Ministre pēc garšīgām pusdienām sola restorāniem samazināt nodokli
Pēc Latvijas Restorānu biedrības pārstāvju kopīgajām pusdienām ar goda viešņu, finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS) Jūrmalas restorānā "A’petite 36. Line" izskanējis, ka panākta “vēsturiska vienošanās”.
Runa ir par PVN likmes samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Ja to īstenos, smalkā restorānā šī likme būs 12%, kamēr maizei un citai pārtikai veikalā, elektrības rēķinam, apkurei un citām precēm un pakalpojumiem, bez kā grūti iztikt – joprojām 21 procents.
Cer izskaust aplokšņu algas
Restorānu biedrība gan skaidro, ka “industrija apņēmusies izstrādāt un noslēgt ģenerālvienošanos par minimālajām algām katrā no nozarē nodarbinātajām profesijām”. Ja nodokli samazinās, ieguvēji būs gan restorāni, gan stacijas bufetes, taču lētākas porcijas gan neviens nesola.
Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka vairāk nekā 40% ēdināšanas nozarē nodarbināto oficiāli nesaņem pat minimālo algu, un šāda vienošanās palīdzētu panākt, ka algas maksā oficiāli, un līdz ar to arī vairāk iekasētu nodokļos.
“PVN samazinātās likmes ieviešana ēdināšanas pakalpojumiem šajā gadījumā ir piedāvāta kā atbalsta instruments. Priekšlikuma mērķis nav padarīt lētāku pakalpojumu, bet mazināt ēnu ekonomikas apmēru – aplokšņu algas, jo nozares pārstāvji uzskata, ka nodokļu slogs ir pārāk liels. Pašlaik turpinās diskusijas ar nozares pārstāvjiem, no kuriem sagaidāmi konkrēti priekšlikumi par ģenerālvienošanās īstenošanu,” klāsta Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Lelde Grīnvalde.
Strādājot tikai ar zaudējumiem
Priekšlikumu par PVN samazināšanu visaktīvāk virzīja Restorānu biedrība, kura pārstāv ekskluzīvos restorānus. “Nodokļu slogs restorānu nozarē Latvijā ir trešais lielākais Eiropā, kas nav samērojams ar klientu pirktspēju. Mūsu uzņēmēji vēlas nomaksāt visus nodokļus un godīgi konkurēt, tādējādi izskaužot ēnu ekonomiku. Taču veidojas absurda situācija, jo nesamērīgo nodokļu dēļ praktiski visi nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem,” saka biedrības prezidents Jānis Jenzis. Ministre Dana Reizniece-Ozola solījusies panākt, ka PVN ēdināšanas nozarei samazina jau nākamgad.
Gan ēdnīcai, gan šikam restorānam
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis teic: “PVN samazinātās likmes piemērošana nevar tikt attiecināta uz kādu konkrētu pakalpojuma sniedzēju, bet uz visu pakalpojumu vai preci kopumā.” Tātad, ja likmi samazinās, tā attieksies uz visiem sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem. “Samazinātās likmes noteikti neattieksies uz akcīzes preču tirdzniecību (cigaretēm, alkoholu),” piebilst Jarockis. Citiem pakalpojumiem un precēm PVN samazināšana pašlaik nav plānota.
Pašlaik PVN ir samazināts:
* 5% apmērā neapstrādātiem Latvijai tradicionāliem augļiem un dārzeņiem;
* 12% likme noteikta medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm; zīdaiņiem paredzētiem specializētiem pārtikas produktiem; pasažieru regulāro pārvadājumu pakalpojumiem iekšzemē; mācību literatūrai un oriģinālliteratūrai; laikrakstiem, žurnāliem un citiem periodiskajiem izdevumiem; izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs; koksnes kurināmajam un siltumenerģijas piegādei mājsaimniecībām;
* PVN nav jāmaksā preču eksportam un importam Eiropas Savienības teritorijā, muitā, brīvajās ekonomiskajās zonās un vēl vairākiem ar šo jomu saistītiem specifiskiem pakalpojumiem.
