Kādreiz to ēda nabagi, bet tagad pasaule jūk prātā: milzu auglis, kuru iecienījuši arī Latvijā

Par pasaulē lielāko augli uzskatītais džekfrūts Dienvidāzijas valstu iedzīvotāju ēdienkartē jau ir sen. Tas ir tik pierasts, ka iepriekš ik gadu vairākas tonnas vienkārši sapuva. Tagad Indija kļuvusi par lielāko džekfrūta ražotāju, tādā veidā veikli iedzīvojoties uz pieaugošā pieprasījuma rēķina, jo, piemēram, dažādos rietumvalstu hipstertirdziņos tas ir kļuvis par vienu no ejošākajiem produktiem.

Džekfrūtu īpaši iecienījuši vegāni un veģetārieši, jo tas ir visai laba alternatīva gaļai – kad tas vēl nav nogatavojies, augļa mīkstums tekstūras ziņā atgādina cūkgaļu, tāpēc pareizi to pagatavojot, var sanākt itin laba vegāniska plucinātas cūkgaļas versija. Savukārt gatavs auglis ir ļoti salds un labi der kā deserts.

Kamēr lielākajās un turīgākajās rietumu valstīs veikalu plauktos var pat nopirkt svaigu augli, pie mums Latvijā pagaidām visvieglāk to atrast konservētā veidā. Zīmīgi, ka konservu bundžās var nopirkt gan negatavu džekfrūtu, no kura gatavo sāļos ēdienus, gan gatavo – tas ir ļoti salds un sulīgs.

Lauksaimnieks Vargese Tarakans no Keralas štata Indijā aģentūrai AFP atklāj, ka pieprasījums no ārvalstīm ir kļuvis patiesi ievērojams.

Restorānu tīkla īpašnieks ASV un Indjā Anu Bambri stāsta, ka cilvēki šo augli ir ļoti iecienījuši. “Džekfrūta tako ir hits visur, bet džekfrūta kotletes pasūta katrs galdiņš; tās ļoti garšo arī man,” viņš stāsta. Restorānu īpašnieki tic, ka arī gaļēdājiem šis auglis ies pie sirds, ja viņi dos tam iespēju.

Savukārt Džeimss Džozefs aizgāja no augstu stāvoša amata “Microsoft”, jo pamanīja, ka interese par džekfrūtiem Rietumos ir kļuvusi ievērojama, īpaši veģetāriešu un vegānu vidū, kas šo produktu veikli pamanās pagatavot tā, ka nezinātājs pat nepateiks, ka tā nav cūkgaļa. Tiesa gan, uzturvielu ziņā šis auglis nelīdzinās gaļai kaut vai tāpēc, ka tajā ir ļoti maz olbaltumvielu, taču, piemēram, džekfrūta milti ir labāki par rīsu vai kviešu miltiem tiem cilvēkiem, kuri vēlas sekot līdzi savam cukura līmenim asinīs.

Džozefs atklāj, ka koronavīrusa pandēmijas rezultātā interese par šo produktu ir tikai pieaugusi, jo daudzi cilvēki tagad nolemj pāriet uz produktiem, kas aizstāj gaļu. Tomēr interese par vegānismu bija vērojama arī pirms pandēmijas, piemēram, daudzas ēdināšanas iestādes, kas paredzētas visēdājiem, pirmdienas veltīja vegāniskiem ēdieniem. Šāda kustība bija aizsākusies arī Latvijā.

Šis džekfrūta popularitātes pieaugums sekmējis to, ka Keralas štatā arvien vairāk cilvēku pievēršas Indijas maizeskoka audzēšanas biznesam.

“Visi domāja, ka esmu traks”

Kad Vargese Tarakans nocirta savus gumijkokus, cilvēki bija pārsteigti. “Visi domāja, ka esmu sajucis prātā. Tagad šie paši cilvēki nāk un vaicā, kāds ir mans veiksmes noslēpums,” par pārslēgšanos uz maizeskoku audzēšanas biznesu stāsta lauksaimnieks.

Ilgu laiku šis auglis, kuru izmantoja vietējo Dienvidāzijas ēdienos, tika uzskatīts par nabagu maltīti, taču starptautiskā popularitāte ir likusi pārskatīt džekfrūta reputāciju.

Tos ir arī visai izdevīgi audzēt, jo katrs koks sezonā ienes 150-250 augļu, bet viens auglis vidēji sver piecus kilogramus.

Kā jau minēts, Latvijā pagaidām džekfrūts nopērkams konservētā veidā – aptuveni 500 grami šī augļa maksā ap 3 eiro.