Pēc smagu darbības pārkāpumu novēršanas uzņēmumi varēs pretendēt iepirkumā
Pēc profesionālās darbības pārkāpumu novēršanas uzņēmums varēs pretendēt iepirkumā, jaunā Publisko iepirkumu likuma prasības skaidroja Finanšu ministrijas (FM) Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītājas vietniece Līga Neilande.
Viņa stāstīja, ka jaunajā likumā, kas patlaban nodots starpinstitūciju saskaņošanai, pasūtītājs varēs norādīt, ka iepirkumā nevar pretendēt uzņēmums ar iepriekš konstatētu smagu profesionālās darbības pārkāpumu konkrētajā nozarē.
"Šo pārkāpumu varēs konstatēt, piemēram, ar uzlikto administratīvo sodu vai kriminālsodu. Piemēram, ja darba drošības pakalpojuma iepirkumā piesakās uzņēmums, kuru Valsts darba inspekcija vai cita kompetentā iestāde ir sodījusi par darba drošības pārkāpumiem. Būtībā pretendentu pārkāpumus varēs konstatēt pēc kompetento iestāžu uzliktajiem sodiem. Bet pasūtītājs varēs individuāli vērtēt tās lietas, kas viņa nozarē šķitīs būtiskas," skaidroja Neilande.
Pēc FM ekspertes teiktā, kā pastāvīgs vērtēšanas kritērijs saglabāsies pretendenta nodokļu nomaksa. Taču jaunajā regulējumā FM piedāvā nodokļu nomaksas pārbaudi veikt nevis uz iepirkuma izsludināšanas dienu, kā tas ir patlaban, bet uz pēdējo dienu, kad beidzas pieteikumu iesniegšana. Tas nozīmē, ka uz šo dienu nodokļiem jābūt nomaksātiem. Tāpat saglabāsies norma, ka Konkurences padomes (KP) sodīts uzņēmums gadu nevarēs piedalīties iepirkumā.
Taču jaunais likums paredzēs, ka gadījumos, kad uzņēmums ir novērsis konstatētos pārkāpumus, tas varēs piedalīties iepirkumā.
"Pagaidām esam atstājuši likumprojektā iespēju pasūtītājam prasīt kompetentās iestādes viedokli, vai uzņēmējs tiešām ir labojies. Piemēram, konkurences pārkāpumu gadījumā kompetentā iestāde būs KP, kas zinās un varēs komentēt, kā pretendentam sokas ar konkurences tiesību pārkāpumu novēršanu. Skaidrs, ka par konkurences pārkāpumiem nevar laboties vienas dienas laikā un tas nav formāls process. Ja KP uzskatīs, ka uzņēmējs ir reputāciju atjaunojis, uzņēmums varēs piedalīties iepirkumā," atzina Neilande.
Jaunajā Publisko iepirkumu likumā tiks noteikts, ka zemākā cena vairs nebūs galvenais kritērijs, pēc kura vērtēt iepirkuma pretendentu. Savukārt mazie iepirkumi sāksies no 10 000 eiro, nevis 4000 eiro, kā tas ir patlaban.
Finanšu ministrijas (FM) Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļas vadītājas vietniece Līga Neilande stāstīja, ka ministrija sadarbībā ar nozaru asociācijām, nozaru ministriju ekspertiem u.c. ieinteresētajiem sagatavojuši jauno Publisko iepirkumu likumu, kurā ietvertas Eiropas iepirkumu direktīvas prasības. Likumprojekts nodots starpinstitūciju saskaņošanai.
LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA