Dzīvokļi sērijveida mājās šogad kļuvuši dārgāki

Šā gada martā sērijveida dzīvokļu cenas, salīdzinot ar 2018.gada sākumu, bija augstākas par 5%. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena martā sasniedza 802 eiro par kvadrātmetru. Cenas vidēji bija par 51% zemākas nekā 2007.gada 1.jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1620 eiro par kvadrātmetru.

Dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējās cenas lielākais pieaugums Rīgas mikrorajonos kopš 2019.gada sākuma novērots Āgenskalnā - par 1,5%. Arī citos Rīgas lielākajos mikrorajonos kopš gada sākuma cenas pieauga. Tomēr vienā mikrorajonā - Ķengaragā - gada pirmā ceturkšņa laikā netika novērotas jebkādas cenu svārstības.

Šā gada martā, vērtējot pēc istabu skaita, visu dzīvokļu cenas nedaudz palielinājās. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena pieauga vienistabas (par 0,3%), divistabu (par 0,4%), trīsistabu (par 0,8%) un četristabu (par 0,1%) dzīvokļiem.

Šā gada martā gandrīz visos Rīgas mikrorajonos notika pozitīvas izmaiņas sērijveida dzīvokļu cenās. Lielākoties mikrorajonos cenas nedaudz palielinājās. Lielākais cenu pieaugums tika novērots Āgenskalnā, kur cenas mēneša laikā palielinājās par 0,9%. Savukārt Imantā un Ķengaragā cenas saglabājās iepriekšējā mēneša līmenī.

Sērijveida dzīvokļu augstākās cenas 2019.gada martā saglabājās Teikā, kur viena kvadrātmetra vidējā cena palielinājās līdz 958 eiro par kvadrātmetru. Viszemākā viena kvadrātmetra vidējā cena martā bija Bolderājā - 579 eiro par kvadrātmetru.

Martā visdārgākie dzīvokļi saglabājās 119. un 104. sērijas mājās, kurās cenas divistabu dzīvokļiem apmierinošā stāvoklī bija robežās no 45 000 eiro līdz 52 000 eiro atkarībā no atrašanās vietas. Savukārt lētākās bija lietuviešu projekta mājas, kur divistabu dzīvokļu cenu amplitūda bija no 26 000 eiro līdz 41 000 eiro, un Hruščova laika mājas - tajās cenas divistabu dzīvokļiem bija robežās no 25 000 eiro līdz 41 000 eiro atkarībā no mikrorajona.