Kā kļūt par uzņēmēju digitālajā vidē?

Kādas, jūsuprāt, ir nozīmīgākās digitālās vides priekšrocības, kas labvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbību?

A.Stafeckis: Pirmkārt, vēlētos izcelt to, kā digitālā vide ir “saslēgusies” ar infrastruktūru, kas nepieciešama online biznesam – piegādes iespējas, norēķinu sistēmas, iespēja produktus aplūkot, atgriešanas iespējas u.c. Pateicoties infrastruktūrai arī izriet digitālās vides priekšrocība, kas, manuprāt, slēpjas ātrumā – gan no pārdevēja, gan pircēja skatupunkta. Ja pārdevējam savu produktu ir iespējams virzīt jebkurā pasaules valstī, tad pircējam ir iespēja ļoti īsā laika posmā pieņemt labāku lēmumu, jo pastāv iespēja ātrāk salīdzināt vairākus piedāvājumus. Piemēram, cik daudz laika aizņemtu fiziski apmeklēt 4-5 veikalus, lai aplūkotu preci? Internetā šajā laikā būtu iespējams salīdzināt piedāvājumu 10 vai pat 30 piegādātājiem.

J.Birģelis: Piekrītu par ātrumu un papildināšu, ka digitālajā vidē arī pieejamība ir svarīgs faktors. To uzskatu par priekšrocību, jo ir iespēja sasniegt lietotāju diezgan precīzi un lielākā apmērā nekā jebkur citur. Man patīk izmantot piemēru, ka, lai piedāvātu savu produktu, uz ielas tam vajadzētu veltīt veselu dienu, un tajā laikā tu paspētu uzrunāt aptuveni 100 cilvēkus. Digitālajā vidē to pašu var panākt minūšu vai pat sekunžu laikā.

Kā jūs vērtētu digitālo tehnoloģiju ietekmi uz uzņēmējdarbības efektivitāti?

J.Birģelis: Ja spēj neapmaldīties lielajā tehnoloģiju piedāvājumā un izvēlēties patiešām svarīgāko sev, tad gan ātruma, gan rezultātu ziņā tehnoloģijas tikai paaugstina uzņēmuma efektivitāti. Arī izmaksu ziņā tā ir milzu optimizācija, jo uzņēmējdarbību ar pareizām zināšanām var sākt no savas virtuves.

A.Stafeckis: Noteikti pozitīvi. Atkārtošos tieši par infrastruktūras attīstību, kura mūsdienās ir 99% digitalizēta – piegādes iespējas, maksājumu sistēmas, pat pašu produktu izgatavošanas iespējas. Ja kādreiz uzņēmējs domāja, cik viņam izmaksās iegādāties darba galdu, piegādāt preci, kur to glabāt, kā tikt galā ar preces atgriešanu utt., tad tagad šo procesu par 99% nosedz citi.

Kādi ir jūsu novērojumi attiecībā uz patērētāju attieksmi pret digitālo uzņēmējdarbību?

A.Stafeckis: Ir paaudzes, kam iepirkties internetā ir bijis un būs mistisks process, bet tas ir normāli. Tajā pašā laikā jaunākās paaudzes veido jaunus standartus patērētāju prasībās pret uzņēmumiem, kas darbojas digitālajā vidē.

J.Birģelis: Lai kā mēs sūdzētos par veikaliem, produktiem, pakalpojumiem, piegādēm, digitālos risinājumus mēs izmantosim arvien vairāk. Šobrīd arī pensionāri un mazi bērni ir iemācījušies rīkoties ar internetu un skārienjūtīgiem ekrāniem. Uzskatu, ka tas tikai palielina digitālās vides potenciālu. Arī mēs, digitālā mārketinga aģentūra Infinitum Agency, iekšēji jūtam, ka mums jāpiedāvā arvien vairāk mobili risinājumi, jo pieprasījums pēc informācijas ir strauji pārslēdzies no datoriem uz mobilajiem telefoniem (mobile first) – ir skaidra patērētāju vēlme saņemt sev pienācīgu servisu arī šajā vidē.

