BATL: dzelzceļa elektrifikācijas "patiesā cena" būs vismaz par 230 miljoniem eiro lielāka

Līdz ar to, pretēji valsts pārstāvju paustajam, nozares pārvadātāji paredz pietiekami būtisku dzelzceļa kravu pārvadājumu sadārdzināšanos, kas var vēl būtiskāk iedragāt tranzīta nozares starptautisko konkurētspēju.

Patreiz Satiksmes ministrija virza projekta pirmo kārtu, kuras kopējais apstiprinātais finansējums ir 441 miljons eiro, no kuriem gandrīz 100 miljonus eiro veidos Latvijas dzelzceļa ieguldījumi, bet otru daļu - Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

BATL norāda, ka izmaksu ziņātie nebūs vienīgie ieguldījumu no valsts puses. Ivars Landmanis, BATL valdes loceklis: "Lai projekts varētu normāli funkcionēt, valstij būs jāinvestē vēl 230 miljoni eiro no pašu līdzekļiem, par ko publiski netiek runāts. Latvijas Dzelzceļam būs jāiegādājas jaunas elektrolokomotīves, kas izmaksās aptuveni 130 miljonus eiro. Tāpat Latvijā esošās stacijas nav tehniski piemērotas un būs nepieciešams tajās pagarināt esošo sliežu ceļu, kas prasīs vēl aptuveni 100 miljonus eiro lielus ieguldījumus. Līdz ar to kopējās projekta izmaksas jau pārsniegs 670 miljons eiro, par ko tiek noklusēts. Mūsuprāt, par šīm izmaksām neviens skaļi nerunā, jo ir skaidrs, ka pie tik lieliem valsts ieguldījumiem, šim projektam nebūs investīciju atdeves un tas atstāas būtisku ietekmi uz dzelzceļa kravu pārvadājuma tarifu."

Pēc asosiācijas veiktajiem aprēķiniem ar tik vērienīgiem ieguldījumiem dzelzceļa pārvadājumu pašizmaksa sadārdzināsies. Tas nozīmēs, ka investīciju atpelnīšana gulsies uz pārvadātāju pleciem.

Ivars Landmanis, BATL valdes loceklis: "Pēc privāto pārvadātāju un tranzīta nozares uzņēmumu veiktajiem aprēķiniem par izmaksām un tarifiem, kā arī konkurētspēju kopumā prognozes nav tik optimistiskas kā Latvijas Dzelzceļam, kas sola izmaksu ietaupījumu pārvadātājiem 1 eiro/t. Ņemot vērā tādus būtiskus aspektus kā papildu investīcijas un privāto pārvadātāju ekspluatācijas datus (nevis LDZ koncerna), pārvadājuma pašizmaksas samazinājums nav iespējams ne pie kādiem nosacījumiem."

Asociācijai tāpat nav izprotams Satiksmes minsitrijas arguments par nepieciešamību īstenot šo elektrifikācijas projektu, lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz klimata pārmaiņām – lai gan transports Latvijā veido 28% no SEG emisijām, saskaņā ar VARAM datiem 92% šo emisiju veido ceļa transports (vieglie un kravas transportlīdzekļi, autobusi) un tikai 7% rada dzelzceļš. Līdz ar to nav patiess apgalvojums, ka šī projekta īstenošana ļaus būtiski samazināt SEG emisiju daudzumu Latvijā. Patiesībā solītā 1% SEG emisiju samazinājuma patiesā cena būs 670 miljoni eiro.

Šādos apstākļos Latvijai nav un nebūs izdevīgs dzelzceļa elektrifikācijas apjomīgais projekts. Esošajā situācijā, kāda valda kravu pārvadājumu segmentā, tā ir milzīga un nepanesama nasta. Turklāt ne Satiksmes minsitrija, ne "Latvijas dzelzceļš", ne arī ministru prezidents nesniedz atbildi par to, vai vērienīgais ieguldījums negatīvi ietekmēs jau tā pārmērīgi augsto dzelzceļa pārvadājumu tarifu, kas ir šobrīd augstākais Eiropā. Tālāka cenu celšana nozīmētu Latvijas tranzīta nozares beigu sākumu.

Ivars Landmanis, BATL valdes loceklis: "Šis ir ļoti dārgs Latvijai projekts. Jāmin, ka kopā tiks elektrificēti 300 km virzienos Rīga - Krustpils, Krustpils - Daugavpils un Krustpils - Rēzekne. Tātad aptuveni divi miljoni eiro uz km slieža ceļa. Esam pārliecināti, ka nekādi "zelta plāni" nevar atpelnīt šādus ieguldījumus pie šī brīža kravu pārvadājumu apjomu prognozēm tuvākajiem desmit gadiem."

Biedrība “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” (BATL) pārstāv Ventspils brīvostā strādājošus un Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei nozīmīgus uzņēmumus - AS “Ventbunkers”, AS “Ventspils Tirdzniecības Osta”, AS “Kālija Parks”, AS “Latvijas Naftas Tranzīts”, SIA “Noord Natie Ventspils Terminals”, AS “PKL Flote”, SIA “Ostas Flote”, SIA “Mineral-Trans-Serviss”, AS “Baltic Coal Terminal”, SIA “Seastar” un AS “Baltijas Ekspresis”.