Krievi trīs mēnešu laikā caur Latvijas bankām atmazgājuši 440 miljonus eiro
Krievijas pilsoņi pērnā gada trešajā ceturksnī caur Latvijas bankām atmazgājuši pusmiljardu dolāru jeb aptuveni 440 miljonus eiro, ziņo Krievijas Centrālā banka. Latvija ir 4. vietā starp valstīm, kurās krievi atmazgā nelegāli iegūtos līdzekļus. Pirmajā trijniekā ir Šveice, Lielbritānija un ASV.
Krievijas Centrālā banka aicina lielās kaimiņvalsts kredītiestādes pievērst uzmanību “jaunai aizdomīgu bankas operāciju shēmai”, raksta Kremļa oficiozs “Rossijskaja gazeta”. Krievijas Centrālā banka konstatēja, ka fiziskās personas Krievijas Federācijā aizvien biežāk pārskaita ievērojamas naudas summas uz kontiem ārvalstu bankās. Vieni un tie paši “sērijveida sūtītāji” caur vairākām bankām vairākas reizes dienas laikā pārskaita fiziskām personām neraksturīgas summas – lielākas par 200 dolāriem, taču pie tam neatver kontu kredītiestādē. Bieži vien pārskaitījumi tiek veikti vienās un tajās pašās vietās – banku ofisos lielās tirdzniecības vietās vai netālu no tām.
Krievijas Centrālajai bankai ir aizdomas, ka tādējādi notiek izvairīšanās no valūtas kontroles un biznesa slēpšana jeb tautas valodā runājot – naudas atmazgāšana. Fizisko personu starptautiskā pārskaitījuma summa 2018. gadā Krievijā vidēji sasniedza aptuveni 200 dolārus, bet šajos gadījumos runa ir par daudz ievērojamākām summām. Pērnā gada trešajā ceturksnī fiziskās personas – rezidenti no Krievijas nosūtījuši par 20% lielākus līdzekļus nekā gadu iepriekš: summa pieaugusi no 7,8 miljardiem dolāru līdz 9,3 miljardiem. Uz Latviju šajā periodā veikti pārskaitījumi 0,5 miljarda dolāru apmērā, uz Lielbritāniju un ASV – pa 0,6 miljardiem, bet uz Šveici – 2,5 miljardi.
„Analizējot atsevišķu kredītorganizāciju darbību, caur kurām veikti tādi naudas līdzekļu pārskaitījumi, rodas secinājums par nepietiekamu iekšējās „pretlegalizācijas” kontroles organizāciju un īstenošanu, neskatoties uz nepārprotamām pazīmēm, kas liecina – klienti veic apšaubāmas operācijas,” uzskata Krievijas Centrālā banka un uzsver, ka “kredītiestāžu pienākums ir atteikties apkalpot klientus, kuri veic šaubīgas operācijas, ja viņi nevar dokumentāli pamatot to ekonomisko jēgu”.
