Baisa situācija: kruīzu kuģu darbinieki iesprostoti jūrā "nevienam nepiederošā zemē"
Kamēr lielākā daļa pasaules kruīzu kuģu pasažieru jau ir nonākuši krastā, aizsākusies jauna krīze, kurai atrisinājums pagaidām nav redzams – visā pasaulē kruīza kuģos iesprostoti vairāk nekā 100 000 apkalpes darbinieku, un uz vismaz 50 kuģiem ir fiksēta Covid-19 infekcija, vēstī “The Guardian”.
Daudzi no šiem apkalpes locekļiem spiesti būt karantīnā šaurās kajītēs un dažiem ir samazināts atalgojums. Turklāt daudziem cilvēkiem ir minimālas iespējas sazināties ar ārpasauli, tāpēc ir grūti pārliecināties par viņu stāvokli. Tiek uzskatīts, ka vismaz 17 kruīza kuģu darbinieki ir miruši no Covid-19, bet vēl vairāki desmiti evakuēti no kuģiem un nogādāti slimnīcās.
“Mums visiem ir ģimene, mēs visi vēlamies doties mājās,” stāsta kāds apkalpes loceklis, kurš gandrīz mēnesi ir karantīnā savā kajītē uz “MSC Seaview” klāja Dienvidamerikas piekrastē, taču par šo laiku nesaņem samaksu.
Darbinieks, lūdzot neizpaust viņa vārdu, jo baiļojas pazaudēt darbu, atklājis, ka iepriekš apkalpei ļāva brīvi pārvietoties pa kuģi, taču tad tika teikts palikt savās kajītēs, jo vienam no darbiniekiem, kas jau bija devies prom no kuģa, laboratoriski apstiprināta Covid-19 infekcija.
“Mums neviens nesaka, kad tiksim mājās un kas tiek darīts, lai apkalpes locekļi tiktu mājās. Mēs esam kā cietumnieki savās kajītēs,” viņš stāstīja.
Kruīza ceļojumu kompānija “MSC Cruises” medijiem skaidroja, ka uzņēmumā nolemts apturēt visus braucienus. “Tā kā šīs veselības krīzes dēļ visi mūsu kuģi visā pasaulē pārtraukuši darbu, esam uz laiku vienojušies atbrīvot lielāko daļu apkalpes, un strādājam, lai sarūpētu un apmaksātu lidojuma biļetes, lai droši atgrieztos mājās, kamēr uz laiku ir apturēta darbība.”
Uzņēmumā skaidro, ka visiem, kuri šobrīd palikuši uz klāja, bez maksas tiek nodrošināta izmitināšana un ēdināšana, katram darbiniekam piešķirot atsevišķu viesu kajīti. Tāpat esot uzlabota ēdienkarte un tiek nodrošināts bezmaksas interneta savienojums.
Lielākā daļa darbinieku nāk no attīstības valstīm, piemēram, Filipīnām, Indijas un Indonēzijas. Darbinieki nopelna aptuveni 1000-2000 dolāru mēnesī par darbu bez brīvdienām.
“The Guardian” rīcībā nonākušajos dokumentos redzams, ka vismaz viena no kruīzu kompānijām ir pārtraukusi algu izmaksu saviem darbiniekiem, kuri ir iesprostoti uz klāja.
Vairākas valstis ir centušās sniegt palīdzību kuģos iestrēgušajiem darbiniekiem, tomēr jūrniecības nozares advokāts Džons Hikijs tikmēr skaidro, ka dažas ekipāžas "nevienam nepiederošā zemē", līdz ar to viņi ir ārpus valstu jurisdikcijas. Lielākā daļa kruīza kompāniju ir reģistrētas Panamā vai Libērijā, bet kuģi peld zem, piemēram, Bahamu karoga, taču šīs valstis nav gatavas parūpēties par tūkstošiem sasirgušu cilvēku.
“Tā ir liela problēma. Mēs saņemam daudz zvanu. Apkalpes locekļi uz klāja nav priecīgi un ir nobijušies,” viņš skaidro.
ASV krasta apsardze aplēsa, ka uz 4. aprīli tās ūdeņu tuvumā vien uz kuģiem bija palikuši 93 000 darbinieku.
Lai arī kruīzi tika pārtraukti 14. martā, daudzas ostas jau bija slēgtas pirms tam, kas nozīmē, ka dažas kuģu apkalpes jūrā iesprostotas mēnešiem ilgi. Kruīzu nozares amatpersonas skaidro, ka ir pūlējušies repatriēt tos darbiniekus, kuri šobrīd nav vajadzīgi uz klāja, taču ostu slēgšanas, gaisa satiksmes apturēšanas un citu ierobežojumu dēļ to izdarīt ir ļoti sarežģīti. Dažas valstis, piemēram, Indija, ir pilnībā slēgušas savas robežas, nelaižot iekšā pat savus pilsoņus.
Uz daudziem kuģiem trūkst medicīniskā aprīkojuma, tostarp mākslīgo plaušu ventilēšanas ierīču un citu nopietnāku iekārtu, tomēr ierasts, ka smagu medicīnisku iemeslu dēļ tiek īstenota pasažieru vai apkalpes medicīniskā evakuācija, lai nogādātu sasirgušo slimnīcā sauszemē, taču pandēmijas laikā vairākas valstis atteikušās uzņemties šo procedūru.
