Pandēmijas laikā gaiss un ūdens kļuvis tīrāks. Vai mūsdienīgi tehnoloģiskie risinājumi palīdz pasargāt dabu?
Miljardiem cilvēku visā pasaulē šobrīd atrodas pašizolācijā, pacietīgi gaidot atgriešanos ierastajā ikdienas ritmā, un viņi lielu daļu uzmanības velta ziņām par Covid-19 situāciju pasaulē. Taču šai pandēmijas traģēdijai ir arī kāda negaidīta pozitīva blakusparādība – visā pasaulē zinātnieki ziņo, ka Covid-19 epidēmijas laikā gaiss un ūdens kļuvis tīrāks. Jau kādu laiku Pasaules Veselības Organizācija ceļ trauksmi - gaisa piesārņojums ir globāla sabiedrības veselības krīze, tās dēļ katru gadu tā dēļ bojā iet septiņi miljoni cilvēku. Taču pašizolācijas apstākļos, kad biežāk izvēlamies palikt mājās un daudz retāk izmantojam sabiedrisko transportu vai privāto automašīnu, daba iegūst atelpu no cilvēka ietekmes un daļēji pašatjaunojas. Visi gaidām, kad pandēmija beigsies, bet politiķiem un tehnoloģiju kompānijām šī situācija atgādina par to, ka ekoloģiski risinājumi ir jāmeklē un ka tā ir iespējama misija.
Cilvēku skaits pieaug, un lielāka kļūst arī nepieciešamība pēc dabas resursiem. Tas izraisa mežu izciršanu milzīgos apjomos, kas apdraud vairāk kā miljonu dzīvnieku un augu sugu. Pasaules Dabas Fonds ziņo, ka pēdējo 50 gadu laikā vien planētas bioloģiskā daudzveidība samazinājusies par 52 %, savukārt zīdītāju, zivju, putnu un citu dzīvo radību skaits samazinājies par vidēji 60 %. Mums jau šobrīd jāapzinās, ka dabas resursi nav mūžīgi, jāsāk domāt “zaļāk”. Tas prasīs katra planētas iedzīvotāja paradumu maiņu, un to panākt nebūs viegli, taču lielu pienesumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanās un dabas aizsardzībā var sniegt jaunākās tehnoloģijas, tostarp arī 5G un mākslīgais intelekts.
Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors: "Tehnoloģijas nav vienīgais risinājums, lai pārvarētu klimata vai dabas izzušanas krīzes, taču tehnoloģijas ir neatņemama sastāvdaļa, kas papildina un spēj paātrināt nosprausto klimata un dabas mērķu izpildi. Daba ir mūsu dzīvības uzturēšanas sistēma, taču dabas stāvoklis krasi pasliktinās. Iepriekšējās desmitgadēs tehnoloģijas ir būtiski palīdzējušas dabas speciālistiem efektīvāk iegūt datus par aizsargājamām sugām, to dzīvotnēm, kontrolēt piesārņojumu vai nelegālu resursu ieguvi, mazināt katastrofu sekas, informēt sabiedrību par vides aktualitātēm.
Nākamajās desmitgadēs būs noteikti nepieciešams vēl lielāks tehnoloģiju atbalsts un efektīvākas inovācijas klimata un dabas daudzveidības krīzes risinājumos."
Mākslīgais intelekts palīdz glābt lietus mežus
Start-up uzņēmums RainforestConnection (RFCx) nāca klajā ar šķietami neiespējamu ideju – no otrreizēji pārstrādātiem viedtālruņiem izveidot ierīces, kas ļautu apturēt nelegālu koku izciršanu un malumedniecību nomaļos lietus mežu apgabalos. Organizācijas dibinātāja, inženiera un izgudrotāja Tofera Vaita (TopherWhite) iedvesmojošo runu par šo ideju konferencē TED sadzirdēja telekomunikāciju uzņēmums Huawei. Kompānija nolēma sadarboties ar RFCx, lai palīdzētu sasniegt šo ambiciozo mērķi.
Šobrīd jau 10 valstīs – ASV, Kostarikā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Brazīlijā, Rumānijā, Kamerūnā, Dienvidāfrikas Republikā un Indonēzijā – izvietotas ar saules enerģiju darbināmas audio uzraudzības sistēmas “Guardians” (sargi). Tās pastāvīgi veic audio ierakstus teritorijās, kurās visbiežāk sastopami nelegālie mežu izcirtēji; ieraksti tiek pārraidīti uz Huawei tiešsaistes serveriem. Tur informāciju apstrādā uzņēmuma izstrādātie mākslīgā intelekta algoritmi, un, tiklīdz tiek identificētas skaņas, kas saistītas ar
