Veikali mēdz palīdzēt vairāk nekā likums: cik plašas patiesībā ir pircēja tiesības atgriezt iegādāto preci?
Uzklausot cilvēku viedokļus par to, kādas ir patērētāju tiesības, atgriežot veikalā nopirkto preci, atklājas, ka pieņēmumi un pieredze ar šo procesu mēdz ievērojami atšķirties pat ļoti līdzīgos gadījumos. To, ko patērētājs drīkst, un ko nedrīkst pieprasīt no pārdevēja, skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Jauns.lv aprunājās ar vairākiem cilvēkiem, kuri izstāstīja savu pieredzi gadījumos, kad nopirkto preci nesuši atpakaļ uz veikalu, ar domu atgriezt to apmaiņā pret samaksāto naudu.
Jāteic, ka, ieklausoties patērētāju stāstos, nākas secināt – to, vai šāds gājiens atpakaļ uz veikalu būs veiksmīgs, šķiet, ir grūti prognozēt, balstoties vien uz to, kāda veida preci plānots atgriezt un konkrētajiem neapmierinātības iemesliem.
Atgriež kā drēbes, tā grāmatas
“Vairākkārt esmu mēģinājis atgriezt drēbes apģērbu veikalos. Ir bijis visādi – reiz vienas dienas laikā, vienā un tajā pašā tirdzniecības centrā esošos, dažādos veikalos izdevās atgriezt vairāk nekā trīs apģērbus, kas neveiksmīgi tika iegādāti kā dāvanas. Atceros šo gadījumu, jo tolaik man nevienā no veikaliem pat nepajautāja atgriešanas iemeslus – kasiere vienkārši paņēma atpakaļ preci un izmaksāja naudu. Tiesa gan, šīs drēbes vispirms tika rūpīgi apskatītas. Biju paguvis noplēst cenu birkas, taču man bija pirkumu čeki. Nekādu problēmu,” stāsta Andris.
Taču pavisam citādi beidzies mēģinājums atgriezt ziemas cimdus veikalā. “Cimdus mēģināju atdot pret naudu citā filiālē veikalam, kurā iepriekš vasarā veiksmīgi atgriezu apģērbu. Konkrētās pārdevējas nostāja bija teju vai uzbrūkoša un iemesls – cimdi tomēr izrādījušies par mazu un, nēsājot tā arī neizstaipījās – tika kategoriski noraidīts. Cimdus atpakaļ nepieņēma,” atceras Imants.
Kas īpaši interesanti, par veiksmīgu mēģinājumu atgriezt preci grāmatnīcā izstāstījusi Katrīna, kurai izdevies atgūt naudu par bērnam iegādātu grāmatu.
“Paklausīju draugam, kurš teica, ka tas ir iespējams. Telefonsarunas sākumā pārdevēja gan nevēlējās atgriezt naudu, taču pēc konsultācijas ar kādu citu grāmatnīcas pārstāvi tomēr piekrita paņemt grāmatu atpakaļ,” pieredzē dalās Katrīna.
Izrādās, ka sarunā ar pārdevēju iespējams panākt arī vienošanos par bojātas preces iegādi par samazinātu cenu, vienlaikus ar parakstu norādot, ka prece netiks nesta atpakaļ ar mērķi atgriezt to iepriekš konstatēto defektu dēļ. Šādi ar veikala pārdevēju par virsjakas iegādi vienojies Ēriks: “No manis tika prasīts, lai parakstos uz čeka, ka nemēģināšu šo preci pēcāk atgriezt, sūdzoties par konkrēto bojājumu. Īsti nebiju gan drošs, cik šāda vienošanās ir atbilstoša veikala politikai vai likumdošanai.”
Jāpārliecinās, vai kārotā prece ir tāda, kāda nepieciešama
Lai noskaidrotu būtiskāko, kas jāzina, plānojot atgriezt preci veikalā, vērsāmies PTAC.
Centrā vispirms informēja, ka pircēja pienākums, pirms preces iegādes, ir pārliecināties, vai konkrētā prece ir tieši tā, ko viņš vēlas iegādāties un tā viņam der un ir nepieciešama, kā arī noskaidrot papildu informāciju.
“Pārdevēja pienākums ir sniegt atbilstošu informāciju par preci. Veicot maksājumu, patērētājs piekrīt iegādāties šo konkrēto preci atbilstoši uz iepakojuma un marķējumā norādītajai specifikācijai, informācijai un par pārdevēja noteikto cenu,” sacīja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vadītāja Santa Zarāne.
PTAC uzsver, ka Latvijas patērētāju tiesību aizsardzības normatīvajos aktos nav noteikts, ka pircējs var prasīt atpakaļ naudu vai maiņu veikalā nopirktai precei, ja tā ir līguma noteikumiem atbilstoša.
No tā izriet, ka argumenti: prece ir kvalitatīva, bet nepatīk krāsa; neder izmērs; nepiestāv; neapmierina funkcijas; pircējs pārdomājis vai kļūdījies izvēlē, mainījusies cena, nebūs gana labs iemesls, lai pārdevējs pieņemtu preci atpakaļ.
