Lietuvas valdība paver ceļu līgumam par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa atjaunošanu ar apsūdzētā miljonāra Osinovska uzņēmumu
Lietuvas valdība trešdien pieņēmusi lēmumu svītrot 2008.gadā izjaukto dzelzceļa posmu Mažeiķi-Reņģe no nacionālajai drošībai svarīgo objektu saraksta, lai, apejot valdības komisijas lēmumu, pavērtu valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" iespēju parakstīt līgumu ar konkursā par šā posma atjaunošanu uzvarējušā Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kompānijas "Skinest Rail grupas uzņēmumu "Vitras-S" un tādējādi novērstu projekta kavēšanos.
"Vitras-S" pērn izsludinātajā dzelzceļa posma rekonstrukcijas konkursā piedāvāja labāko cenu - 9,35 miljonus eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Par 9,55 miljoniem eiro šo darbu piedāvāja veikt koncerna "Latvijas dzelzceļš" uzņēmums SIA "LDz infrastruktūra", bet par 10,47 miljoniem eiro - "Lietuvos geležinkeliai" meitassabiedrība "Geležinkeliu tiesimo centras".
Nacionālās drošības garantēšanai svarīgo objektu aizsardzības koordinācijas komisijai bija jālemj, vai no nacionālās drošības interešu viedokļa šis pasūtījums var tikt uzticēts minētajam konkursā uzvarējušajam uzņēmumam.
Taču atbilstoši ziņu aģentūras BNS rīcībā esošajai neoficiālajai informācijai komisija bija nonākusi strupceļā, tādēļ nolemts ieteikt mainīt stratēģisko objektu sarakstu, nosakot, ka stratēģiskā infrastruktūra starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, šai gadījumā Lietuvu un Latviju, nebūtu minētās komisijas pārbaužu objekts, lai ļautu uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" pašam lemt, kas atjaunos Mažeiķu-Reņģes posmu.
Komisija jau vairākus mēnešus vilcinājusies pieņemt lēmumu, vai apstiprināt "Vitras-S" par konkursa uzvarētāju un vēl pat nav sākusi šā darījuma pārbaudi. Pēc neoficiālas informācijas, tas saistīts ar bažām, ka varētu atkārtoties tāda situācija kā pērn, kad komisija neļāva parakstīt līgumu starp "Lietuvos geležinkeliai" un citā konkursā uzvarējušu "Skinest Baltija" grupas uzņēmumu, bet "Skinest Baltija" šo lēmumu pārsūdzēja tiesā.
Vienlaikus komisijai bija radušās bažas par konkursa caurskatāmību un uzvarējušā uzņēmuma vadītāju un akcionāru iespējamajiem kontaktiem Krievijā, taču Lietuvas Publisko iepirkumu dienests šonedēļ apliecināja, ka neveiks detalizētu Mažeiķu-Reņģes rekonstrukcijas darbu konkursa izvērtējumu, jo tā noteikumos nesaskata pārkāpumus.
Iekavējoties "Lietuvos geležinkeliai" un "Vitras-S" līguma parakstīšanai, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums varētu nepaspēt izpildīt Eiropas Komisijai (EK) doto solījumu līdz šā gada nogalei atjaunot dzelzceļa posmu, par kura izjaukšanu EK tam noteikusi nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu.
Tādēļ Lietuvas valdība precizējusi nacionālās drošības garantēšanai svarīgo objektu sarakstu, atstājot tajā tikai dzelzceļa līnijas pie Krievijas un Baltkrievijas robežām, bet ne pie robežas ar ES dalībvalstīm, šai gadījumā ar Latviju, kā arī maģistrālās dzelzceļa līnijas, degvielas bāzes un noliktavas un īpašas valsts nozīmes projektu "Rail Baltica".
Jau ziņots, ka Nacionālās drošības garantēšanai svarīgo objektu aizsardzības koordinācijas komisija un Lietuvas valdība pērn atzina, ka "Skinest Rail" īpašniekam Osinovskim ir saistība ar ārvalstu institūcijām vai to fiziskajām vai juridiskajām personām, kas rada palielinātu risku vai apdraudējumu nacionālajai drošībai, turklāt viņš apsūdzēts koruptīva rakstura noziegumā.
Osinovskis ir apsūdzēts par kukuļa došanu Latvijas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Latvijas dzelzceļš" bijušajam valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim. Osinovska kompānijai "Skinest Rail" pieder arī Latvijas uzņēmums "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca".
Pērn augustā Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums izsludināja konkursu par 19,5 kilometrus garā dzelzceļa posma atjaunošanu starp uzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā.
Šis posms tika negaidīti slēgts 2008.gadā "Lietuvos geležinkeliai" un "Orlen Lietuva" konflikta dēļ, skaidrojot to ar sliežu ceļu slikto stāvokli un steidzamu remontdarbu nepieciešamību, bet vēlāk viens sliežu ceļa posms šajā līnijā tika demontēts. Naftas kompānijai līdz ar to nācās izmantot garāku un dārgāku eksporta maršrutu uz Rīgas ostu.
EK pēc Latvijas un "Orlen Lietuva" pieprasījuma 2013.gadā sāka izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai "Lietuvos geležinkeliai" tādējādi nav ierobežojis konkurenci Lietuvas un Latvijas dzelzceļa pārvadājumu tirgū un pārkāpis ES monopoldarbības uzraudzības noteikumus, kas aizliedz dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 2017.gada oktobrī EK paziņoja, ka noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū. Tā paša gada nogalē Lietuvas valdība nolēma Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu atjaunot.
