Binde: ārkārtējā situācija motivēja uzņēmumus un valsts pārvaldi ātri ieviest digitālos risinājumus

Viņš stāstīja, ka, iestājoties ārkārtējai situācijai un rodoties nepieciešamībai darbiniekiem pārslēgties darbam attālināti, priekšrocības bija tiem uzņēmumiem, kuriem ir pašiem savas informācijas tehnoloģiju (IT) nodaļas un speciālisti, un kuri kaut vai mentāli bija gatavi pāriet uz šādu darbības formu.

Binde gan atzīmēja, ka ir virkne jomu, kurās nav iespējams strādāt attālināti. Vienlaikus redzams, ka, piemēram, virkne kultūras iestāžu meklē jaunas formas, kā komunicēt ar skatītājiem. 

"Šādas kritiskas situācijas izgaismo gan trūkumus, gan rosina meklēt jaunus risinājumus un izeju. Tas ir tāpat kā tautas pasakā par divām vardēm, kuras bija iekritušas krējuma podā. Tā, kura ķepurojās un sakūla krējumu sviestā, arī izglābās. Arī mēs varam sniegt padomus, kā labāk rīkoties un kā uzlabot darbu, bet primārā ir uzņēmēju vēlme un spēja turpināt kult šo krējumu sviestā," skaidroja Binde. 

Iepriekš Latvijas informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācijas rīkotajā kampaņā "Gudrā Latvija" izkristalizējies, ka mazo un vidējo uzņēmumu segmentā lielākās problēmas digitālo risinājumu ieviešanai rada nevis investīciju, bet gan zināšanu trūkums par pieejamajām tehnoloģijām un iespējām tās piemērot darbam. Binde atzīmēja, ka pēc ārkārtējās situācijas lielākā daļa uzņēmēju ir gatavi digitālajai transformācijai.

"Gluži vienkārši līdz šim motivācija nebija pietiekami skarba. Mēs ļoti labi redzam, ka ārkārtējās situācijā lietas, kuras nevarēja izdarīt gadiem, tiek sakārtotas dažu dienu laikā. Arī valsts pārvaldē tiek pieņemti lēmumi, kurus iepriekš "muļļāja" ļoti ilgi. Tagad tas viss ir izdarīts. Praktiski visas valsts iestādes spēj strādāt attālināti, ir ieviesti visi tehnoloģiskie risinājumi," norādīja Binde. 

Tādēļ uz digitālās transformācijas procesu, kurš šodien notiek vairāk vai mazāk piespiedu kārtā, var skatīties tikai pozitīvi, uzsvēra Binde.

"Latvijas mobilā telefona" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 230 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa sasniedza 28,9 miljonus eiro.

"Latvijas mobilais telefons" reģistrēts 1992.gada janvārī, un tā pamatkapitāls ir 817 000 eiro. Kompānijas kapitālā pa 24,5% akciju pieder "Sonera Holding" un "Telia Company", pa 23% akciju pieder "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - AS "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (iepriekš Privatizācijas aģentūra).

Tāpat ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu. Ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija Latvijā ir kopš 13.marta.