Pēkšņi apturēts Baltkrievijas dīzeļdegvielas eksports uz Latviju: vai mainīsies cenas mūsu benzīntankos?
Baltkrievija 19. aprīlī no Krievijas pa cauruļvadiem sākusi saņemt ar hlororganiskiem savienojumiem piesārņotu naftu. Piesārņojums pat simts reižu pārsniedzot pieļaujamo normu, un tas mūsu kaimiņvalstij draud ar simtiem miljonu dolāru lieliem zaudējumiem. Līdz ar to uz pusjaudu darbojas Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcas un pārtraukts degvielas eksports uz Latviju.
Baltkrievija paziņojusi, ka tā ir spiesta pārtraukt benzīna un dīzeļdegvielas eksportu, jo vairs nevar saražot augstvērtīgus naftas produktus ne tikai sev, bet arī eksportam uz Ukrainu, Poliju un Baltijas valstīm.
Koncerns „Belneftjehim” 19. aprīļa vakarā paziņoja par strauju kvalitātes krišanos no Krievijas saņemtajai naftai. Naftas pārstrādes kompānijas „Mozirskij NPZ” un „Naftan” ziņoja par iespējamiem iekārtu sabojāšanas draudiem un par 50% samazināja naftas pārstrādes apjomu. Šāda situācija varētu saglabāties vismaz apmēram desmit dienas – līdz aprīļa beigām, paziņojis „Gomeļtransneftj Družba” galvenais inženieris Andrejs Verigo. Situācija tuvāko pāris dienu laikā noteikti nevarētu uzlaboties ziņu aģentūrām pavēstījis Verigo, jo piesārņojums konstatēts Krievijas pilsētā Samārā – 1500 kilometru attālumā no Baltkrievijas, bet naftas produktu plūdums ir 6-7 km stundā. Baltkrievijā jau uzkrājušās 700 000 tonnu nekvalitatīvas naftas.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis portālam Jauns.lv teica, ka Latvija no Baltkrievijas benzīnu nesaņem, bet pie mums tirgotais dīzeļdegvielas apjoms no Baltkrievijas ir tikai ap 10% no kopapjoma. Turklāt mēs Baltkrievijā dīzeļdegvielu iepērkam par pasaules cenām. Līdz ar to Baltkrievijas naftas produktu trūkums cenas mūsu degvielas uzpildes stacijās neietekmēs.
Tikmēr Krievija atzinusi savu vainu un to saistījusi ar „tehniskām problēmām”. Mūsu dīzeļdegvielas importētāji solījuši ar sankcijām nevērsties pret Baltkrieviju, jo tā neesot vainīga. Savukārt baltkrievi nolēmuši celt pretenzijas Krievijas kompānijai „Transneftj”, jo tā varētu nodarīt Baltkrievijas rūpnīcām daudzmiljonu zaudējums un no ierindas izvest naftas pārstrādes rūpnīcas, kuru remonts prasītu daudzus desmitus, ja ne pat simtus miljonus dolāru.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka šī iemesla dēļ Krievija varētu zaudēt Baltkrievijas naftas tirgu. Baltkrievi jau tagad apspriežot iespējas, kā naftu iepirkt Saūda Arābijā, Nigērijā vai Azerbaidžānā un pie sevīm nogādāt caur Baltijas valstu ostām vai Odesu Ukrainā.
Jāteic, ka starp Krieviju un Baltkrieviju jau pāris nedēļas notiek naftas karš. Krievija nolēmusi Baltkrievijai naftu pārdot dārgāk nekā līdz šim, uz ko Lukašneko paziņojis, ka Krievija vairs viņam neesot nekāds „labais draugs”. Karčevskis komentē: „Par tādiem naftu piesārņotājiem – hlororganiskiem savienojumiem - dzirdu pirmo reizi. Domāju, ka tas ir kāds spekulatīvs paziņojums. Un diez vai Baltkrievija attieksies no Krievijas naftas piegādēm. Baltkrievijai vajag 20 miljons tonnu naftas gadā un šobrīd to ļoti ērti var piegādāt pa cauruļvadiem no Krievijas, bet, lai noorganizētu alternatīvas piegādes, ir vajadzīgs vismaz gads”. Baltkrievi apgalvo, ka piesārņotajā naftā esošie hloroganiskie savienojumi pastiprina koroziju - nedēļas laikā tie varor "saēst" četrus milimetrus metāla.