“Ja pastāv iespēja, ka prece varētu, piemēram, nederēt [pēc izmēra, krāsas, uzbūves, funkcijām utt.], jau pirms samaksas veikšanas vajadzētu pārliecināties, vai veikals piedāvā šādu iespēju – samainīt pret cita satura, izmēra, fasona vai veida preci un cik ilgā laikā. Tomēr arī šādā gadījumā preci nedrīkst lietot, saudzīgi jāapejas ar iepakojumu un ir nepieciešams saglabāt pirkuma čeku,” informē centra pārstāve.
Veikali bieži vien pielaidīgāki nekā likumā paredzēts
Savukārt gadījumus, kad patērētājam ir izdevies atgriezt preci bez īpašiem paskaidrojumiem var skaidrot ar dažu komersantu izvēli būt pretimnākošiem – piemēram, piedāvāt noteiktu dienu laikā preci apmainīt. Tas gan neesot obligāti.
“Tātad viss atkarīgs no vienošanās. Līdz ar to gadījumā, ja prece pati par sevi ir atbilstoša, bet izrādījies, ka tā nav atbilstoša pircēja vēlmēm, risinājums būs atkarīgs tikai no veikala iekšējās kārtības noteikumiem un klientu piesaistes politikas,” pauž PTAC speciāliste.
Komentējot gadījumu ar grāmatas atgriešanu grāmatnīcā, Zarāne vien piebilda, ka centram ir zināmi gadījumi, kad grāmatnīcās mēdz mainīt mācību grāmatas un burtnīcas, ja kāds no vecākiem kļūdījies vai skolotājs pārdomājis.
Taču, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL), pārdevējs šādā gadījumā patiesībā būtu tiesīgs atteikt izpildīt pircēja prasību par naudas atmaksu un arī maiņu.
Attiecīgi katrs veikals var noteikt preces (preču grupas), kuras viņi piekrīt mainīt (un kuras nē) noteiktā laika periodā un par to informēt savu pircēju.
Likums paredz atteikuma tiesības vien divos gadījumos
PTAC skaidro, ka no likuma skatpunkta, patērētāji var izmantot atteikuma tiesības (atdot preci atpakaļ 14 dienu laikā) tikai divos gadījumos: kad tiek noslēgts distances līgums un kad tirdzniecība notikusi ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietas.
“Tomēr jāatceras, ka arī šajās situācijās normatīvajos aktos ir noteikti izņēmumi atteikuma tiesību izmantošanai. Savukārt, ja patērētājam ir pamats uzskatīt, ka precei ir atklājusies neatbilstība līguma noteikumiem, tad saskaņā ar likumu, neatkarīgi no preces iegādes vietas un līguma veida, viņam ir tiesības vērsties ar prasību pie pārdevēja divu gadu laikā no preces iegādes dienas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad preces neatbilstība līguma noteikumiem tikusi atklāta. Pārdevēja pienākums ir izskatīt šādu pieprasījumu un vienoties par risinājumu, vai sniegt pamatotu atteikumu,” piebilst PTAC pārstāve.
Atbilstoši PTAL 28. pantam, ja prece ir līguma noteikumiem neatbilstoša, sākotnēji patērētājs ir tiesīgs prasīt remontu vai preces maiņu.
Tikai gadījumā, ja pārdevējam nav iespējas salabot, vai samainīt preci, kā arī gadījumā, ja tas ir nesamērīgi, patērētājs var pieprasīt cenas samazinājumu vai naudas atmaksu.
Vienoties par zemāku cenu bojātai precei ir atļauts
Komentējot gadījumu, kurā pircējs, atklājot precei defektu, vienojies ar pārdevēju par zemāku cenu un ar parakstu piekritis nākotnē preci neatgriezt, PTAC norāda, ka likums šādu vienošanos neaizliedz.
“Jā, šāda iespēja pastāv. PTAL 4. panta 3. punktā noteikts, ka prece nav uzskatāma par neatbilstošu līguma noteikumiem, ja līguma slēgšanas brīdī patērētājs zināja vai nevarēja nezināt par preces neatbilstību līguma noteikumiem vai neatbilstības iemesls ir patērētāja piegādātie materiāli. Attiecīgi, ja patērētājs piekrīt iegādāties preci ar noteiktu trūkumu, tad viņam nav tiesības vērsties pie pārdevēja ar prasību par konkrētā trūkuma novēršanu, tomēr viņam būtu tiesības vērsties ar prasību, ja atklājusies kāda cita neatbilstība līguma noteikumiem, kas nav saistīta ar jau iepriekš konstatēto trūkumu,” informē PTAC.
Normatīvie akti gan nenosaka veidu, kā pierādīt, ka abas puses zina par preces neatbilstību līguma noteikumiem, līdz ar to viens no variantiem varētu būt kā minētajā gadījumā – veicot piezīmes pirkuma čekā vai uz tā.
Vairāk informācijas, kā rīkoties, ja prece neatbilst līguma noteikumiem, iespējams atrast PTAC mājaslapā.
