Latvijas Banka saglabājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam 3,9% apmērā
Latvijas Banka saglabājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam 3,9% apmērā, bet nākamajam gadam - 3% apmērā, žurnālistiem piektdien sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Zoja Razmusa.
Pēc viņas teiktā, pašreizējās strukturālās izmaiņas finanšu sektorā noteiks kritumu nozares pievienotajā vērtībā šajā un nākamajā gadā, bet to daļēji kompensēs pozitīvāka nekā gaidīts attīstība citās tautsaimniecības nozarēs. Šīs norises jau ir iekļautas Latvijas Bankas jūnijā publiskotajās makroekonomikas prognozēs atbilstoši kurām IKP šogad augs par 3,9%, bet 2019.gadā - par 3%.
Razmusa norādīja, ka eksporta pieaugums ir ļāvis Latvijas tautsaimniecībai uzturēt strauju attīstības tempu gada pirmajā pusgadā, kas būtiski paātrinājās kopš pagājušā gada līdz ar investīciju aktivitātes atjaunošanos.
Pēc viņas teiktā, nozīmīgu pienesumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā saglabājis arī spēcīgais privātais patēriņš, ko ietekmē pēdējos gados novērotais straujais darba samaksas kāpums. Tostarp šogad otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā pārsniedza 1000 eiro, kas no vienas puses ir labas ziņas ikvienam darba ņēmējam, kā arī īstermiņā rada pozitīvu makroekonomisko ietekmi un sekmē izaugsmi, taču no otras puses šāds algu kāpums, kas atsevišķās nozarēs pārsniedz darba ražīgumu, ir sekas aizvien pieaugošajam darbaspēka trūkumam, radot bažas par valsts izaugsmi ilgākā laika posmā.
"Spiediens uz algām un cenām nelabvēlīgi ietekmē Latvijas uzņēmējus, un tas vidējā termiņā bremzēs tautsaimniecības kāpuma tempu. Viens rīcības virziens - darbaspēka sagāde. Daži ierosina atvērt slūžas imigrācijai. Tomēr arī Latvijā iekšienē joprojām ir neizmantota darbaspēka rezerve - plašais bezdarbs joprojām krietni virs 10%. Tādēļ jāskatās pārkvalifikāciju sistēmas pilnveidošanas un iedzīvotāju iekšzemes mobilitātes atbalsta virzienā," uzsvēra Razmusa.
Vienlaikus viņa arī norādīja - pat ja tuvāko gadu laikā izdosies mobilizēt papildu darbaspēka resursus, tas problēmu saknē vienalga neatrisinās, jo Latvija ir vienotā Eiropas Savienības darba tirgū. "Rietumeiropā algas ir būtiski augstākas, un vidējā termiņā algām tāpat būs būtiski jāpieaug, lai noturētu cilvēkus Latvijā. Tādēļ vienīgais ilgtspējīgais risinājums ir darba ražīguma kāpināšana. Tam nepieciešamas investīcijas un gudrāka ražošanas procesu organizācija, kas prasa zināšanas un kvalifikāciju. Raugoties nākotnē, vienīgais veids, kā Latvija spēs izvairīties no vidēju ienākumu slazda, ir ieguldījumi cilvēkos, to izglītībā," uzsvēra Razmusa.
Viņa piebilda, ka Rietumeiropas attīstīto valstu pārticības līmeni Latvijai diezin vai izdosies sasniegt, būtiski nepalielinot izdevumus zinātnei, pētniecībai un attīstībai, un neuzlabojot zinātnes un pētniecības pārvaldības sistēmu, kas ļautu būtiski uzlabot kvalitatīvo sniegumu. "Pētniecības un attīstības izdevumu ziņā šobrīd ieņemam pēdējo vietu Eiropas Savienībā, un tas ir nopietns trauksmes zvans, domājot par nākotnes attīstību," uzsvēra Latvijas Bankas prezidenta vietniece.