Kāds, jūsuprāt, ir digitālās uzņēmējdarbības potenciāls Latvijā? Vai Latvijai ir potenciāls kļūt par digitālās uzņēmējdarbības valsti?

A.Stafeckis: Patiesībā nav tik viegli uz šo atbildēt. Potenciāls ir ikvienam. Bet, ja uz šo paraugās dziļāk – man šķiet, ka Latvijas uzņēmēju videi un valsts vadībai būtu jāsaprot, ko viņi ir gatavi atbalstīt. Ļoti līdzīgs jautājums ir par to, cik mēs kā valsts esam gatavi attīstīties, lai šeit veikt digitālo uzņēmējdarbību būtu pašsaprotami? Es domāju, ka Latvijas uzņēmējiem ir milzu potenciāls, jo digitālā vide ir teju bez robežām. Domāju, ka turpmākā attīstība būs tāda, kā citām reģiona valstīm, tā teikt – iesim ar inerci uz priekšu. Paredzu, ka Latvija varētu būt spēcīga 1-2 tirgus nišās ar saviem digitālajiem produktiem, un es ļoti ceru, ka ar tādiem, kas dod reālu pievienoto vērtību cilvēkiem.

J.Birģelis: Es teiktu, ka tas ir atkarīgs no pašiem cilvēkiem, mākslīgi neviens mums šķēršļus darboties digitālajā vidē nekad nav licis un neliek, bet izpratne no valsts vienmēr varētu būt lielāka. Mums ir tehniskā bāze, piemēri veiksmīgiem digitāliem uzņēmumiem un veiksmes stāstiem, ir arī uzņēmīgi cilvēki, jāļauj tikai viņiem brīvāk darboties.

Kā digitālais laikmets un straujā tehnoloģiju attīstība ir ietekmējusi jūsu profesionālo darbību?

A.Stafeckis: Ja pārslēdzamies tieši uz manu darbības sfēru, tad tā liek doties uz priekšu arvien straujākiem soļiem. Pirmkārt, tehnoloģiju attīstība palīdz uzlabot reklāmas kvalitāti un lietotāju pieredzi. Otrkārt, liels izaicinājums ir klientu un potenciālo klientu izglītošana par šīm iespējām. Piemēram, pat Latvijas līmenī ir ļoti daudz klientu, kuru 80% mārketinga budžeta ceļo uz televīziju, jo tas ir pierasts un pazīstams kanāls, taču kā ir ar reālo atdevi? Treškārt, man personīgi tehnoloģiskā attīstība nozīmē to, ka digitālās aģentūras speciālistu sniegtā pievienotā vērtība tikai aug. Kāpēc? Es to salīdzinu ar super jaudīga datora vai sporta auto iegādi – vai mācēsi izmantot tā potenciālu un cik esi gatavs samaksāt, kamēr pats mācīsies?

J.Birģelis: Varu secināt, ka datu nozīme pēdējo gadu laikā ir palielinājusies simtkārtīgi. Tikko uzsākot darbu saistībā ar digitālo mārketingu, reti kurš uzņēmums apskatīja vairāk par apmeklējuma daudzumu savā mājaslapā. Tagad pat vakanču sadaļā vidējiem un lielākiem uzņēmumiem ir pieprasījums pēc mārketinga analītiķa, datu analītiķa. Tas ir mainījis arī mūsu pakalpojumus par 180 grādiem no vienkāršas reklāmu izvietošanas vai darba ar Google meklētājprogrammām. Esam pārtapuši arī par datu uzņēmumu, kas katrai lietai mēģina pievienot arī kādu mērījumu.

Ar kādiem izaicinājumiem ir nācies saskarties nodarbojoties ar uzņēmējdarbību digitālajā vidē?

