Par nepilnu miljonu pārdots Šķirotavas cietums

Izsolīts tika 92 584 kvadrātmetru liels zemesgabals un uz tā esošās 22 būves. Būvju platība ir sākot no pieciem līdz 5456 kvadrātmetriem.

Izsolei uz šo īpašumu, kas notika otro reizi, bija pieteicies viens pretendents. Pilni izsoles rezultāti tiks publiskoti VNĪ mājaslapā līdz ar pirkuma līguma parakstīšanu mēneša laikā.

Slēgto Šķirotavas cietumu un tam piederošos īpašumus saskaņā ar valdības rīkojumu Tieslietu ministrija nodeva Finanšu ministrijas valdījumā un tālāk pārvaldīšanai VNĪ 2016.gada novembrī. VNĪ stratēģija paredz valsts īpašumu portfelī saglabāt perspektīvus īpašumus, t.sk. tādus, kuri nepieciešami valsts funkciju nodrošināšanai, kā arī komerciāli rentablus īpašumus. Īpašumi, kuri perspektīvā netiks izmantoti valsts funkciju nodrošināšanai, kā arī nav rentabli, lai tos turētu VNĪ portfelī un ieguldītu līdzekļus to attīstībai, tiek virzīti uz pārdošanu, norādīja VNĪ pārstāvji.

Kopumā izsolē piedalījās 17 objekti, bet nosolīti bija trīs – Šķirotavas cietums ar tam piederošajām būvēm (trijās adresēs - Krustpils iela 63, Asotes iela 2 un Rājumsila iela 1, Rīgā), kā arī vēl divi īpašumi - Tukumā un Saldus novadā. Atkārtotā izsolē tika piedāvātas arī bijušās Skrundas arodvidusskolas ēkas ar tām piederošo teritoriju, kam pretendenti nepieteicās.

Jau ziņots, ka 2014.gada 1.novembrī tika slēgts Šķirotavas cietums. Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītāja Ilona Spure pirms tam bija norādījusi, ka Latvijā uzturēt pustukšu cietumu nebūtu saimnieciski un ekonomiski pareizi. Spure arīdzan norādīja, ka ieslodzīto skaits ir ievērojami samazinājies un "tas ļauj inventarizēt gan sadzīves apstākļus visos Latvijas cietumos, gan arī sakārtot ieslodzīto kategoriju izvietošanu atbilstoši likumdošanai".

IeVP bija aprēķinājusi, ka ar Šķirotavas cietuma slēgšanu tiks ietaupīti 234 765 eiro gadā.