Latvijā trūkst vairāku tūkstošu tālbraucēju šoferu, tāpēc aicina atvieglot imigrācijas nosacījumus
Latvijas darba tirgū trūkst vairāku tūkstošu šoferu tālbraucēju, tāpēc šajā profesijā varētu atvieglot imigrācijas nosacījumus. Pašlaik viesstrādniekiem Latvijā jāmaksā vismaz vidējā alga valstī, taču tālbraucējiem likumā prasītajā summā varētu ieskaitīt arī komandējumu naudu. Šādu priekšlikumu trešdien atbalstīja Ostu, tranzīta un loģistikas padome.
Šā gada pirmajos sešos mēnešos darba atļaujas izsniegtas gandrīz diviem tūkstošiem tālbraucēju - vairāk nekā jebkurā citā profesijā. Galvenokārt nolīgti Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas pilsoņi, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Autopārvadātāju nozarē trūkstot vēl vismaz tikpat darbinieku.
"Tā jau ir problēma ar bārdu, ka trūkst autovadītāju pārvadātājiem. Pēc mūsu aplēsēm - divi līdz trīs tūkstoši autovadītāju šobrīd trūkst biznesā," pastāstīja asociācijas "Latvijas auto" prezidents Valdis Trēziņš.
Piesaistīt vairāk viesstrādnieku traucējot likuma prasības. Lai viesstrādnieks varētu sevi uzturēt, tam jāmaksā vismaz vidējā alga valstī, kas šogad jau pārsniegusi 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas.
"Tirgū ir situācija tāda, ka mēs vienkārši nevaram maksāt visiem šādu algu. Ja mēs pieprasīsim vairāk no klienta, mēs vienkārši nebūsim konkurētspējīgi, jo kravu paņems lietuvietis, krievs vai baltkrievs. Lai mēs šajā tirgū noturētos, mums jāspēlē pēc šiem spēles noteikumiem," skaidroja Trēziņš.
Kā risinājumu nozare piedāvā imigrantam likumā prasītajos finanšu līdzekļos ieskaitīt ne tikai algu, bet arī komandējuma naudu, kas praksē mēdz sastādīt pat lielāko daļu tālbraucēja ienākumu. Trešdien Ostu padomes sēdē tam atbalstu pauda gan Satiksmes, gan Iekšlietu ministrija.
"Tie papildu izdevumi, ko pārvadātāji maksā saviem šoferiem, veicot darba pienākumus arī ārzemēs strādājot, tie ir tie finanšu līdzekļi, lai šie šoferi varētu uzturēties un veikt maksājumus par ēšanu, mājokli, vēl kaut kādām lietām. Viņi pēc būtības atbilst šiem nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, kas šīm personām ir vajadzīgi," norādīja Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.
"Mums līdz nākamā gada marta beigām jāsagatavo jauns Imigrācijas likums, un tad, gatavojot šim likumam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, šis jautājums tiks atrunāts," situācijas tālāko risinājumu prognozēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.
Piesardzīgāka gan ir Ekonomikas ministrija. Tās pārstāvis norāda - lielākā problēma šoferu piesaistē ir zemās algas. Tāpēc uzņēmējiem jāmeklē iespējas produktivitātes celšanai.
"Mūsuprāt, tam pirmajam risinājumam būtu jābūt efektīvam Latvijas cilvēku resursu izmantošanai. Tas ir salīdzinoši lielais bezdarbnieku skaits, kas mums joprojām ir, un mēs redzam rezervi ar šiem cilvēkiem, kas varētu nākt un strādāt nozarē. Protams, ilgtermiņā un vidējā termiņā būtu jārunā par nozares produktivitāti kā tādu," skaidroja Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš.
Trēziņš norādīja, ka pašlaik jaunieši nevēlas būt tālbraucēji, kaut var nopelnīt pietiekoši labi. "Nodarbinātības aģentūrā bezdarbnieku nav - ir šoferi, bet tie nav tālbraucēji. Īrijā, kas aizbraukuši, tie arī nav tālbraucēji, jo ir vajadzīga attiecīgā kategorija un nosacījumi," stāstīja Trēziņš.
Izšķiršanās par to, vai autopārvadātājiem atvieglot tālbraucēju šoferu piesaisti no trešajām valstīm, būs jaunās valdības ziņā.
