Valūtas fondam palūgts izvērtēt, kā Baltijai veicas ar naudas atmazgāšanas novēršanu
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lūgts veikt neatkarīgu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģiona naudas atmazgāšanas novēršanas izvērtējumu, trešdien paziņojis Lietuvas Bankas valdes loceklis Marjus Jurgils, norādot, ka tā ir reģiona valstu kopīga iniciatīva.
"Tiks veikts reģionālās naudas atmazgāšanas novēršanas izvērtējums. Neatkarīgs - mēs uzskatām, ka SVF ir neatkarīgs, viņi šo izvērtējumu veiks, un, cerams, pavilks svītru, paziņojot, ka viss izvērtēts līdz galam," viņš sacījis, runājot Seima Budžeta un finanšu komitejā.
SVF izvērtējuma rezultāti varētu būt gaidāmi nākamgad. Pēc Jurgila teiktā, šim pētījumam būtu jānoskaidro, vai valstīm šai jomā vēl palikušas vājās vietas, kurām jāpievērš uzmanība, vai arī viss jau ir atklāts un tagad var ķerties pie veselīgas finanšu sistēmas veidošanas.
Viņš norādījis, ka pagaidām nav iespējams pateikt, cik Lietuvas Bankai izmaksās šis pētījums, kuru finansēs visas valstis, kas tajā piedalās.
"Tā nav Lietuvas Bankas iniciatīva, tā ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kopīga iniciatīva, kas tiek koordinēta ar SVF Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biroja starpniecību," pastāstījis Lietuvas centrālās bankas pārstāvis.
Viņš piebildis, ka tiek arī izskatīta iespēja izveidot Lietuvā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas centru, kas varētu "stiprināt privātā un valsts sektora sadarbību". Ar to nodarbojas starpinstitūciju grupa, kurā strādā Finanšu ministrijas, Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienesta, Lietuvas Bankas un citu institūciju pārstāvji. Novembrī grupa iesniegs priekšlikumus valdībai.
"Šobrīd valsts sektoram ir ļoti grūti apmainīties ar informāciju ar privāto sektoru - un otrādi, (..) bet naudas atmazgātāji neskatās, kur ir publiskā un kur privātā informācija, viņi to vienkārši izmanto. Citu valstu pieredze liecina, ka dalīšanās ar šādu informāciju, kopīgi identificējot jaunus naudas atmazgāšanas modeļus, ļauj daudz agrāk identificēt un labāk pārvarēt riskus," skaidrojis Jurgils.
Skandāls par naudas atmazgāšanu sākotnēji izcēlās saistībā ar "Danske Bank" Igaunijas struktūrvienību, caur kuru, kā tiek uzskatīts, dažu gadu laikā atmazgāti aptuveni 200 miljardi eiro.
Vēlāk aizdomas par dalību naudas atmazgāšanā radās arī pret Zviedrijas "Swedbank" un Somijas "Nordea" banku, un pētniecisko žurnālistu konsorcijs "Organized Crime and Corruption Reporting Project" (OCCRP) februārī ziņoja par naudas atmazgāšanas shēmu, kuras centrā atradās bankrotējusī Lietuvas banka "Ūkio bankas".