J.Birģelis: Manuprāt, galvenais ar ko saskaras uzņēmumi, kas darbojas digitālajā vidē, ir augsta konkurences iespējamība. Te ir jāskatās ne tikai uz lokālajiem konkurentiem, uzņēmumus ietekmē arī tieši vai netieši ārvalstu uzņēmumi, personas un lietotāju ieradumi. Līdz ar to katram ir jāatrod pareizā vieta lielā konkurences cīņā. Daudzi uzņēmumi, kas vēlas darboties plašāk, nobīstas no šādas konkurences cīņas.

A.Stafeckis: Pieredze rāda, ka gadījumi ir dažādi. Pirmkārt, šos gadījumus var iedalīt divās grupās – pirmā, kad produkts ir tiešām labs, un otrā – domā, ka produkts ir labs, bet patiesībā tā nav. Atļaušos komentēt tikai pirmo – uzskatu, ka jebkura uzņēmuma iespējām var atrast sākuma punktu un uzsākt pārdošanu internetā. Iespējams, iemesls, kāpēc daudz labu ideju paliek ēnā, ir tas, ka uzņēmējiem izaicinājums ir atrast šo punktu “ar ko sākt?”.

Kas, jūsuprāt, ir digitālās uzņēmējdarbības veiksmes atslēga?

A.Stafeckis: Vienmēr esmu aizstāvējis viedokli, ka veiksmes atslēga ir produkts, taču tas ir jāveido, balstoties uz tirgus pieprasījumu. Tāpēc teikšu, ka veiksmes atslēga ir veiksmīga produkta veidotāju sadarbība ar mārketingu un pārdošanu. Es aicinu nebaidīties mainīt un pielāgot produktu, ko varu teikt arī no savas pieredzes – katru gadu ieviešam kādus jauninājumus mūsu tehnoloģiskajā klāstā, spiežam cancel pogu kādam produktam, kas nenes cerēto atdevi klientiem, un stiprinām stabilākās produktu grupas.

J.Birģelis: Ir jāatrod kas tāds, kas to atšķir no pārējiem – tas var būt produkts, cena, piedāvājums, pieejamība, ērts pirkuma process, kvalitāte, individuāla pieeja vai kas cits. Uzņēmumam ir šāda niša jāatrod, bez tās agri vai vēlu digitālā uzņēmējdarbība beigsies. Piemērs – kāpēc mēs iepērkamies tādos veikalos kā AliExpress? Lielākoties cenas dēļ, bet līdz ar to esam gatavi ziedot laiku preci saņemot pēc vairākām nedēļām. Latvijas veikalos preci varētu saņemt daudz ātrāk, bet par to būtu jāmaksā vairāk.

Noraksturojiet savu darba ikdienu kā uzņēmējam digitālajā vidē!

J.Birģelis: Darbība ar aģentūru noteikti ir īpašāka nekā parasta uzņēmuma darbība digitālajā vidē, jo gadu no gada redzam dažādu nozaru uzņēmumus realizējam visdažādākās reklāmas stratēģijas. Līdz ar to veidojas pieredze plašākā apjomā nekā tas ir viena uzņēmuma ietvaros. Ko mēs aģentūrā darām citādāk nekā vienkārši uzņēmumi? Vairāk iedziļināmies risinājumos un datu analītikā nekā to dara uzņēmumi. Ikdienā ar to palīdzu arī citiem gan komunicējot par iespējām, gan projektu gaitu, gan pārbaudot rezultātus.

A.Stafeckis: Personīgi es ikdienā dzīvoju divas dzīves – domāju gan par Infinitum Agency un citu savu uzņēmumu attīstību, gan līdzdarbojos arī lielāko klientu projektos, tā teikt, lai nepazaudētu asumu un izpratni par mārketingu. Mana pieeja jeb struktūra abām šīm lietām – vienmēr sāku ar datu analīzi (Google Analytics, CRM, Google un Facebook Ads konti, ja nepieciešams u.c.), bet pēc tam ir jāpārbauda, kā tiek pildīts projekta plāns un vai ir nepieciešamas izmaiņas.

Jūsuprāt, kādām īpašībām un iemaņām ir jāpiemīt cilvēkam, kurš vēlas uzsākt uzņēmējdarbību digitālajā vidē?

J.Birģelis: Manuprāt, jābūt pārliecinātam un izlēmīgam, jo pirmie soļi būs grūti tā vai tā. Pašam jādara tās lietas, kurās jūtas spēcīgs, kas interesē, bet pārējais jādeleģē citiem. Jāspēj koncentrēties, lai neapmaldītos lielajā informācijas apjomā. Būs 101 mārketinga ekspertu piedāvājums, pieejamas grāmatas, platformas, mārketinga kanāli, tāpēc jāspēj koncentrēties svarīgākajam.

A.Stafeckis: Jāpiemīt spējai adaptēties, aizrautībai un analītiskai domāšanai. Katram mums ir savas stiprās puses un ir lietas, kas vēl nesanāk vai nepadodas. Es iesaku sākt ar to, kur cilvēks jūtas spēcīgākais, piemēram, ja proti ļoti labi veidot saturu un vizuālos materiālus – dari to! Tāpat mudinu ilgi uz vietas nesēdēt, prasi pēc palīdzības un padoma no pieredzējušiem speciālistiem, un te es nedomāju došanos uz kādu mārketinga aģentūru – 100% atradīsi atbalstu arī dažādās start-up komūnās un valsts veidotos inkubatoros, kuros, starp citu, pietiekami bieži par šīm tēmām norisinās apmācības.

Kādas ir iesācēju biežāk pieļautās kļūdas, ko esat novērojuši, uzsākot uzņēmējdarbību digitālajā vidē?

A.Stafeckis: Daži uzskata, ka mārketings un reklāma paveiks visu un rezultātam ir jābūt! Mani novērojumi ar jauniem produktiem ir tādi, ka gandrīz katrā gadījumā ir jābūt testēšanas periodam, ir jāveic izmaiņas mājaslapā, pirkšanas procesā..

J.Birģelis: Bieži vien situācijas izpētē un testēšanā tiek ieguldīts par maz laika. Digitālajā vidē mēs domājam par milzīgām stratēģijām, bet neesam izdarījuši pašu pamatu. Kā jau minēja Andis, ir jāinvestē testēšanā jau no paša sākuma. Sākot ar reklāmas saukļiem, produktu attēliem, reklāmas tekstiem, auditorijām un beidzot ar mājas lapu, pirkuma procesu, piegādātājiem, produktu izvēli u.c.

Kādi ir jūsu trīs galvenie ieteikumi topošajam uzņēmējam, kurš vēlas uzsākt uzņēmējdarbību digitālajā vidē?

A.Stafeckis: “Nē” perfekcionismam – veriet vaļā e-veikalu jau tagad, izmantojot plaši pieejamās platformas, kas neprasa tūlītējas investīcijas. Dati un analīze ilgtermiņā uzvar – ja kaut kas ir iesākts, ir svarīgi saprast, kas strādā un kas nestrādā, tāpēc jāanalizē pieejamie dati par mājaslapu, sociālo tīklu kontiem u.c. Drīzāk novēlējums – atrast kādu svaigu lauciņu, kur kāds cits vēl nav iekāpis.

J.Birģelis: Sākt darīt – uzsākt nav vieglākais uzdevums, tāpēc sākums un arī laiks ir svarīga detaļa. Negaidīt brīnumus uzreiz – daudzi uzņēmumi sāk aktivitātes un sagaida milzīgu klientu pieplūdumu, bet reālajā dzīvē tā nenotiek un var paiet ilgāks laiks, līdz lietotāji sāk reaģēt uz aktivitātēm, zīmolu un produktu. Domāt par saviem lojālajiem lietotājiem un sekotājiem – ar platformu palīdzību vai individuāli rūpējoties par lietotājiem un to pieredzi. Sākumposmā tas palīdzēs vairāk iegūt no lojālajiem lietotājiem un izķert nepamanītas kļūdas.