Finanšu ministrs: 2015. gadā ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi budžetā devuši 75 miljonus eiro

“Finanšu ministrijas novērtējumā 2015. gadā papildu ieņēmumi valsts budžetā no ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem bijuši 75,4 miljonu eiro apmērā. Tas ir sekmīgas valsts iestāžu un atbildīgo dienestu sadarbības nopelns, tomēr mums priekšā vēl daudz darāmā, lai sasniegtu mērķi. Priekšlikumu iesniegšana un plāna sagatavošana ir pirmais solis, bet visu nozaru institūciju, sociālo un sadarbības partneru lielākā atbildība būs tā, lai plānā iekļautie uzdevumi tiešām tiktu īstenoti, kā arī tiktu meklēti dažādi citi risinājumi uzlabojumiem savās nozarēs. Plāns nav akmenī kalts, tas ir dzīvs, tāpēc esam atvērti arī citiem valsts pārvaldes iestāžu, partneru, ekspertu un visas sabiedrības priekšlikumiem. Ēnu ekonomikas mazināšana ir visu kopīgs darbs,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Pamatojoties uz iepriekšējā padomes sēdē nolemto, Finanšu ministrija (FM) no valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskām organizācijām saņēma vairāk ne kā simts priekšlikumus. Daļa priekšlikumu jau ir izvērtēta un tiek īstenota citu dokumentu ietvaros, savukārt pārējos priekšlikumus FM apkopojusi plāna projektā. Plāna projektā iekļautie pasākumi paredz jaunus rīcības virzienus ēnu ekonomikas ierobežošanai.

“Galvenās izmaiņas skars tādas nozares kā būvniecība, transports, tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un starptautiskās labās prakses piemērus, jaunā plāna projektā esam būtiski paplašinājuši to pasākumu apjomu, kas attiecas tieši uz šīm nozarēm. Nedrīkst pieļaut konkurences priekšrocības negodprātīgajiem komersantiem, kas pasliktina arī šo uzņēmumu darbinieku sociālo garantiju stāvokli gan šobrīd, gan nākotnē,” uzsver finanšu ministrs.

Galvenie uzdevumi ēnu ekonomikas mazināšanai nozarēs:

Būvniecībā:

-    stiprināt galvenā būvuzņēmēja atbildību gan par būvobjektā notiekošo, gan par savlaicīgas un kvalitatīvas informācijas sniegšanu valsts kontrolējošām iestādēm;

-    izvērtēt solidārās atbildības nodokļu jomā ieviešanas iespējas;

-    ieviest darbinieku elektronisko uzskaiti būvobjektā.

Pakalpojumu jomā:

-    sakārtot vidi un informācijas pieejamību par nekustamo īpašumu īres tirgu, lai novērstu nodokļu nenomaksu par nereģistrētu saimniecisko darbību;

-    pastiprināt prasības apsardzes pakalpojumu sniegšanai.

Uzņēmumu reģistrācijā:

-    ieviest godīgiem uzņēmējiem nemanāmu risku vadības sistēmu uzņēmumu reģistrācijas procesā;

-    pirms uzņēmuma reģistrācijas kopā ar uzņēmēju rūpīgi pārrunāt uzņēmuma dibināšanas patiesos mērķus.

Transporta jomā:

-    stiprināt prasības taksometru pakalpojumu sniedzējiem;

-    cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu transportlīdzekļu apkopes un remonta pakalpojumu sfērā, nosakot papildu prasības grāmatvedības kārtošanā un iespējamu apdrošināšanas izmaksu diferencēšanu.

Tirdzniecībā:

-    sakārtot tiesisko vidi, lai pārbaudītu, vai ar maksājumu kartēm veiktie darījumi netiek slēpti;

-    radīt risinājumus, kā kases aparātā reģistrētos datus padarīt neizmaināmus;

-    lai sakārtotu vidi preču aprites jomā un novērstu iespēju neuzrādīt ieņēmumus pilnā apmērā, izvērtēt tiešsaistes preču piegādes dokumentu izrakstīšanas sistēmas ieviešanu.

Sodu piemērošanas jomā:

-    pastiprināt soda sankcijas par atsevišķiem nodarījumiem, kas veido lielāko ēnu ekonomikas īpatsvaru (iejaukšanās kases aparātu darbībā, nereģistrētā uzņēmējdarbība, darbs bez darba līgumiem, aplokšņu algas izmaksa);

-    paātrināt soda piemērošanu par pārkāpumu un uzlabot soda sasniedzamību;

-    noteikt solidāro atbildību nodokļu nomaksā būvniecībā.

Komunikācijā un izglītošanā:

-    informēt sabiedrību par to, ko nodara ēnu ekonomika ikvienam no mums, un iedrošināt ikvienu cīnīties pret ēnu ekonomiku;

-    izglītot Latvijas jauno paaudzi un veidot jaunu nodokļu maksāšanas kultūru;

-    informēt sabiedrību par valsts budžetā nomaksāto nodokļu izlietojumu un valsts sniegto pakalpojumu kvalitātes sasaisti ar nomaksāto nodokļu apjomu.

Iestāžu kapacitātes stiprināšanā:

-    papildu informācijas pieejamība un savstarpēja apmaiņa, lai identificētu riskus nereģistrētai vai fiktīvai saimnieciskai darbībai;

-    jaunu IT rīku izmantošana iestāžu darbībā, piemēram, efektīvākai informācijas un pieprasījumu apmaiņa starp Valsts ieņēmumu dienestu un finanšu iestādēm;

-    personu identifikācija, iegādājoties priekšapmaksas sarunu kartes;

-    izvērtēt iespējamību mediācijai nodokļu strīdu risināšanā.

Būtiski, ka ieviešot plānu ēnu ekonomikas mazināšanai, tiktu pakāpeniski samazināta arī nodokļu plaisa galvenajās nodokļu grupās. Nodokļu plaisa ir neiekasēto nodokļu ieņēmumu attiecība pret potenciālo iekasējamo nodokļu apmēru.

Jau ziņots, ka pēc austriešu ekonomikas profesora F. Šneidera (Schneider) pētījuma prognozētais ēnu ekonomikas apmērs Latvijā 2015. gadā ir 23,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tikmēr abās mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, attiecīgi 25,8% un 26,2% no IKP. Savukārt vidējais ēnu ekonomikas apmērs visā ES ir 18,3%. Ēnu ekonomikas apmērs Latvijā kopš 2010. gada pakāpeniski, bet konsekventi mazinās.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos pamazām samazinās arī to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka daļēja nodokļu nemaksāšana nav attaisnojama. Kā liecina kompānijas SKDS dati, 2014. gadā daļēju nodokļu nemaksāšanu par attaisnojamu uzskatīja 45% iedzīvotāju, savukārt 2015. gadā šis skaits samazinājies līdz 36% iedzīvotāju.