Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Projekts paredz Skultes ostas akvatorijā 2,5 kilometrus no krasta uzbūvēt 300 metru garu platformu, pie kuras varēs piestāt kuģi ar sašķidrināto gāzi. To pārvērtīs atpakaļ gaistošā un pa 40 kilometrus garu zemē ieraktu gāzes vadu nogādās Inčukalna pazemes krātuvē. (Foto: Skulte LNG Terminal )

Skultes terminālis: enerģētiskā neatkarība vai jauns OIK?

Bizness un ekonomika
2020. gada 14. aprīlī 04:29 2020. gada 14. aprīlī 04:29
 
Kārlis
Seržants
| Kas Jauns Avīze
Par sašķidrinātās gāzes termināļa būvēšanu Skultes ostā un gāzes vada izbūvēšanu līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei runā jau vairākus gadus, taču reāla aktivitāte sākās pērn vasarā. Uzņēmums "Skulte LNG Terminal" sarīkoja sabiedrisko apspriešanu, un dažos pagastos rezultāti projektam bija ļoti nelabvēlīgi.

Laika gaitā ir dzirdēts par dažādiem plāniem investoru piesaistē, gāzes obligātās iepirkšanas saistību uzņemšanos valsts vārdā, politisku lobēšanu un tirgošanos, arī administratīvi teritoriālās reformas pakārtošanu šim projektam.

90 miljonu vērts projekts

Iecerētais projekts paredz Skultes ostas akvatorijas ziemeļrietumos 2,5 kilometrus no krasta uzbūvēt lielu, 300 metru garu platformu, pie kuras varēs piestāt piegādes kuģi ar kravas ietilpību no 40 000 līdz 170 000 kubikmetru.

Sašķidrināto gāzi iegūst no dabasgāzes, to apstrādājot mīnus 160 grādu temperatūrā un samazinot tilpumu 600 reižu. Turpat uz platformas sašķidrinātā gāze tiks pārvērsta atpakaļ gaistošā un pa 40 kilometrus garu zemē ieraktu gāzes vadu nogādāta Inčukalna pazemes krātuvē.

Kopējās projekta izmaksas lēstas aptuveni 90 miljonu eiro apmērā. Projekta attīstītāji apgalvo, ka 85% no šīs summas būtu gatava ieguldīt kāda ASV komercbanka, bet atlikušie 15% būtu jānodrošina īpaši piesaistītam stratēģiskam partnerim.

Konkurence Lietuvai

Atgādināsim, ka Lietuvā gāzes terminālis, kas faktiski ir gāzes vedējs kuģis, darbojas jau kopš 2015. gada, taču Skultes projekta attīstītāji apgalvo, ka te investīciju apjoms būšot vismaz sešas reizes mazāks. Arī uzturēšanas izdevumi būšot divarpus līdz trīs reizes mazāki, jo nebūs vajadzīgi rezervuāri gāzes uzglabāšanai.

Ir pat prognozēts, ka Klaipēdas terminālis neizturēšot konkurenci un pārtraukšot darbību. Starp citu, Lietuvā par termināļa izmantošanu visi gāzes izmantotāji maksā īpašu nodevu – līdzīgi kā Latvijas OIK. Uzņēmums arī sola 50 miljonu eiro lielas investīcijas celtniecībā, 50 jaunas darba vietas un iespējamu Limbažu pilsētas gazifikāciju.

Iedzīvotāji protestē

Pērn 29. jūnijā Saulkrastos, bet 6. jūlijā Limbažos un Sējas pagastā "Skulte LNG Terminal" organizēja sabiedrisko apspriešanu. Interesanti, ka tajā pat nebija aicināti piedalīties iedzīvotāji, kuru īpašumi atrodas tālāk par 25 metriem no plānotās gāzes vada trases. Tomēr ar visu to tapa kolektīvā vēstule ar vairāk nekā 500 četru pagastu iedzīvotāju parakstiem ar krasi negatīvu projekta vērtējumu, bet līdz tam jau bija iesniegtas līdzīgas protesta vēstules ar vismaz 1500 parakstiem.

Vēstulē teikts: “Esam kategoriski pret to, ka, izvēloties īstenošanas vietu, projekta attīstītāji vadījušies tikai no projekta īstenošanas lētuma aspekta, neņemot vērā un pat nevērtējot īpaši augstas vērtības riskus, negatīvo ietekmi uz vidi, tūrisma (tajā skaitā starptautiskā) attīstību Latvijā un jo īpaši Vidzemes jūrmalā un dabas liegumu zonā. Projekta komandas atbildes radīja bažas par ēnu ekonomikas klātbūtni projektā, kā arī par tās darbošanos šauru biznesa interešu labā, izmantojot kā lozungu valstiski svarīgu uzdevumu risināšanu.”

Saulkrastu novads izrādās izdevīgāks

Interesanti, ka līgumu par projekta vides ietekmes izvērtējumu projekta attīstītājs noslēdzis ar SIA "Vides konsultāciju birojs", kā vadītājam Sigitam Dudurim, pēc neoficiālas informācijas, pašam pieder īpašums Saulkrastos.

Projekts paredz Skultes ostas akvatorijā 2,5 kilometrus no krasta uzbūvēt 300 metru garu platformu, pie kuras varēs piestāt kuģi ar sašķidrināto gāzi. To pārvērtīs atpakaļ gaistošā un pa 40 kilometrus garu zemē ieraktu gāzes vadu nogādās Inčukalna pazemes krātuvē. (Foto: Skulte LNG Terminal )

Pēc reakcijas sabiedriskajā apspriešanā ir skaidrs, ka vienīgā iespēja projektu īstenot ir panākt, lai tam tiek piešķirts nacionālo interešu objekta statuss. Tādā gadījumā ar iedzīvotājiem vairs neko saskaņot nevajadzētu un vajadzīgās zemes valsts var atņemt, kompensējot vien kadastrālo vērtību.

Tādā gadījumā gan valstij būtu jāpiedalās projektā – kaut vai uzņemoties noteiktas saistības. To, ka šādu plānu var īstenot, netieši liecina arī pēkšņais Saeimas lēmums par Saulkrastu novada izveidi, pievienojot tam Sējas, Vidrižu un Lēdurgas pagastus, jo viena novada ietvaros šāda objekta būvi ir vieglāk īstenot. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plāns sākotnēji paredzēja Saulkrastu pievienošanu Ādažiem.

Gāzes vada apsaimniekošanu vai pat būvēšanu varētu uzņemties Latvijas valstij daļēji piederošais (34% akciju) Inčukalna gāzes krātuves apsaimniekošanas uzņēmums "Conexus Baltic Grid". Vēl nesenā pagātnē 34% šā uzņēmuma akciju piederēja arī Krievijas "Gazprom". Lai iekļautos Eiropas Savienības likumdošanā, krievi savas akcijas bija spiesti izsolē pārdot, taču jaunais īpašnieks līdz šim tā arī nav atklāts.

Konservatīvo sponsors

Vēl pagājušā gada vidū nu jau bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro pret šo projektu bija noskaņots ļoti optimistiski un pat sāka reālas pārrunas ar stratēģisko investoru no Dienvidkorejas. Savu interesi izrādīja "Korea Gas Corporation" (Kogas) – valsts 1983. gadā dibināta kompānija, kas ir pasaulē lielākā sašķidrinātās gāzes importētāja.

Bija pat tik tālu, ka oktobrī vizītes laikā Dienvidkorejā bija plānots parakstīt nodomu protokolu, kas paredzētu turpmākos soļus projekta attīstībā. Grūti pateikt, kas īsti notika, bet no tā brīža par korejiešiem vairs nekas nav dzirdēts, un visu iniciatīvu projekta virzīšanā ir pārņēmis ASV dzīvojošais Aloizs Pēteris Ragaušs, Latvijas goda konsuls Hjūstonā.

Par viņu informācija ir visai skopa. Zināms, ka Ragaušs ASV darbojas kompānijā, kas ir tieši saistīta ar gāzes vadu būvēšanu, ekspluatāciju un uzturēšanu. Intervijā Amerikas latviešu avīzei Laiks viņš apgalvo, ka ideja par šādu gāzes termināli viņam ir radusies jau pirms septiņiem gadiem, taču Lietuva aizsteigusies priekšā.

Otro elpu projekts atguva, kad pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām ar Ragaušu ASV tikās Jaunās konservatīvās partijas politiķi Jānis Bordāns un Gatis Eglītis. Saruna visticamāk bija abām pusēm veiksmīga, jo Ragaušs kļuva par vienu no lielākajiem partijas sponsoriem, bet konservatīvie par visaktīvākajiem Skultes termināļa atbalstītājiem.

Bez valsts garantijām neiztikt

Ir pilnīgi skaidrs, ka pašam Ragaušam naudas šāda projekta attīstīšanai nav un jebkurš investors vēlas garantijas. Visticamāk, ka viscerīgāk uz šo sašķidrinātās gāzes piegādes gardo kumosu, ņemot vērā Ragauša mītnes valsti, varētu skatīties ASV piegādātāji.

