bet kopš marta vidus slēgti 95% viesnīcu.

Bankrotus par problēmu neuzskata

Kamēr vieni gavilē, miljoniem cilvēku zaudē darbu. Arī Airbnb paziņojis, ka atlaiž 25% savu darbinieku. Barselonas amatpersonas atzīst, ka daudzi uz tūrismu orientētie mazie un vidējie uzņēmumi neizdzīvos, taču neuzskata to par problēmu.
Sanca norāda, ka vietējiem uzņēmējiem vajadzētu pielāgoties jaunajam pieprasījumam, kas nav tikai sangrija un suvenīri, ignorējot muzejus, autonomas, taksometrus, maksas ekskursijas un daudz ko citu, kur ārzemnieki atstāj naudu.

Kopumā Spānijā teju 16 miljoni cilvēku vairāk vai mazāk ir saistīti ar tūrismu un 13% nodarbināto strādā šajā nozarē, liecina organizācijas EXCELTUR dati par 2018. gadu. Katalonijā vien tūrismam gaidāms vismaz 34% kritums. Sanca tikmēr komentē: “Uz tūrismu orientēta monokultūra nedarbosies.” Šis izteikums neliecina, ka viesi Barselonā ir gaidīti.

Miljardiem eiro katru gadu

Uz tādas attieksmes fona traģikomiski šķiet Eiropas Komisijas mēģinājumi ceļošanas biznesu noturēt vismaz virs ūdens. Komisija publicējusi vadlīnijas, kā piesardzīgi un saskaņoti atvērt iekšējās robežas un glābt vismaz daļu no teju 200 miljardiem eiro, ko Eiropas Savienībā agrāk nopelnīja no tūrisma gadā. Vasarā vien guvums bija vidēji 190 miljardi eiro.

Līdz pandēmijai tūrisma devums pārsniedza 20% iekšzemes kopprodukta Kiprā, Grieķijā un Horvātijā, 19% – Portugālē, 15% – Spānijā, 13% – Itālijā, ap 10% – Francijā un Vācijā.

Eiropas Komisija iesaka sākumā vismaz atvērt robežas starp valstīm un reģioniem ar līdzīgu epidemioloģisko situāciju, vadoties pēc Eiropas slimību profilakses un kontroles centra veidotās kartes. Iespēju ļaut iebraukt atpūtniekiem no Krievijas un citām trešajām valstīm gan neizskata, runa var būt vēl tikai par Šveici, Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu, kas pieder Eiropas Ekonomiskajai kopienai.

Ceļojumā ar ārsta zīmi

Visoptimistiskākais noskaņojums ir Grieķijā, kas cer uzņemt tūristus no 1. jūlija, gan ne visus, bet tos, kas pirms iekāpšanas lidmašīnā uzrādīs ārsta izziņu, ka ir brīvi no koronavīrusa vai organismā ir antivielas.

Tomēr līdz ar ierobežojumu atcelšanu radīsies arī otra inficēšanās viļņa risks, brīdina Eiropas Komisija. Reģionos, kuros tiks atļauta palielināta kustība, jābūt pietiekamam slimnīcu gultasvietu skaitam, testēšanas, uzraudzības un monitoringa jaudai.

“Mums ir jāsaglabā modrība, jāievēro fiziskā distancēšanās un jāīsteno apņēmīgi piesardzības pasākumi veselības jomā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu pūliņi izrādās veltīgi,” norāda Eiropas Savienības veselības komisāre Stella Kirjakidu.
Bloka ārējās robežas paliks slēgtas līdz 15. jūnijam, ja 27 dalībvalstis ievēros komisijas ieteikumus.