Latvija radina Eiropu pie šprotēm - frančiem tās gan tirgo ar smalkāku nosaukumu
Francijā dzīvojošā latviešu mūziķe Ilze Lejiņa-Ormēne kādā Luksemburgas lielveikalā ar pārsteigumu ieraudzījusi Rīgas šprotes – franciski smalkā iepakojumā ar "sardīņu" zīmolu.
“Līdz šim bija redzētas Rīgas šprotes oriģinālā iepakojumā vietējos krievu veikaliņos. Jā, tās pašas šprotes vien ir, tikai sardīnes izklausās cēlāk. Un, protams, garša ir diezgan eksotiska vietējiem. Bet kā neliela uzkoda pie aperitīva der lieliski,” teic mūsu tautiete.
Augstas klases produkts
Luksemburgā tirgotās šprotes ražojusi Karavela Rīgā. Uzņēmuma mārketinga speciāliste Sintija Skarstāne klāsta: “Eiropas Komisijas regula nosaka, kā šāda veida zivis tirgotāji var saukt. Mēs, protams, zinām, kas ir brētliņa, reņģe un šprote, bet ārzemnieki ne. Tāpēc komisija noteikusi, ka šādas zivis varam saukt arī citā vārdā – par sardīnēm.”
"Karavela" jau četrus gadus sadarbojas ar kādu Francijas lielveikalu tīklu, kas mūsu produkciju tirgo ar savu zīmolu, un apjoms gadu no gada aug.
“Konkrēti pircējas ievērotais šprotu iepakojums ir ar sinepju sēklām, augstās klases "Premium" produkts, tāpēc arī tā cena nav no zemajām – divarpus līdz trīs eiro par kārbu. Franči to uzskata par augstas klases produktu – mazas zivtiņas, zvejotas jūrā un ar rokām pakotas,” stāsta Skarstāne.
Latvijā paliek tikai pāris procentu
2015. gadā Krievija noteica aizliegumu mūsu šprotu eksportam, taču Latvijas zivrūpnieki atraduši jaunus noieta tirgus. Septiņi uzņēmumi, kas apvienojušies biedrībā Rīgas šprotes, ik gadu vairākus miljonus kārbu šprotu eksportē uz vairāk nekā 40 valstīm. Šprotes tagad var nopirkt gan Japānā un Apvienotajos Arābu Emirātos, gan abās Amerikās, gan pie mūsu tuvākajiem Eiropas kaimiņiem, piemēram, Skandināvijā.
“Lielākā daļa no mūsu saražotajām Baltijas brētliņu šprotu kārbām tiek eksportēta. Pērn mūsu uzņēmumi saražoja 5,25 miljonus kārbu tieši Rīgas šprotu (kopumā visu konservu produkcija bija 108,6 miljoni kārbu), no kurām tikai divi līdz trīs procenti paliek Latvijā,” atklāj biedrības Rīgas šprotes valdes priekšsēdētājs Indulis Cīrulis.
Krievijas tirgum atmet ar roku
“Pēc Krievijas noteiktajām sankcijām daudzi mūsu uzņēmumi uzspļāvuši virsū šim tirgum,” atklāts ir Cīrulis. Pirmkārt, lielās birokrātijas dēļ, otrkārt, Krievijā paši ražo šprotes un to cena ir zemāka nekā mūsu. “Krievijā cilvēkiem nav arī tādas pirktspējas, lai viņi varētu atļauties Rīgas šprotes,” teic Cīrulis. Šā gada sākumā vienīgi "Karavela", kas ražo produkciju arī ar Kaijas zīmolu, atkal saņēmusi atļauju uz Krieviju eksportēt šprotes, bet, cik Cīrulim zināms, nosūtītais apjoms nav liels.
"Karavelas" pārstāve Skarstāne apliecina, ka uzņēmums atkal pamazām sāk iekarot Krievijas tirgu. Krieviem joprojām esot saglabājusies interese par Rīgas šprotēm, jo viņiem pašiem tās neizdodoties tik garšīgas.
Afrikānis izstādē izēd visu kārbu
Jautāts, kā ārzemniekiem garšo Rīgas šprotes, Cīrulis saka: “Daudzās industrijas izstādēs visā pasaulē man nākuši klāt un jautājuši, vai šprotes ir tās pašas kūpinātas sardīnes, tikai daudz mazākas. Eiropieši pieraduši pie šādu kūpinātu zivju garšas, jo līdzīgus konservus ražo arī dāņi, vācieši un poļi. Tālākās zemēs tā jau ir eksotika. Ir kam iepatīkas, bet ir arī tādi, kuriem nē. Domājām, ka liels noieta tirgus varētu būt Ķīna, bet neiznāca...”
Reakcija degustācijās ir dažāda – ir tādi, kas “uz kociņa” paņem nogaršot tikai vienu zivi, ir kam ļoti iegaršojas. “Piemēram, kādā izstādē Āfrikā viens apmeklētājs uzreiz izēda veselu kārbu. Mēs zinām, kā garšo šprotes, bet ārzemnieki nē. Pie tām ir jāpierod, tāpat kā daudzi mūsējie nespēj pieņemt franču gatavotās varžu kājiņas,” piebilst Cīrulis.
