Igaunijā ir otra augstākā brīvība internetā pasaulē
Interneta brīvība Igaunijā ir otra augstākā pasaulē aiz Islandes, tomēr kopumā pasaulē jau piekto gadu pēc kārtas sarūk brīvība globālajā tīmeklī, liecina ASV sociālo pētījumu organizācijas "Freedom House" jaunākā pētījuma rezultāti.
Pētījumā "Brīvība internetā 2015" 65 valstis sadalītas trīs grupās atkarībā no brīvības internetā līmeņa - brīvas, daļēji brīvas un nebrīvas. Pētījuma autori situāciju šajās valstīs analizēja no 2014.gada jūnija līdz 2015.gada jūnijam. Latvija un Lietuva pētījumā nav iekļautas.
Sestajā ikgadējā organizācijas veidotajā pētījumā secināts, ka 32 no 65 tajā aplūkotajām valstīm izpētes periodā bija negatīva brīvības internetā tendence, bet vislielākais pasliktinājums bijis Lībijā, kur bruņotā konflikta dēļ pieaug vardarbība pret emuāru autoriem, palielinās politiskā cenzūra un pieaug interneta un mobilo telefonu pakalpojumu cenas, Ukrainā, kur konflikta valsts austrumos un propagandas kara ar Krieviju dēļ notiek vēršanās pret valdības politikas kritizētājiem, bet valsts austrumu reģionos prokrieviskie separātisti vēršas pret cilvēkiem, kas publicē internetā Ukrainas centrālo valdību atbalstošu saturu, kā arī Francijā, kur pēc teroristu uzbrukumiem, tostarp satīriskajam laikrakstam "Charlie Hebdo" tiek noteikti ierobežojumi saturam, kas, piemēram, "attaisno terorismu".
Savukārt 15 valstīs reģistrēti uzlabojumi brīvībā internetā. Vislielākais uzlabojums novērots Šrilankā, kur pēc janvārī notikušajām vēlēšanām valdība atbloķēja iepriekš nepieejamas vietnes un izbeidza vēršanos pret interneta lietotājiem. Arī Kuba pēc diplomātisko attiecību ar ASV atjaunošanas uzrādīja uzlabojumus brīvības internetā rādītājos, bet Zambijā būtiski samazināti ierobežojumi tiešsaistes saturam pēc tam, kad janvārī tika ievēlēta jauna valdība.
Brīvo valstu grupā iekļautas 18 pasaules valstis un to līdere ir Islande, kam seko Igaunija, Kanāda, Vācija, Austrālija, ASV, Japāna, Itālija, Francija, Gruzija, Ungārija, Lielbritānija, Argentīna, Filipīnas, Dienvidāfrika Republika, Armēnija, Brazīlija un Kenija.
Daļēji brīvo valstu grupā ir 28 valsts: Kolumbija, Nigērija, Dienvidkoreja, Kirgizstāna, Uganda, Ekvadora, Ukraina, Tunisija, Angola, Meksika, Indija, Malavi, Zambija, Singapūra, Indonēzija, Malaizija, Maroka, Libāna, Šrilanka, Kambodža, Jordānija, Ruanda, Bangladeša, Lībija, Azerbaidžāna, Zimbabve, Venecuēla un Turcija, kas valstu ar daļēju brīvību internetā grupā ir pēdējā, par trim punktiem apsteidzot Ēģipti, kas ir pirmā nebrīvo valstu grupā.
Kopumā nebrīvo valstu grupā ir 19 valstis: Ēģipte, Kazahstāna, Krievija, Mjanma, Taizeme, Baltkrievija, Gambija, Sudāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Pakistāna, Bahreina, Saūda Arābija, Vjetnama, Uzbekistāna, Kuba, Etiopija, Irāna, Sīrija un Ķīna.
Pētījumā valstis tika sarindotas piešķirot tām punktus trīs kategorijās: piekļuves internetam kavēšana, satura internetā ierobežošana un cilvēktiesību pārkāpumi internetā. 0 punkti nozīmē, ka valsts ir pilnībā brīva no konkrētās kategorijas ierobežojumiem, bet 100 punkti - ka tā ir pilnībā nebrīva. Brīvo valstu grupā ir 0-30 punkti, daļēji brīvo - 31-60 punkti, bet nebrīvo - 61-100 punkti.
Islandei ir seši punkti, Igaunijai - 7, Kanādai - 16, Austrālijai un ASV - 19, Ukrainai un Ekvadorai - 37 punkti, Turcijai - 58 punkti, Krievijai - 62, Baltkrievijai - 64, bet Ķīnai - 88.
65 pētījumā aplūkotajās valstīs dzīvo 88% no pasaules interneta lietotājiem.
Organizāciju "Freedom House" 1941.gadā dibināja ASV pirmā lēdija Eleonora Rūzvelta, un tā lielākoties nodarbojas ar politisko tiesību un pilsoņu brīvības novērtēšanu pasaulē.
BNS
