Jaunā dzīves realitāte: kā cilvēki no patērētājiem kļūst par pārdevējiem

Aģentūra “Reuters” vēsta par 27 gadus veco skolotāju Tangu Juī no Guiliņas pilsētas, kura metusies gludināt un fotografēt savu zilo kleitu, kas kļūs par viņas 200. internetā pārdoto pašai piederošo preci.

Liela daļa ķīniešu piedzīvojuši darba zaudējumu, algas aizkavēšanu un samazināšanu, tāpēc patērēšana ir pagriezusies pretējā virzienā. Tā vietā, lai pēc epidēmijas mestos atpakaļ iepirkšanās trakumā, kas palīdzēja uzturēt pasaules otro lielāko ekonomiku, daudzi jauni cilvēki tagad atbrīvojas no savām mantām un pāriet uz grūto laiku gudrību – mazāk ir vairāk.

Tanga, kura mēnesī saņēma aptuveni 7000 juaņu (907 eiro), sevi raksturo kā šopaholiķi – pēdējo trīs gadu laikā viņa ir nopirkusi visu iespējamo – sākot ar “Chanel” lūpukrāsu un beidzot ar jaunāko “iPad”, taču tagad adrenalīns, kuru radīja pārmērīga iepirkšanās, esot zudis, stāsta sieviete, kuras alga tika samazināta.

“Koronavīrusa uzliesmojums bija kā modinātāja zvans. Kad es redzēju tik daudzu nozaru sabrukumu, es atskārtu, ka man nav finansiāla drošības spilvena gadījumiem, ja notiks kaut kas slikts,” viņa stāsta.

“Reuters” vēsta – nav garantiju, ka šī uzplaukstošā minimālisma tendence turpināsies arī tad, kad krīze būs beigusies. Taču, ja tā notiks, tas varētu nopietni kaitēt tūkstošiem uzņēmumu, sākot no maziem restorāniem un beidzot ar lieliem tirgotājiem, kā arī sporta zālēm, skaistumkopšanas saloniem un citiem. Protams, ir arī pazīmes, ka nopauzētais pieprasījums sekmēs tēriņu pieaugumu, varasiestādēm atkal atverot tirdzniecības centrus, atpūtas vietas un tūrisma objektus. Piemēram, Dienvidkorejā, cilvēki šajā nedēļas nogalē metās “atriebības iepirkšanās tūrē”, tādā veidā no jauna atvērtajos lielveikalos atgūstot to laiku, kas bija pazaudēts ierobežojumu laikā.

Ir pazīmes, ka līdzīgi varētu notikt Ķīnā, kur daži dārgo zīmolu tirdzniecības centri ir visai pārpildīti, lai gan luksusa uzņēmums “Kering SA”, kam pieder “Gucci”, “Balenciaga” un citi slavenie zīmoli, norādīja, ka pagaidām ir grūti prognozēt, kad noiets Ķīnā atgriezīsies iepriekšējā līmenī.

Nesen veiktā “McKinsey&Co” aptaujā secināts, ka 20 – 30% ķīniešu sacīja - viņi turpinās būt piesardzīgi, cenšoties tērēt mazāk vai dažos gadījumos ievērojami mazāk.

Šanhajā bāzētas izpētes un mārketinga konsultāciju aģentūras “China Skinny” izpilddirektors Marks Tanners sacīja, ka šis karantīnas laiks deva patērētājiem daudz laika un iemeslu pārdomāt, kas viņiem ir tiešām svarīgs.

Laikā, kad cilvēkiem bija krietni vairāk dienu, ko pavadīt mājās, radās vairāk iemeslu, lai izšķirotu mantas un nedzīvotu piekrāmētos dzīvokļos, kā daudzi no mums dzīvo. Piemēram, Tanga izveidoja failu, lai izsekotu līdzi saviem aptuveni 200 kosmētikas līdzekļiem un simtiem apģērba gabalu. Pēc tam viņa ar sarkanu atzīmēja būtiskās lietas, kuras vēlējās paturēt. Pēdējo mēnešu laikā viņai izdevās internetā pārdot lietotas preces teju 5000 juaņu vērtībā (650 eiro).

Interesanti, ka preču pirkšana no cilvēkiem Ķīnā kļūst par jaunu ieradumu, jo sāk izsust kādreizējie aizspriedumi, kas valdīja ap lietoto preču iegādi.

Vietne “Idle Fish”, kurā pērk un pārdot lietotas preces, martā sasniedza rekordlielu darījumu skaitu dienā, aģentūrai “Reuters” atklāja tās mātes uzņēmums “Alibaba”. Valdības pētnieki tikmēr paredz, ka darījumu apjoms ar lietotām precēm šogad var sasniegt 1 triljonu juaņu (129 miljardi dolāru).

“Reuters” vēstī arī par 31 gadu veco Džiangu Žuojuī, kura strādā par grāmatvedi Ķīnas tradicionālās medicīnas - vienas no nozarēm, kas varētu no šīs krīzes nopelnīt - uzņēmumā Pekinā. Arī viņa nolēmusi pievērsties vienkāršākai dzīvei.

“Es iepirkos pārāk daudz un mani viegli varēja ievilināt ar atlaidēm. Vienreiz, kad “Sephora” piedāvāja 20% atlaidi visām precēm, es nopirku daudz kosmētikas, jo jutos tā, it kā zaudētu naudu, ja neiepirkšos,” viņa skaidroja. Sieviete audzina deviņus mēnešus vecu zīdaini un pa šo laiku ar mazuli rokās pamanījās pārdot teju 50 apģērba gabalus. Karantīna viņai deva iespēju sašķirot savas mantas. “Tas arī man deva iespēju pārdomāt, kas man ir svarīgs, un apjaust finanšu plānošanas nozīmīgumu,” viņa stāsta.

“Reuters” vēsta, ka daži cilvēki pat pārdot savus mājdzīvniekus un apsver doties prom no lielajām pilsētām, piemēram, Pekinas un Šanhajas, jo tur dzīve ir dārgāka.