Tiesa gan, amerikāņu gāzei, kuru iegūst no slānekļa, pašizmaksa ir augstāka nekā Norvēģijā un Krievijā iegūstamajai, tāpēc jādomā par veidu, kā šīs piegādes garantēt. Ragaušs arī nekad nav slēpis, ka divi galvenie sekmīgas realizācijas priekšnoteikumi ir: projekta pasludināšana par nacionālo interešu objektu un valsts kompānijas Latvenergo ilgtermiņa garantijas par noteikta gāzes daudzuma iepirkšanu.

Tas nebūtu nekas slikts, un arī enerģētiskā neatkarība ir ļoti svarīga, taču galvenais jautājums, vai šo gāzi pārdos par biržas cenu vai tā tiks fiksēta. Fiksētas cenas gadījumā tas Latvijas iedzīvotājiem kā gala patērētājiem draud izvērsties par vēl vienu OIK uz ilgiem gadiem. Politikas kuluāros baumo, ka tieši Nemiro nevēlēšanās akceptēt šādu Latvenergo saistību uzņemšanos arī bijis viņa gāšanas galvenais iemesls.

Interese arī Jurim Savickim

Interesanti, ka pat viens no Latvijas gāzes nozares uzņēmējiem, par kura lojalitāti Krievijas interesēm nekad nav bijis šaubu, Itera Latvija vadītājs Juris Savickis izteicies pozitīvi par šo ieceri.

Intervijā TV3 raidījumam Nekā personīga Savickis paudis: “Ja mēs uzbūvējam Skultē termināli, mēs esam pilnīgi neatkarīgi gan no Lietuvas termināļa Klaipēdā, gan no Krievijas piegādēm. Mums ir gāze no cauruļvadiem, kas nāk no Krievijas, mums ir pašiem savs Inčukalns, mums ir savs terminālis, un gāzi uz to termināli var atvest no jebkuras pasaules malas. Nu, protams, vistuvākais būtu vest sašķidrināto dabasgāzi no Krievijas – tā, ka krievi paši konkurēs paši ar sevi ar sašķidrināto gāzi un dabasgāzi, kā viņiem būs izdevīgāk. Bet mēs varēsim saņemt arī no Norvēģijas un Amerikas, tā ka mēs būsim pilnīgi neatkarīgi šajā ziņā.”

Saistītās ziņas

"Skulte LNG Terminal" turpinās sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecības projekta virzību Skultes ostā
Saulkrastu deputāti atceļ lēmumu par atbalstu dabasgāzes termināļa būvniecībai Skultes ostā
TV3: Skultes gāzes terminālim cer izlobēt nacionālo interešu objekta statusu

Par politisko virtuvi šajā projektā liek domāt arī kāda partijas KP LV pārstāvja izteikums tviterī: “Lai paliktu valdībā, mums bija tikai divi noteikumi – [Jānis] Vitenbergs kļūst par ekonomikas ministru, bet Nemiro par [Saeimas] tautsaimniecības komisijas vadītāju. Ko no Kariņa ietirgoja JKP, tas lai paliek uz viņa sirdsapziņas.”

Neoficiāla informācija liecina, ka ietirgots varētu būt tieši valsts atbalsts Skultes terminālam, par ko Kariņš līdz šim bija izteicies visai atturīgi. Vai tā ir, laiks rādīs, bet "Kas Jauns Avīze" turpinās sekot notikumu attīstībai.

Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka Saulkrastu novada domes deputāti pagājušajā nedēļā attālinātā domes ārkārtas sēdē atcēla 2016.gadā pieņemto lēmumu, ar kuru tolaik tika konceptuāli atbalstīta sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecība Skultes ostas akvatorijā.

Par lēmuma "Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību" atcelšanu šodien nobalsoja 14 deputāti, bet viens atturējās. 

Jautājumu, ko šāds pašvaldības lēmums mainīs, uzdeva tikai bijušais Saulkrastu domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis (VL-TB/LNNK), kura darbības laikā tika pieņemts atceltais lēmums.

Pašreizējais domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA) uzsvēra, ka par atbalstu vai projekta noraidīšanu varēs lemt tikai pēc tam, kad būs saņemts ietekmes uz vidi novērtējums, jo galvenais aspekts, kas jāņem vērā, ir vides aizsardzība. Par pieņemto lēmumu pašvaldība informēs Vides pārraudzības valsts biroju un AS "Skultes LNG Terminal".

Citi šobrīd lasa

Ja uz rokas nepaliek garantētais minimums, var saņemt mājokļa pabalstu
"Paciente, kura bija gatava aiziešanai, pēc pusgada bija vesela!" - atklāta intervija ar ciguna guru Kudrjavcevu
Kad varētu būt gaidāmas Covid-19 pandēmijas beigas? Skaidro PVO 1
Pievienot komentāru