VIDEO: RTU izstrādā plaušu ventilatoru, kas varētu palīdzēt mediķiem Covid-19 slimnieku aprūpē

Par prototipa izstrādi informēja RTU, piebilstot, ka konkrētās ierīces ražošana būtu pietiekami vienkārša un tās lietošana pietiekami ērta, lai dotu iespēju operatīvi sniegt palīdzību pacientiem.

Saskaņā ar universitāti jau veidojas sadarbība starp prototipa izstrādātājiem un vairākiem uzņēmumiem ar mērķi sākt ražošanu.

Meklē veidus kā ātri uzsākt ražošanu

“Covid-19 krīze Itālijā rāda, cik vitāli nepieciešams cīņai ar jauno saslimšanu ir tehniskais aprīkojums medicīnas iestādēs un kādas sekas var izraisīt tā nepietiekamība. Visā pasaulē tiek meklētas lētas alternatīvas mākslīgās elpināšanas aparātiem, kā ražošanas kapacitāte šobrīd ir nepietiekama, kā rezultātā Covid-19 smagāk skartajās valstīs to trūkst,” teikts RTU publikācijā.

Tomēr, kā saka RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas pētnieks Guntis Kuļikovskis, īsti funkcionējošu risinājumu vēl nav.

Pēc konsultācijām ar anesteziologiem un reanimatologiem RTU prototips vēl tiek pilnveidots, veidojot ierīci funkcionāli pilnvērtīgāku un ērtāku lietošanā, izstrādājot lietotāja saskarni.

Tiek arī apzinātas Latvijas ražotāju iespējas operatīvi iegādāties nepieciešamās komponentes un sākt ražošanu.

Kā darbojas automatizētā ierīce?

Automatizētajai plaušu ventilēšanas iekārtai par pamatu ņemts manuālās elpināšanas balons, ko izmanto neatliekamās palīdzības mediķi.

Tā mīnuss – tas tiek darbināts ar roku, kas nozīmē, ka līdzās katram pacientam ir nepieciešams mediķis, kurš viņu elpina.

Krīzes situācijā šādu aprūpi nebūs iespējams nodrošināt, tāpēc radīts robotizēts analogs, aprīkots ar saspiešanas motoriem un sensoriem, kas nodrošina skābekļa padevi atbilstoši pacienta plaušu tilpumam, kontrolē skābekļa plūsmas ātrumu, ieelpu un izelpu biežumu, ogļskābās gāzes daudzumu izelpā utt., informē RTU.

“Mūsu mērķis nebija radīt alternatīvu tirgū esošajiem risinājumiem, bet gan vienkāršotu un vienlaikus funkcionālu modeli, kas palīdz mediķiem glābt dzīvības,” RTU publikācijā uzsver G. Kuļikovskis.

Hakatona komandas kodolu veidoja inženieris Einārs Deksnis, kuram radās ideja par ventilatora izveidi un G. Kuļikovskis, palīdzot un konsultējot Dāvim Kūmam, Margaritai Matuļenko, Aivaram Ritovam, Ilmāram Poikānam, Lindai Lancerei un Edgaram Zvirgzdiņam.

Hakatonu “HackForce” operatīvi noorganizēja brīvprātīgie no jaunuzņēmumu vides, pilsoniski aktīvi programmētāji, dizaineri un lielo uzņēmumi pārstāvji, lai izstrādātu idejas un ātri ieviešamus risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai.

Hakatonu atbalstīja ar valsts iestādes, kas kopā ar uzņēmumiem nodrošināja naudas balvu fondu, kas ļauj turpināt ideju attīstību.

Hakatonā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektā iesaistīti ap 800 cilvēku no 25 dažādām pasaules valstīm.

Par labāko tika atzīta ideja par 3D sejas masku drukāšanu (arī šajā komandā darbojās RTU Dizaina fabrikas pārstāve Sofija Jēkabsone). Savukārt robotizētais plaušu ventilators ieguva otro vietu un kopumā astoņu tūkstošu eiro lielu naudas balvu idejas pilnveidei.

Plaušu ventilatora konstrukcija ir komandas pašas projektēta, komponentes izgatavotas un ierīce samontēta RTU Dizaina fabrikā, kurā, kā uzsver G. Kuļikovskis, ir nepieciešamais aprīkojums.

RTU Dizaina fabrika ir inovāciju un uzņēmējdarbības platforma ar Baltijā vislabāk aprīkoto prototipēšanas darbnīcu, augsti kvalificētu ekspertu komandu un zinātnisko atbalstu uzņēmējiem, vadītājiem un studentiem, lai radītu inovāciju idejas, augstas pievienotās vērtības produktus, inženiertehniskus risinājumus.