"Latvijas dzelzceļš" noraida bažas par dzelzceļa elektrifikācijas projektu

Paziņojumā medijiem BATL norādīja, ka patiesās dzelzceļa elektrifikācijas projekta izmaksas būs vismaz par 230 miljoniem eiro lielākas un pārsniegs 670 miljonus eiro.

Asociācijā norādīja, ka patlaban Satiksmes ministrija (SM) virza projekta pirmo kārtu, kuras kopējais apstiprinātais finansējums ir 441 miljons eiro, no kuriem gandrīz 100 miljonus eiro veidos LDz ieguldījumi, bet otru daļu - Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

BATL valdes loceklis Ivars Landmanis atzina, ka, lai projekts varētu normāli funkcionēt, valstij būs jāinvestē vēl 230 miljoni eiro no pašu līdzekļiem, par ko publiski netiek runāts. "LDz būs jāiegādājas jaunas elektrolokomotīves, kas izmaksās aptuveni 130 miljonus eiro. Tāpat Latvijā esošās stacijas nav tehniski piemērotas un būs nepieciešams tajās pagarināt esošo sliežu ceļu, kas prasīs vēl aptuveni 100 miljonus eiro lielus ieguldījumus. Līdz ar to kopējās projekta izmaksas jau pārsniegs 670 miljons eiro, par ko tiek noklusēts. Mūsuprāt, par šīm izmaksām neviens skaļi nerunā, jo ir skaidrs, ka pie tik lieliem valsts ieguldījumiem, šim projektam nebūs investīciju atdeves un tas atstās būtisku ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājuma tarifu," pauda Landmanis.

Savukārt biedrības "Par taisnīgumu un atklātību" vadītāja Astrīda Babāne aģentūrai LETA stāstīja, ka šī projekta īstenošanā saglabājas augsti negodprātības un necaurspīdīgas politikas veidošanas riski, ko atbildīgā SM un LDz nav novērsuši.

LDz pārstāvis Māris Ozols aģentūrai LETA norādīja, ka paustie apgalvojumi ir nepamatoti un populistiski, radot ažiotāžu par projektu, kas ir nozīmīgs Latvijas tautsaimniecībai.

"Projekta ekonomisko pamatotību un izmaksu samazināšanas efektu kravu pārvadājumu nozarē ir apstiprinājušas divas neatkarīgas starptautiskas auditorkompānijas. Vienlaikus LDz ir radis risinājumu, lai projekta īstenošanā netiktu iesaistīti valsts budžeta līdzekļi - projekts tiks realizēts par LDz līdzekļiem, kā arī Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu," uzsvēra Ozols, piebilstot, ka Latvija dzelzceļa līniju elektrifikācijā ievērojami atpaliek no citām ES valstīm - patlaban Latvijā elektrificētas ir tikai 14% no dzelzceļa līnijām, savukārt Eiropā vidēji tie ir 55-60%.

Tāpat Ozols uzsvēra, ka BATL maldina sabiedrību, norādot, ka lokomotīvju iegādes izmaksas būtu sedzamas no valsts budžeta. "Lokomotīves iegādājas vai nomā pārvadātāji - Latvijā kravu pārvadājumu jomā patlaban ir trīs aktīvi pārvadātāji, un visiem trim esošais lokomotīvju parks ir novecojis un tuvākajos gados pakāpeniski jāmaina. Līdz ar to tuvākajos gados pārvadātājiem jebkurā gadījumā būs jāizvēlas vilces līdzekļu iegāde vai noma. No šāda viedokļa elektrifikācijas projekta īstenošana tieši šobrīd ir vēl efektīvāka, jo pārvadātāji varēs uzreiz izvēlēties pietiekamu skaitu noteikta veida lokomotīvju," uzsvēra LDz pārstāvis.

LDz sava koncerna ietvaros saredz šo kā iespēju attīstīt jaunu elektrolokomotīvju parku - tās būs jaudīgākas un ekspluatācijā izmaksās ievērojami lētāk nekā sarežģītās un ekoloģiski videi daudz mazāk draudzīgas dīzeļlokomotīves. "Lokomotīvju iegāde nekādā mērā neietekmēs infrastruktūras maksas apmēru, jo pārvadātāju izmaksas nav saistītas ar LDz infrastruktūras uzturēšanas izmaksām," piebilda Ozols.

Jau vēstīts, ka, atbilstoši projektam "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija", 10.augustā tika izsludināta sarunu procedūra un publicēts dalības uzaicinājums līdz 2030.gadam plānotās elektrifikācijas programmas pirmā posma iepirkumam.

LDz atgādināja, ka dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā, no kurām izsludinātā iepirkuma plānotā summa ir 425 miljoni eiro. No kopējām pirmā posma izmaksām 347 miljoni eiro paredzēti kā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet atlikušie 94 miljoni eiro - LDz finansējums.

Elektrifikācijas pirmā posma ietvaros līdz 2023.gada beigām plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas - Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga.