Papildu tēriņi elektroauto uzlādes tīkla uzturēšanai var sasniegt 700 tūkstošus gadā
Valsts kontrole mudina sniegt valsts atbalstu elektroauto iegādei, jo citādi ik gadu tiks izšķiesti 700 tūkstoši eiro nodokļu maksātāju naudas, kas tiek tērēti ātrās uzlādes staciju tīkla uzturēšanai, tā ziņo raidījums LNT Top10. Viena no atbildīgajām ministrijām šobrīd analizē situāciju un vēl domā par atbalsta iespējām.
Pēc valsts pasūtījuma un ar Eiropas fondu naudu Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) Latvijā kopš pērnā gada jūlija izveidojusi 70 ātrās uzlādes stacijas elektroautomašīnām. Rīgā populārākajā stacijā pirmajā pusgadā veiktas vairāk nekā 2000 uzlādes, kamēr Kurzemes pusē kādā stacijā bijušas vien 2 reizes. Kopumā tikai 12% no visām uzlādēm tiek veiktas uzlādes staciju tīklā, jo Latvijā ir niecīgs skaits elektroauto, turklāt lielākā daļa to lietotāju savus auto uzlādē mājās vai pie darba. Esošā situācija bažīgu dara Valsts kontroli (VK), jo, ja tā turpināsies, valsts faktiski šķērdēs naudu uzlādes staciju uzturēšanai. "Piesakot projektu, pieprasot investīcijas tuvu pie 8 miljoniem eiro, bija plānots, ka vairāk par 70% no uzlādēm tiks veiktas jaunizveidotajā tīklā. Esam konstatējuši zināmus riskus, kas ņemami vērā plānojot tīkla darbību," raidījumam atzina VK padomes locekle Inese Kalvāne.
CSDD plāno līdz 2021. gadam staciju skaitu palielināt līdz 150. Tāpēc valsts budžeta izdevumu skaitļi ir vēl draudīgāki. Tā kā ienākumi no uzlādes minūtes nesedza visas izmaksas, pērn pusgadā staciju uzturēšanai no valsts prasīti 185 tūkstoši eiro, šogad tie jau varētu būt 350 tūkstoši eiro, bet dubultojot staciju skaitu, valsts izmaksas pārsniegs 700 tūkstošus eiro gadā.
Būtiskāko daļu izmaksu veido ar elektrības padevi saistītie tēriņi – sadale, pārvade, obligātā iepirkuma jaudas komponente, kas jāmaksā neatkarīgi no tā, vai elektrību kāds patērē. Ja to nebūtu, izmaksas būtu par 25%tiem mazākas. Centieni šīs izmaksas mazināt sarunās ar Ekonomikas ministriju cietuši fiasko. "Jāsamazina, ideālā variantā jāatceļ, jo tas traucē arī privātiem uzņēmējiem attīstīt uzlādes pakalpojumu," LNT Top10 atzina CSDD Elektromobilitātes attīstības daļas vadītājs Pauls Beinarovičs.
Elektroauto skaits pēdējā laikā pieaug par vidēji 30% gadā, tomēr pagaidām uz Latvijas ceļiem to ir ļoti maz – šogad maija beigās bija reģistrēti vien 510 spēkrati un tas pat nav 0,1% no kopējā auto skaita. Šobrīd uz vienu uzlādes staciju sanāk septiņi elektroauto, kas pat no bagātu valstu skatu punkta ir milzu izšķērdība. Tāpēc VK kritizē valsts atbildīgās personas, kas nav īsti saskaņojušas savas darbības, proti, veido staciju tīklu, bet neveicina auto skaita attiecīgu pieaugumu. "Problēma pati no sevis neatrisināsies. Valstij saistībā ar šo jāveido zināma politika," atzina VK pārstāve.
Lai staciju uzturēšana atmaksātos, auto skaitam tuvākajā laikā jāpieaug būtiski. "Apmēram 10 reizes vairāk," aplēsis CSDD eksperts Pauls Beinarovičs. Gan mūsu pašu, gan citu valstu pieredze liecina – lai pirktu elektroauto, nepieciešami papildu stimuli, kuriem jābūt tik spēcīgiem, lai pārvarētu gadu desmitiem veidoto pieradumu braukt ar auto, ko darbina benzīns vai dīzelis, un būtiski - pat divas reizes - augstāko cenu.
2014. gadā elektroauto iegādi, tiesa, tikai juridiskām personām, finansēja no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) pieejamā Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta. Toreiz ar 3,9 miljoniem eiro atbalstīta gandrīz 180 elektroauto iegāde. Tomēr vairāk nekā viens miljons tā arī netika apgūts un novirzīts Kompleksiem risinājumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, te miljoniem eiro tērēti pašvaldību iestāžu ēkām. Finanšu instrumentā pieejamo līdzekļu apjoms atkarīgs no tā, cik augstas ir emisijas kvotu cenas tirgū. Iepriekš tie bija 10 līdz 20 miljoni eiro ik gadu un šogad tiek cerēts uz lielākiem apjomiem. Bet vai arī elektroauto iegādei, turklāt privātpersonām, varētu tikt atvēlēta nauda, ministrija vēl domā. "Mēs to šobrīd analizējam, tas tā kā ir mūsu dienas kārtībā," atzina VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.
Ministrija uz emisiju samazināšanas jautājumu gan raugās plašākā mērogā, izmaiņas varētu skar arī citus auto. Kādas tieši būs izmaiņas, varētu kļūt zināms šā gada otrajā pusē. Viens no iemesliem, kāpēc Latvijai jādomā par izmešu mazināšanu, ir dotie solījumi Eiropas Savienībai, tai skaitā izmešu mazināšana. Ja prasības netiek izpildītas, valstij draud desmitiem miljonu eiro lieli sodi.
