Nākamgad testēs Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas
Nākamgad testēs Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmas, informēja AS "Augstsprieguma tīkls" pārstāvji.
Pilnīga Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu plānota 2025.gadā.
Paredzams, ka 2019.gadā testa laikā notiks atvienošanās no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmām, tādējādi elektroenerģijas pieprasījums Baltijā būs jānodrošina tikai ar vietējo ģenerāciju un līdzstrāvas starpsavienojumiem ar Zviedriju, Somiju un Poliju, arī elektroenerģijas balansēšana un frekfence Baltijas valstīm būs jānodrošina pašām.
Pēc tam, kad trīs Baltijas pārvades sistēmas operatori - "Litgrid", "Augstsprieguma tīkls" un "Elering" - vienosies par vispiemērotāko pārbaudes scenāriju un konkrētu pārbaudes datumu, testa nosacījumi tiks saskaņoti arī ar citām iesaistītajām pusēm, kuras tas varētu ietekmēt - elektroenerģijas tirgus dalībniekiem, citu valstu pārvades sistēmu operatoriem un elektroenerģijas ražotājiem.
Šāds energotīklu atslēgšanas laiks izvēlēts, ņemot vērā veiktos pētījumus un ekspertu ieteikumus, lai varētu tam pienācīgi sagatavoties - izstrādāt un saskaņot scenāriju, pārbaudīt iekārtas, uzstādīt papildus mērierīces un apmācīt personālu.
Plānots, ka Baltijas valstu un Eiropas elektrotīklu sinhronizācijas izmaksas tiks līdzfinansētas no Eiropas fondiem, sastrēgumu vadības ieņēmumiem un elektropārvades tarifa. "Augstsprieguma tīklā" atzina, ka patlaban notiek diskusijas par gala sinhronizācijas scenāriju, tāpēc precīzas izmaksas vēl nav zināmas.
"Augstsprieguma tīkla" valdes priekšsēdētājs Varis Boks stāstīja, ka ik gadu elektroenerģijas tirdzniecības apjoms ar trešajām valstīm - Krieviju un Baltkrieviju mazinās.
"Baltijai jābūt sinhronai ar to zonu, kurā pamatā notiek tirdzniecība. Patlaban tā galvenokārt notiek ar Skandināvijas valstīm un Poliju, kamēr ar Krieviju un Baltkrieviju arvien rūk, pēdējā gada laikā tirdzniecība sarukusi pat nedaudz zem 10%. Izolētas darbības tests ir nākamais lielais solis, lai 2025.gadā būtu iespējams šo mērķi sasniegt," teica Boks.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks stāstīja, ka Baltijas valstu elektrotīklu integrācija Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas sistēmā ir izvirzīta kā viena no ES enerģētikas politikas stratēģiskajām prioritātēm.
"Ideju par desinhronizāciju Baltijas valstu premjerministri izvirzīja jau 2007.gadā un sinhronizācijas projekta nozīmīgums pēdējo gadu laikā ir uzsvērts vairākos politikas dokumentos. Šā gada 28.jūnijā Baltijas valstu un Polijas premjerministru kopā ar Eiropas Komisiju parakstītajā politiskajā ceļa kartē par Baltijas valstu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu caur Poliju uzsvērts, ka sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu ir jānodrošina augsta drošuma pakāpe, kā arī tā jārealizē izmaksu efektīvā veidā, ņemot vērā gan kapitālieguldījumus, gan ikgadējas ekspluatācijas izmaksas," sacīja Patmalnieks.
"Augstsprieguma tīkls" ir neatkarīgs elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades pakalpojumu, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, un nodrošina brīvu trešās puses pieeju pārvades tīklam. Uzņēmums veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu elektroenerģijas pārvadi.
"Augstsprieguma tīkla" pamatkapitāls ir 5 744 342 eiro. 2017.gadu uzņēmums noslēdza ar 158,86 miljonu eiro apgrozījumu un 309 244 eiro peļņu.
