Krievija vairs nav Latvijas autopārvadātāju galvenais galamērķis

''Vērtējot datus kopš 2010.gada, mēs redzam, ka pārvadājumu īpatsvars uz un no Krievijas ir samazinājies. Ja Krievija savulaik bija galvenais galamērķis, uz kuru mūsu pārvadātāji veda kravas, tad tagad pirmajā vietā ir Vācija, bet Krievija ir otrajā. (..) Ja mēs kopumā runājam par kravu pārvadājumiem, tad tonnkilometru skaits pieaug visu laiku kopš 2010.gada. Tas nozīmē, ja Krievijā mūsu pārvadātājiem ir kritums, tad ar pārvadājumiem citās valstīs to ir izdevies kompensēt. Tā ir labā ziņa. Savukārt ne tik laba ziņa ir tā, ka bez Eiropas Savienības mēs citas īsti labas alternatīvas Krievijas tirgum pārvadājumiem pa autoceļu neredzam,'' klāstīja Godiņš, piebilstot, ka kritumu pārvadājumiem uz Krieviju ir ietekmējis gan embargo, gan kopējā situācija Krievijas ekonomikā.

Tāpat viņš pastāstīja, ka pozitīvi dinamika kravu pārvadājumu apmērā ir ne tikai uz Vāciju, bet arī, piemēram, uz Franciju un Spāniju. ''Tas nozīmē, ka pārvadātāji kompensējošos tirgus ir meklējuši vairākās Eiropas Savienības valstīs. Mēs redzam, ka neliels pieaugums ir arī Turcijā, Baltkrievijā. Savukārt ar Poliju, par kuru ir liela interese, mēs nespējām vienoties par papildu atļaujām, kuras ļautu vest trešo valstu kravas. Mēs to lūdzām, bet Polijas puse tam nebija gatava piekrist. Tādēļ šogad atļauju Polijā varētu pietrūkt,'' atzina ATD vadītājs.

Pēc viņa teiktā, konkurences cīņa starp dažādu valstu pārvadātājiem ir asa. Latvijas pārvadātāji cenšas piedāvāt zemākas cenas. ''To, ka cīņa par tirgu nav vienkārša, mēs varam secināt kaut vai no tā, ka pēdējos gados par 35% ir pieaudzis transportlīdzekļu skaits, bet licencēto transporta uzņēmumu skaits pakāpeniski samazinās. Kritums gan nav straujš, bet tie, kam ir viena vai divas mašīnas, arvien vairāk darbību beidz. Šādas kompānijas arī visbiežāk bija orientējušās uz Krievijas tirgu. Tādēļ, ja mēs kopumā varam runāt, ka pārvadājumu apmērs pieaug, ka transportlīdzekļu skaits pieaug, tad būs arī tādi, kuri teiks, ka tagad ir sliktāk,'' skaidroja Godiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka Eiropas Savienības valstis ar dažādiem mehānismiem cenšas aizsargāt savus pārvadājumu tirgus, piemēram, ieviešot minimālo stundas atalgojuma likmi valsts teritorijā arī attiecībā uz ārvalstu kompānijām vai piemērojot ļoti lielus sodus par pārkāpumiem.

Runājot par lielākajiem kravu segmentiem, Godiņš klāstīja, ka Latvijas autopārvadātāji daudz pārvadā koksni, tāpat lauksaimniecības preces, elektroniku. ''Kravu spektrs ir ļoti dažāds, tas mainās atkarībā no tirgiem. Piemēram, Lielbritānija ir viens no lielākajiem koksnes eksporta tirgiem, uz kaimiņvalstīm daudz tiek vesta pārtika. Tuvojoties 8.martam, tiek vestas lielas ziedu kravas uz Krieviju,'' sacīja ATD valdes priekšsēdētājs.

Viņš prognozēja, ka Latvijas kravu autopārvadājumu apmērs nākamgad pieaugs. ''Ja salīdzinām 2015. un 2014.gadu, tad pārvadājumu apmērs auga pat par 8%. Tas viss notika, neraugoties uz embargo ieviešanu un problēmām Krievijā, kas nozīmē, ka pārvadātāji sekmīgi atrada jaunus tirgus. Šogad pieaugums tika prognozēts 5% apmērā. Pašlaik mēs domājam, ka 2017.gadā tas varētu būt mazāks par 5%, bet pieaugums būs. Te ir jāsaprot, ka pārvadājumu tirgu spēcīgi ietekmē norises pasaulē. Piemēram, transporta pārvadājumus ietekmē un turpinās ietekmēt Krievijas plāni stiprināt savas ostas un arvien vairāk kravu virzīt caur tām. To mēs ļoti labi redzam arī ostu statistikā - gandrīz visās Krievijas ostās ir pieaugums, bet Latvijas ostās ir kravu apmēra kritums. Tas ietekmē visu pārvadājumu politiku,'' stāstīja Godiņš.

Direkcijas vadītāja ieskatā Latvijas autopārvadātāji kopumā veiksmīgi spējuši pielāgoties jaunajai tirgus situācijai pēc embargo ieviešanas un problēmām Krievijas ekonomikā.

''Mēs mēģinām strādāt arī ar pavisam jauniem tirgiem, un šogad bija 300 atļaujas pārvadājumiem uz Mongoliju. (..) Mēs turpinām darbu ar Maroku, Jordāniju, Tunisiju, Izraēlu, citām valstīm. Tie ir jauni tirgi, bet būtu naivi domāt, ka sāksies milzīga aktivitāte pārvadājumos uz tiem. Pirmkārt, tie atrodas ļoti tālu, otrkārt, tie nekad nespēs kompensēt kritumu Krievijā. Tādēļ ļoti loģiska bija kompensēšanas meklēšana tepat tuvumā, un tas ir izdevies. Tādēļ es teikšu, ka kopumā pārorientācija notika veiksmīgi. Par to liecina arī tas, ka ir pieaudzis transporta vienību skaits. Uzņēmumu skaitā ir kritums, bet tas ir salīdzinoši lēzens,'' klāstīja ATD valdes priekšsēdētājs.

ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja pasažieru un kravu pārvadājumu jomā. Tās darbība galvenokārt saistīta ar sabiedriskā transporta - pasažieru pārvadājumu ar autobusu un vilcienu - plānošanu, licenču izsniegšanu kravu un pasažieru komercpārvadājumiem un atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai.

LETA / Foto: Agnese Gulbe/LETA