Plāno uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem
Lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, plānots uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem, šodien pēc vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai žurnālistiem sacīja tās vadītājs finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
Darba grupa šodien sanāca un skatīja trīs jautājumus: par nodokļu brīvdienu pagarināšanu, valsts apmaksātām slimības lapām un "Altum" kredītgarantiju programmu.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme teica, ka likums patlaban paredz nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, bet tagad plāno izstrādāt grozījumus, kas ļaus to darīt līdz trim gadiem.
Nosacījumi, lai piešķirtu nodokļu brīvdienas, tiks saglabāti, uzsvēra Jaunzeme. VID vērtēs uzņēmuma līdzšinējo nodokļu nomaksu, turklāt dienests pieprasījumus izskatīs individuāli nevis automātiski. Jaunzeme apliecināja, ka viņa ir novirzījusi papildu cilvēkus, kuri strādās tieši ar nodokļu brīvdienu piešķiršanas izvērtēšanu.
Kā ziņots, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumā izveidota vadības grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Kariņš skaidroja, ka mērķis ir pēc iespējas ātrāk piedāvāt uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās īstermiņa ekonomiskās problēmas, neizbeidzot uzņēmējdarbību un neatlaižot darbiniekus. Premjers solīja risinājums radīt ciešā sadarbībā ar uzņēmēju organizācijām un ņemot vērā darbinieku intereses.
Vadības grupā pie risinājumiem strādās Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Ekonomikas ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Valsts ieņēmumu dienesta un valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" pārstāvji.
Kā ziņots, Kariņš 13.martā tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku un nozaru ministriem, lai spriestu par Covid-19 ietekmes mazināšanu uz Latvijas tautsaimniecību. Pēc tikšanās tika paziņots, ka Covid-19 ietekmes mazināšanai uz ekonomiku valsts dažādu finanšu instrumentu veidā uzņēmumiem atvēlēs līdz miljardam eiro.
Premjers uzsvēra, ka Covid-19 negatīvā ietekme uz pasaules un arī Latvijas ekonomiku, ticamākais, būs īslaicīga, proti, vienu līdz divus mēnešus. Vienlaikus Kariņš atzina, ka patlaban notiekošais nav salīdzināms ar finanšu krīzi, kādu piedzīvojām pēc 2008.gada. "Salīdzinot ar 2008.gadu, patlaban esam labā situācijā, jo šī nav strukturāla krīze ar pārmērīgiem parādiem," piebilda premjers.
Tāpat Kariņš paziņoja, lai palīdzētu uzņēmumiem, kuru darbību negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, valsts būs gatava palīdzēt, dažādiem finanšu instrumentiem veltot līdz miljardam eiro.
Daļa šo Valsts kasē esošo līdzekļu uzņēmumiem būs pieejami caur "Attīstības finanšu institūciju "Altum"" ("Altum") un banku programmām, piemēram, kā kredītu garantijas, lai palīdzētu uzņēmumiem ar īslaicīgu apgrozījuma kritumu. Pēc Kariņa teiktā, jautājums par "Altum" programmas aktivizēšanu tiks skatīts jaunnedēļ Ministru kabineta sēdē.
Reirs papildināja, ka kopumā ar Valsts kases līdzekļiem uzņēmumiem plānots nodrošinot ne tikai kredīta garantijas, bet arī eksporta garantijas, tāpat šis valsts atbalsts paredz nodokļu brīvdienas uzņēmumiem un valsts līdzdalību slimības lapu apmaksā. Līdzšinējās aplēses liecina, ka Covid-19 dēļ izsniegto slimības lapu finansiālā ietekme ir 200 miljoni eiro.
Vaicāts par nozarēm, kurām tiks paredzēts valsts atbalsts, Reirs uzsvēra, ka patlaban ar grūtībām saskaras tūrisma, ēdināšanas un izmitināšanas nozares, bet valsts palīdzība tiks sniegta visiem, kam tāda radīsies.
Tāpat vēstīts, ka Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē sestdien nolemts par papildu ierobežojumiem, tostarp, no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi.
Tāpat noteikts, ka līdz 14.aprīlim, sporta, izklaides, kultūras un citām atpūtas vietām darbu jābeidz līdz plkst.23. Neatkarīgi no apmeklētāju skaita aizliegti arī visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšanas pulcējoties.
Tāpat nolemts ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās līdz vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus.
Pēc šīs sēdes Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicināja iespējami ātri rast risinājumus uzņēmēju atbalstam. "LDDK respektē valdības lēmumu, jo liels skaits saslimušo radītu daudz lielāku ietekmi uz ekonomiku, nekā šādi ierobežojumi, kas var būtiski palēnināt vīrusa izplatību," aģentūrai LETA sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Vienlaikus LDDK ģenerāldirektore aicināja iespējami ātri rast risinājumus uzņēmēju atbalstam - iespēju atbalstīt nodokļu iesaldēšanu, par kredītu atmaksu, pārskatu iesniegšanu, darbnespējas lapām u.c.
