BATL: nākamgad gaidāms kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās un dzelzceļa pārvadājumos
Nākamajā gadā gaidāms kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās un dzelzceļa pārvadājumos, prognozēja biedrības "Baltijas asociācija - Tranzīts un loģistika" (BATL) pārstāvji.
Asociācijā norādīja, lai gan Latvijas ostās pārkrauto kravu apmērs šogad desmit mēnešos ir pieaudzis par 6,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kravu pārvadājumu pozitīvajai izaugsmei var būt īslaicīgs raksturs. Tostarp vēl joprojām lielāko kravu īpatsvaru Latvijas ostām nodrošina ogles (30%) un naftas produkti (22%) no Krievijas un Baltkrievijas, kamēr pārvadājumos pa Latvijas dzelzceļu šis īpatsvars ir vēl lielāks, oglēm veidojot 45%, bet naftas produktiem 24%. Līdz ar to šo kravu apgrozījumu svārstības vislielākā mērā ietekmē kopējo kravu apgrozījumu.
BATL valdes loceklis Ivars Landmanis minēja, ka šo kravu apgrozījums ilgtermiņā ir ar konstantu lejupslīdošu tendenci.
"Šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un neraksturīgi vasaras sezonai nedaudz izdevies palielināt ogļu tranzīta apmēru, kas pamatā saistīts ar ierobežojumiem termināla modernizācijas laikā Ust-Lugas ostā Krievijā. Pēc modernizācijas jauda Ust-Lugas ostā būtiski palielināsies. Ņemot vērā šo aspektu, kā arī naftas produktu kravu apgrozījuma tendences, 2019.gadā ir prognozējams kārtējais kravu apgrozījuma kritums Latvijas ostās un dzelzceļa pārvadājumos. Tirgus dalībnieki arī intensīvi strādā pie citu kravu veidu piesaistes, to parāda atsevišķu kravu veidu apgrozījumu pieaugums, piemēram, graudi, koksne, konteineri, bet, ņemot vērā to īpatsvaru kopējā kravu apgrozījumā, tie nevar kompensēt galveno kravu veidu svārstības," teica Landmanis.
Asociācijas valdes loceklis arī norādīja, lai Latvijas ekonomika nebūtu zaudētāja, visiem tranzīta tirgus dalībniekiem ir jāmāk strādāt kopā pēc būtības, nevis meklējot pašlabumu. Valsts institūciju amatpersonas nedrīkst nodalīt "savējos", ar ko sadarbojas un palīdz, un "citus", kuru rīcība tiek ierobežota ar dažādiem lēmumiem. "Amatpersonām lēmumi ir jāpieņem Latvijas labā, nevis šauru, tostarp attiecīgu amatpersonu interesēs," pauda Landmanis.
BATL arī atzīmēja, ka šobrīd ir svarīgi domāt par valsts dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas maksas samazināšanu visā tīklā - investīcijas sliežu ceļu izmantošanas efektivizācijā, neattiecināmo izmaksu samazinājums, valsts līdzfinasējums tīklu uzturēšanā, un tamlīdzīgi. Nepieciešams panākt, lai Latvijas tranzīta koridoru izmaksas, rēķinot uz vienu tonnu, būtu vienlīdzīgas, neskatoties uz ostu atrašanās attālumiem. To var regulēt ar maksām par valsts infrastruktūras izmantošanu. "Nedrīkst veidoties situācija, kad maksas par valsts piederošās infrastruktūras izmantošanu regulē tranzīta kravu plūsmas konkurētspēju Latvijā. Tas ir iespējams, bet tam ir jābūt politiskam lēmumam ar valsts amatpersonu ieinteresētību un spēju uzņemties atbildību," minēja asociācijā.
Tāpat BATL aicina domāt, kā vēl vairāk attīstīt reģionālās ostas, jo tās ir nozīmīgs mugurkauls reģionālajai attīstībai. "Tie ir vieni no lielākajiem darbadevējiem un nodokļu maksātājiem, kas nodrošina attīstību reģionā arī saistītajām nozarēm," piebilda asociācijā.
Satiksmes ministrijas pārstāve Iveta Kancēna aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas ostu un tranzīta nozare šogad desmit mēnešos uzrādīja labus rezultātus. "Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un pastāvošiem riskiem nozarē svarīgi atzīmēt, ka pozitīvas tendences ir tieši augstākas pievienotās vērtības kravās: konteinerkravās un prāmju satiksmē. Stabils pieaugums novērojams beramkravu segmentā, pieaug graudu un šķeldas kravu apmēri, kā arī pieaugums turpinās ģenerālkravu segmentā kopumā. Tas liecina, ka nozares pūles diversificēt riskus, attīstīt jaunus pakalpojumus un piesaistīt jaunas kravas devušas reālus rezultātus," viņa sacīja.
Tāpat Kancēna minēja - ja gada sākumā kravu apmērs samazinājās, tad desmit mēnešos tika sasniegts 6,4% pieaugums, kopējam pārkrauto kravu apmēram veidojot 55,33 miljonus tonnu. Tostarp Ventspils osta šogad otrā pusē īpaši strauji kāpinājusi pārkraušanas apmērus, 11 mēnešos uzrādot kravu pieaugumu par 1,3%, salīdzinot ar pagājušā gada 11 mēnešiem.
Ministrijā norādīja, ka nākotnē raugoties, protams, riski zaudēt naftas produktu vai ogļu kravas saglabājas. Tie atkarīgi no kopējās ģeopolitiskās situācijas un Latvijas spējām šajos apstākļos rast vispiemērotākos risinājumus. "Satiksmes ministrija pastāvīgi sadarbojas ar nozari dažādos formātos un turpinās to darīt arī turpmāk. Visas Latvijas ostas dod nozīmīgu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā un veido vienotu loģistikas sistēmu. Satiksmes ministrija sniedz maksimālu atbalstu arī no savas puses gan atvieglojot nozares darbību uz vietas Latvijā, gan palīdzot starptautiskā vidē. Satiksmes ministrija ir pateicīga visiem uzņēmējiem, kas izprot situāciju, spēj piedāvāt jaunus pakalpojumus un rod ar vien jaunas kravas. Kopīgi strādājot labi rezultāti neizpaliks," teica Kancēna.
BATL pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus uzņēmumus - AS "Ventbunkers", AS "Ventspils tirdzniecības osta", AS "Kālija parks", AS "Latvijas naftas sranzīts", SIA "Noord Natie Ventspils Terminals", AS "PKL flote", SIA "Ostas flote", SIA "Mineral-Trans-Serviss", AS "Baltic Coal Terminal", SIA "Seastar" un AS "Baltijas ekspresis".
