Tā būs revolūcija: Norvēģijas aviācija pāries uz elektrību
Norvēģijas valdība paziņojusi, ka līdz 2040. gadam visi lidojumi vietējās aviolīnijās notiks tikai ar lidmašīnām, kas degvielas vietā izmantos elektrību. Pasaules aviācijā tā būs revolūcija, raksta BBC Future.
Un tie nav tikai vārdi. Šovasar satiksmes ministrs Ketils Solvigs-Olsens un lidostu ekspluatācijas kompānijas "Avinor" direktors Dags Falks-Petersens žurnālistu acu priekšā devās lidojumā ar elektrolidmašīnu. Pie Slovēnijas firmas Pipistrel uzbūvētās divvietīgās lidmašīnas Alpha Electro G2 stūres sēdās Falks-Petersens.
Pirms lidojuma nometa svaru
Lidojums gan bija tikai nedaudz ilgāks nekā brāļu Raitu pirmā pacelšanās gaisā 1903. gadā – dažas minūtes virs Oslo. Tomēr šī ir lidmašīna, kas enerģiju gūst no baterijām, un Norvēģijā te redz iespēju radikāli samazināt siltumnīcas gāzu emisijas atmosfērā.
Pagaidām neviena elektriskā lidmašīna nav ierastā lainera izmērā un nevar uzņemt simtiem pasažieru. Abu kungu izmēģinātajā lidmašīnā tik tikko pietiek vietas diviem pieaugušajiem, turklāt, lai viņi ievietotos, pirms tam abi ievērojuši stingru diētu.
Tomēr nākotne ir cerīga, kopumā pērn pasaulē darbs ritēja vairāk nekā 100 šādos projektos. Norvēģija šādiem izmēģinājumiem ir piemērota. Liela valsts daļa ir kalnaina, pie krastiem ir daudz salu, un satiksmi nodrošina daudz lidojumu īsos attālumos. Kompānija Avinor kopumā apkalpo 46 lidostas.
Pēc 12 gadiem sola simtvietīgu laineri
“Mums lidojums bieži ilgst no 15 līdz 30 minūtēm. Tāpēc mēs nolēmām izstrādāt programmu, kuras ietvaros elektrisko lidmašīnu ražotāji varētu pēc pāris gadiem sākt sacensties par tiesībām tajā piedalīties,” teic Falks-Petersens. Norvēģija cer uz lidmašīnām ar 25 līdz 30 vietām, kas gaisā paceltos jau 2025. gadā.
Slovēnijas uzņēmums "Pipistrel" cer nākamgad pacelt gaisā "Taurus G4" – pasaulē pirmo četrvietīgo elektrisko lidaparātu. Ir arī alternatīvi risinājumi – ar ūdeņraža dzinēju un hibrīds (ar degvielu un elektrību). Līdz norvēģu noteiktajam termiņam slovēņi plāno uzbūvēt gaisa hibrīdu ar 19 vietām.
Viņu ASV konkurents "Zunum Aero" ir vēl apņēmīgāks – līdz 2022. gadam radīt elektrolidmašīnu ar 12 vietām, līdz 2027. gadam ar 50 vietām un 1600 kilometru lidojuma attālumu, līdz 20. gadu beigām pat simtvietīgu laineri 2400 kilometru tāliem lidojumiem. Francijas "Airbus" cer līdz 2030. gadam uzbūvēt elektrolaineri 100 pasažieriem 1000 kilometru attālumam.
Ļoti daudz izaicinājumu
Līdz tam gan inženieriem jāpārvar ļoti daudz izaicinājumu. Pagaidām elektrība nespēj konkurēt ar aviācijas degvielu. Baterijām ir jāspēj nodrošināt enerģiju gan lidojumam, gan elektronikai, ārkārtas situācijām nepieciešama arī rezerve.
Falks-Petersens spriež, ka pirmā zaļo lidmašīnu paaudze varētu būt hibrīdi, līdzīgi kā Toyota Prius, kas aizsāka ceļu uz elektromobiļiem.
Viņš nav aprobežojies ar izrādi presei: “Es vienā dienā veicu 12 lidojumus pa 15–20 minūtēm.” Paceļoties gaisā ar pilnībā uzlādētu akumulatoru, tas notērēja 25 procentus. Kamēr vīri apsprieda lidojumu, tehniķis jau bija uzlādējis bateriju.
